Dieva komplekss terapijas konsultācijās

Dieva komplekss terapijas konsultācijās

Anotācija:

Ko jūs sagaidāt no jums pacients (klients)? Jūsu dzīve ir satricināta, problēmas paceļas no debesīm un zemē tieši jūsu pēdu priekšā, un jums ir vajadzīgas atbildes. Šeit terapeitu risks kļūst par visu, tēva figūru, seksuālu priekšmetu, atzīšanos, padomdevēju un, galvenokārt, vienīgo cilvēku, kurš viņu jebkad ir klausījies un sapratis! Šajā rakstā mēs pārbaudīsim gan terapeitu, gan klientu briesmas, kad abas partijas sāk redzēt terapeitu kā Dievu - kurš zina visu - visu - saprot visu, būtni, kas maģiski uzbur visas šīs briesmīgās sajūtas un pamestu, labi adaptētu laimīgu cilvēku ir aiz viņiem.

Ievads:

Kopš terapeitu sākuma 19. gadsimta sākumā pacienti ir pieņēmuši savus ārstus kā kaut ko īpašu starp visiem cilvēkiem, kurus viņi zina, neatkarīgi no tā, vai vīrieši vai sievietes, tas nav svarīgi, bet gan bezspēcīgā attiecību struktūra spēcīgā burvestībā. Freids un citi saprata, ka pacienti mīlestības objekta veidā bieži nodod trūcīgās jūtas terapeitam (konsultantam). Pēc kāda terapijas laika visvairāk faktiski šķiet, ka viņu jūtas pret terapeitu samazinās vai aprūpē, bet ne tik intensīvi kā agrīnajās sesijās. Šī zvana formas emociju diagramma parāda agrīnu atkarības neuzticēšanos iespējamai līdzatkarībai un visbeidzot atslāņošanos no aprūpētāja uz neatkarīgu, pašpietiekamu prāta stāvokli. Protams, tie paši terapeiti ir atzinuši, ka atkarība no pretrunas darbojas tieši pretēji, kur terapeits kļūst atkarīgs no pacienta (klienta) un piedzīvo satraukumu satrauktu un satrauktu un kā zaudējumu.

Lai terapeiti spētu risināt problēmu, gadu gaitā ir izstrādāti sarežģīti noteikumi un izteikti kā uzvedības robežas (ētika). Šajos noteikumos terapeitam jāzina par pārraidi abos virzienos un jātiek galā ar situāciju, maigi noraidot un apdrošinot klientu, ka šīs jūtas ir normālas un pāries. Daudziem terapeitiem un klientiem šīs intensīvās emocionālās jūtas ne vienmēr izzūd, un ētiskās robežas pārsniedz terapeits, kurš ļauj viņu adorācijas un Dieva līdzīgām ārstēšanai, lai viņu spriedumu izdarītu pret pacienta labklājību un turpmāku ārstēšanu.

Dievs kā pielūgšana

Ko terapeits vilina tik viegli ieslīdēt Dieva kompleksā? Definīcija ir tāda, ka pašam terapeitam ir trūcīga personība no bērnības. Kur no lielas brāļu un māsu ģimenes, kur vecākiem ir jādalās pieejamajā mīlestībā - kur uzmanības konkurence bieži noved pie neapmierinātības un sajūtas, ka esat viens, pat mājā, kuru ieskauj citi. Būdami pieaugušie, viņi bieži meklē cilvēkus, kuri dod dabu, lai apmierinātu viņu nepieciešamību pēc uzmanības, kuriem diemžēl trūka bērnības. Tātad, ja terapeits saskaras ar uzmanīgu klientu, viņš var secināt, ka viņš ēd savu mīlošo pielūgšanu un bauda uzmanību, klienta pielūgšanu, kas ļauj terapeitam justies spēcīgam, mīlētam un galvenokārt izmantotam.

Otra joma ir terapeita pašnovērtējums. Terapeitam var būt sajūta, ka viņš neizpilda savus profesionālos standartus, ka viņš ļauj saviem klientiem mazināt zināšanu un profesionalitātes trūkuma trūkumu un tāpēc pastāvīgi meklē klientus, kuri viņiem nodrošina caur savu Dievu līdzīgu pielūgšanu, ka viņi veic labu darbu. ka viņiem izdodas justies labāk. Terapeits pastāvīgi uzdod klientam tādus jautājumus kā "Vai jūs jūtaties labāk?", "Vai lietas ir uzlabotas?" Un "Vai šī sesija jums palīdz?" Tie visi ir reāli jautājumi, kas ikvienam terapeitam laiku pa laikam jāuzdod, lai pārbaudītu vai izmērītu progresu, bet, ja viņam tiek uzdots pārāk bieži, tas var norādīt, ka terapeits meklē atzinību vai uzslavu par iepriekšējo darbu. Citiem vārdiem sakot, jūs vēlaties dzirdēt, ka jūs darāt labu darbu klienta labā. Šeit var pastiprināt terapeita pašnovērtējumu un palīdzēt viņam turpināt izturēties pret klientiem ar nesen iegūtu pašpārliecinātību. Tomēr šī uzticība ir tikai īslaicīga, jo laika gaitā pašpārliecinātības rāpo un klientam ir nepieciešams papildu apstiprinājums, lai ego atgrieztos pie Dieva līdzīgajiem augstumiem. Ja noteikts klients pastāvīgi slavē terapeitu, terapeits savukārt rada vajadzību pēc šī klienta, kas padara nepieciešamo ārstēšanas turpināšanu. Lai to sasniegtu, terapeits pastāvīgi meklē jaunus iemeslus, lai neturpinātu sesijas klienta labā, bet gan viņa vajadzību dēļ.

Trešā joma ir profesionāls snobisms, šeit terapeitam ir jāsaglabā laba reputācija, vajadzība pēc klienta atzīšanas gan kā eksperts, gan apbrīnojoša sabiedrība par viņa izcilo darbu vai sniegumu. Šeit terapeits kļūst par padomdevēja procesa centru, kurā viņš ir lielisks savā dievišķajā statusā kolēģu un sabiedrībā. Šī bīstamā pašapziņa var izraisīt to pacientu nesaudzīgumu, kuri uzskata, ka šī persona ir visaptverošais Dievs, kurš reaģē uz viņu vajadzību izturēties pret labāko - ka ar izcilu reputāciju starp viņa vienaudžiem - terapeitu, kuru ir grūti pamanīt (ar iecelšanu), jo viņi ir tik aizņemti un jautāja. Protams, tam pašam terapeitam ir jāmaksā visaugstākās nodevas, un tāpēc klients uztver, ka viņš gūst labāko, jo viņš maksā visvairāk.

Krīzes slazds

Ikviens terapeits apzinās pārnešanas un pretpasākuma slazdus, ​​un, neskatoties uz šīm zināšanām, to var iesaistīt neveselīgā situācijā, pat nezinot, kas notiek, kamēr rodas krīze, kurā pacients un terapeits izdara emocionālās abesa krustošanos, kur lēmumi tiek veikti par pašas terapijas turpināšanu. Šajā situācijā terapeitam ir grūts uzdevums labot attiecības, vai nu vājinot savas reakcijas uz klientu, vai arī iesaka klientam redzēt jaunu terapeitu. Terapeitam, kurš ir atkarīgs no klienta uzmanības, tas ir grūts lēmums - tieši persona, kas viņam piešķir vajadzību, ko viņš ir uzlicis. Dažiem terapeitiem ir arī citas bažas, piemēram, tiek noskaidrota, profesionāla sūdzība, nejauša ģimenes iejaukšanās vai uzticības krīze attiecībā uz viņu pašu konsultatīvajām prasmēm. Tas var izraisīt trauksmes reakciju, kas ietekmē citu klientu sanāksmes un rezultātus. Emocionālās krīzes terapeits nevar efektīvi palīdzēt klientiem, ja viņi rūpējas par savu labi, nekā pacientam.

Rezultāti

Vai tas ir tik pārsteidzoši, ka mums kā terapeitam ir vajadzīga mazāk nekā visa cita mīlestība un uzmanība, kas ir piepildīta, ka mēs jūtamies un novērtējam citus? Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, ņemot vērā iespēju justies pielūgšanai Dievam līdzīgā veidā, tik daudz terapeitu izkrīt no labvēlības un nonāk ar varoņa slazdiem, kas precīzi klientiem ir jārūpējas par viņu emocionālo vajadzību dēļ un palīdz viņiem augt ar savām (klienta) reālās dzīves problēmām un gatavoties dzīvei.

Šai pārraides fenomenam nav vienkārša risinājuma un viegli norādījumus, lai izvairītos no situācijas izvairīšanās, būtu bezjēdzīgi, jo katra situācija ir saistīta ar atšķirīgu dinamiku, kas katram terapeitam ir jānovērš un tādējādi jārisina ar to. Tomēr būtu negodīgi neuzrādīt acīmredzamu īkšķa noteikumu terapeitiem, kuri vismaz domā par Dieva pielūgšanu.

Tiklīdz jūs kā terapeits atklāj, ka robežas ir pārsniegtas, vispārējā saruna ar speciālistu kolēģi var palīdzēt apstiprināt savu personīgo skatījumu par sevi un skartajiem klientiem. Otrkārt, terapeitam vajadzētu apsvērt iespēju sajust klientu un tādējādi izbeigt neveselīgo situāciju, iesakot citu terapeitu (parasti tajā pašā dzimumā kā klients). Treškārt, ja pārraide ir viena no tām (tikai no klienta), tad klients izskaidro un izskaidro terapeita jūtu iemeslus un izskaidro, kā reversā zvanu līdzīgu emociju modeli var uzskatīt par veselīgu progresu caur terapeita posmiem beigās. Šī savstarpējā cieņa ir daudz veselīgāks rezultāts kā dievam līdzīga pielūgšana, kas faktiski var ietekmēt ārstēšanas rezultātu. Iestatītā pozīcija "Man ir ok-vai ok", lai būtu jāizpilda abas pārskaitījumā iesaistītās puses, un ka šīs vajadzības ir jāatzīst, bet labas ētiskās prakses robežās. Ceturtkārt, var redzēt, ka klientam par viņa darbu ir atalgojošs atalgojums, bet šai uzslavai ir ierobežojumi, kas ar reālismu attiecībā uz terapeita lomu kā ceļvedi, nevis kā dievību, klients ir jāpielūdz.

fazit:

beigas ...

naturopath psihoterapija

alternatīvu praktiķu psihoterapiju mūsu bezmaksas naturopath direktorijā. Lai parādītu visu naturopath psihoterapiju, lūdzu, noklikšķiniet šeit.