Vegānu diēta un vides aizsardzība
Vegānu diēta un vides aizsardzība
Interese par vegānu uzturu pēdējos gados ir nepārtraukti palielinājusies. Šai attīstībai ir ne tikai veselības apsvērumi, bet arī arvien vairāk vides aspekti. Mūsu vides saglabāšana ir roku rokā ar ilgtspējīgu dzīvesveidu, un vegānu diēta var dot izšķirošu ieguldījumu. Šis raksts apgaismo saikni starp vegānu uzturu un vides aizsardzību un parāda, kā mūsu ēdiena izvēle ietekmē mūsu vidi.
vegānu diēta un tās zinātniskie pamati
Kas ir vegānu diēta?
Vegānu diēta nelieto nevienu dzīvnieku produktu, ieskaitot gaļu, zivis, piena produktus, olas un medu. Tas tos atšķir no veģetārā uztura, kurā tiek izvairīti tikai gaļa un zivis. Tā vietā vegānu diēta balstās uz dārzeņu produktiem, piemēram, augļiem, dārzeņiem, riekstiem, sēklām, pākšaugiem un graudiem.
Zinātniskās debates par to, vai vegānu diēta ir veselīga vai nē. Kaut arī daži pētījumi norāda, ka vegānu uzturs var samazināt sirds un asinsvadu slimību, vēža vai diabēta risku, citi uzsver, ka vegānu uzturā ir risks, ka vegānu uzturā ir trūkst barības vielu, īpaši B12 vitamīna, dzelzs, joda un omega-3 taukskābēm, kas galvenokārt rodas dzīvnieku produktos.
Kāpēc vegānu uzturs ir videi draudzīgs?
Galvenais iemesls, kāpēc vegānu uzturu bieži uzskata par videi draudzīgiem meliem tā efektivitātē un ilgtspējībā. Augu pārtikas ražošanai parasti ir nepieciešami mazāk dabas resursu un rada mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā dzīvnieku produktu ražošana.
Vegānu diēta un klimata pārmaiņas
Viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem ir siltumnīcefekta gāzu pieaugums atmosfērā. Viens no lielākajiem šīs gāzes avotiem slēpjas lauksaimniecībā - īpaši liellopu audzēšanā.
Saskaņā ar pasaules klimatu (IPCC) lauksaimniecība visā pasaulē ir atbildīga par apmēram ceturto daļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lielākā daļa no tā nonāk atpakaļ liellopu selekcijā, kurai ir spēcīgas metāna emisijas. Metāns ir ļoti spēcīga siltumnīcefekta gāze - apmēram 25 reizes spēcīgāka nekā oglekļa dioksīds.
Pētījums, kas 2018. gadā publicēts žurnālā “Science” speciālistu “zinātne”, ir noteicis, ka, izvairoties no dzīvnieku produktiem, līdz 76% lauksaimniecības teritoriju varētu ietaupīt visā pasaulē. Turklāt uz augu balstīta diēta varētu samazināt pārtikas ražošanas siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 73%.
Ūdens patēriņš un vegānu diēta
Vēl viens aspekts, kurā vegānu uzturs var veicināt vides aizsardzību, ir ūdens patēriņš. Dzīvnieku barības ražošanā tiek izmantots ievērojams daudzums ūdens. Tas ietver gan dzeramo ūdeni dzīvniekiem, gan ūdeni, kas nepieciešams, lai notīrītu staļļus, un dzīvnieku barības ražošanu.
Saskaņā ar divdesmitās universitātes ūdens nospiedumu datu bāzi, viena kilogramu liellopu gaļas ražošana patērē vidēji aptuveni 15 415 litru ūdens, bet ābolu kilogramu ražošana izmanto tikai aptuveni 822 litru ūdens. Pētījumā žurnālā “daba” tika atklāts, ka diēta, kas balstīta uz augiem, varētu samazināt ūdens patēriņu uz kaloriju līdz pat 20%.
vegānu diēta un zemes degradācija
Intensīvā dzīvnieku lauksaimniecība arī veicina augsnes sadalīšanos. Tas jo īpaši attiecas uz pārvarēšanu, jo tas nozīmē, ka izzūd augu segums un tiek pakļauts erozijas dibens. Turklāt rūpnīcas lauksaimniecības sistēmas un ar tām saistītās lauku savaldīšanas dēļ palielina slāpekļa un fosfora iekļūšanu grīdās un ūdenī, kas var izraisīt augsnes pārmērīgu dumpilizāciju un paskābināšanos.
Pāreja uz augu, pamatojoties uz augu, samazinātu šo pārmērīgo augsnes izmantošanu. Minesotas Universitātes “Vides institūta” pētījums secināja, ka visaptveroša pāreja uz augu uzturu ASV varētu samazināt lauksaimniecības teritorijas par aptuveni trešdaļu.
Fazit
Saikne starp vegānu uzturu un vides aizsardzību ir cieša: augu pārtikas ģenerēšana parasti ir vairāk draudzīgāka un videi draudzīgāka nekā dzīvnieku produktu ražošana. Vegānu diētas izmaiņas var palīdzēt palēnināt klimata izmaiņas, samazināt ūdens patēriņu un izvairīties no zemes noārdīšanās. Tāpēc vegānu uzturs daudzos veidos ir vairāk vides aizsardzības atslēga.