Vegānu diēta un vides aizsardzība

Vegānu diēta un vides aizsardzība

Pēdējos gados interese par vegānu uzturu ir nepārtraukti pieaugusi. Aiz šīs attīstības slēpjas ne tikai veselības apsvērumi, bet arvien vairāk arī vides aspekti. Mūsu vides saglabāšana iet roku rokā ar ilgtspējīgu dzīvesveidu, un vegāns uzturs var dot izšķirošu ieguldījumu. Šajā rakstā ir uzsvērta saikne starp vegānu diētu un vides aizsardzību un parādīts, kā mūsu pārtikas izvēle ietekmē mūsu vidi.

Vegāns uzturs un tā zinātniskais pamatojums

Kas ir vegāns uzturs?

Vegānu diēta izvairās no jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tostarp gaļas, zivīm, piena produktiem, olām un medus. Tas to atšķir no veģetārā uztura, kurā izvairās tikai no gaļas un zivīm. Tā vietā vegānu diētas pamatā ir augu izcelsmes produkti, piemēram, augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas, pākšaugi un graudi.

Zinātniskās debates par to, vai vegānu uzturs ir veselīgs vai nē, turpinās. Lai gan daži pētījumi liecina, ka vegānu diēta var samazināt sirds un asinsvadu slimību, vēža vai diabēta risku, citi uzsver, ka vegānu diēta rada barības vielu, īpaši B12 vitamīna, dzelzs, joda un omega-3 taukskābju, deficīta risku, kas galvenokārt atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos.

Kāpēc vegānu diēta ir videi draudzīga?

Galvenais iemesls, kāpēc vegānu diētas bieži tiek uzskatītas par videi draudzīgām, ir to efektivitāte un ilgtspējība. Augu izcelsmes pārtikas ražošana parasti prasa mazāk dabas resursu un rada mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana.

Vegānu diēta un klimata pārmaiņas

Viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem ir siltumnīcefekta gāzu palielināšanās atmosfērā. Viens no lielākajiem šo gāzu avotiem nāk no lauksaimniecības, īpaši lopkopības.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem lauksaimniecība ir atbildīga par aptuveni ceturto daļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām visā pasaulē. Lielāko daļu no tā veido lopkopība, kurā ir lielas metāna emisijas. Metāns ir ļoti spēcīga siltumnīcefekta gāze – apmēram 25 reizes spēcīgāka par oglekļa dioksīdu.

2018. gadā žurnālā Science publicētajā pētījumā konstatēts, ka, izvairoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, visā pasaulē varētu ietaupīt līdz 76% lauksaimniecības zemes. Turklāt pāreja uz augu izcelsmes diētu varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no pārtikas ražošanas līdz pat 73%.

Ūdens patēriņš un vegānu diēta

Vēl viens aspekts, kurā vegāns uzturs var veicināt vides aizsardzību, ir ūdens patēriņš. Ievērojams ūdens daudzums tiek izmantots dzīvnieku barības ražošanā. Tas ietver gan dzeramo ūdeni dzīvniekiem, gan ūdeni, kas nepieciešams staļļu tīrīšanai un dzīvnieku barības ražošanai.

Saskaņā ar Tventes Universitātes ūdens pēdas nospiedumu datubāzi, viena kilograma liellopu gaļas ražošanai vidēji tiek izmantoti aptuveni 15 415 litri ūdens, savukārt viena kilograma ābolu ražošanai nepieciešami tikai aptuveni 822 litri ūdens. Pētījums žurnālā Nature atklāja, ka augu izcelsmes diēta var samazināt ūdens patēriņu uz vienu kaloriju līdz pat 20%.

Vegānu diēta un zemes degradācija

Intensīvā lopkopība arī veicina augsnes degradāciju. Tas jo īpaši attiecas uz pārmērīgu ganību, jo tas izraisa veģetācijas seguma izzušanu un augsnes pakļautību erozijai. Turklāt rūpnīcas lauksaimniecības iekārtas un ar to saistītā lauku pārmērīga mēslošana ar dzīvnieku ekskrementiem izraisa pastiprinātu slāpekļa un fosfora iekļūšanu augsnē un ūdenī, kas var izraisīt augsnes pārmērīgu mēslojumu un paskābināšanos.

Pāreja uz augu izcelsmes diētu samazinātu šo pārmērīgo zemes izmantošanu. Minesotas Universitātes Vides institūta pētījumā secināts, ka ASV plaši izplatīta pāreja uz augu valsts diētu varētu samazināt lauksaimniecībā izmantojamo zemi par aptuveni trešdaļu.

Secinājums

Saikne starp vegānu uzturu un vides aizsardzību ir cieša: augu izcelsmes pārtikas ražošana kopumā ir resursefektīvāka un videi draudzīgāka nekā dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana. Pāreja uz vegānu diētu var palīdzēt palēnināt klimata pārmaiņas, samazināt ūdens patēriņu un novērst augsnes degradāciju. Tāpēc vegāns uzturs daudzējādā ziņā ir lielākas vides aizsardzības atslēga.