Tundra un mūžīgais sasalums: kritisks izskats

Tundra un mūžīgais sasalums: kritisks izskats

Ievads tundrā un mūžīgajā sasalumā

Tundra un mūžīgais sasalums atspoguļo nozīmīgus pasaules ekosistēmas aspektus, kas pielāgoti vissmagākajiem vides apstākļiem uz planētas. Abiem ir izšķiroša nozīme globālajās klimata pārmaiņās, un cilvēka ietekmē tās ir piedzīvojušas tādu pārmaiņu līmeni, kas ietekmē ne tikai ekosistēmas, bet arī cilvēku sabiedrību.

Kas ir tundra?

Tundra, somu vārds, kas nozīmē "bez kokiem līdzenums", apraksta šķietami bezgalīgu un neauglīgu ainavu bez kokiem un nelielu veģetāciju. Tas ir sastopams pasaules polārajos reģionos un būtībā ir sadalīts trīs veidos: Arktikas, Alpu un Antarktikas tundra.

Arktiskā tundra

Arktiskā tundra atrodas netālu no Ziemeļpola un aptver lielu daļu Kanādas, Krievijas, Grenlandes un Skandināvijas. Vidējā temperatūra šeit svārstās no -30 grādiem pēc Celsija ziemā līdz +10 grādiem pēc Celsija vasarā. Veģetāciju galvenokārt veido sūnas, ķērpji un stiebrzāles, kas ir pielāgotas ekstremāliem klimatiskajiem apstākļiem.

Alpu tundra

Alpu tundra sastopama augstos kalnos visā pasaulē. Neskatoties uz zemākajiem platuma grādiem, apstākļi ir līdzīgi Arktikas tundrai ar neauglīgu augsni, aukstu temperatūru un spēcīgiem vējiem. Veģetācija šeit sastāv no elastīgām zālēm un maziem krūmiem.

Antarktikas tundra

Antarktīdas tundra attīstās atsevišķās Antarktīdas daļās un dažās apkārtējās salās, un tajā dominē sūnas un ķērpji, kas ekstremālos apstākļos ar pateicību izmanto jebkuru barības vielu avotu.

Kas ir mūžīgais sasalums?

Vārds "mūžīgais sasalums" nāk no angļu valodas un nozīmē "pastāvīgs sals". Tas attiecas uz augsnēm, kas ir sasalušas vismaz divus gadus pēc kārtas.

Mūžīgā sasaluma zonas aizņem aptuveni 24% no ziemeļu puslodes atklātās virsmas, un tās galvenokārt atrodas Arktikā, daļās Antarktīdas un augstos kalnos. Tie satur milzīgu daudzumu sasaluša oglekļa, un tāpēc tiem ir izšķiroša nozīme Zemes oglekļa ciklā un globālajās klimata pārmaiņās.

Tundras un mūžīgā sasaluma nozīme

Tundra un mūžīgais sasalums nekādā gadījumā nav mirušas un nesvarīgas ainavas. Tiem ir galvenā loma globālā klimata regulēšanā, un tajos mīt ļoti dažādas dzīvnieku sugas, sākot no grauzējiem un kukaiņiem līdz lieliem zīdītājiem, piemēram, karibu, vilkiem un polārlāčiem.

Mūžīgais sasalums uzglabā milzīgu daudzumu oglekļa, apmēram divreiz vairāk nekā pašlaik ir atmosfērā. Kad šis mūžīgais sasalums atkūst, uzkrātais ogleklis izdalās oglekļa dioksīda un metāna veidā – divas spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, kas veicina globālo sasilšanu.

Mūžīgā sasaluma atkusnis

Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka mūžīgais sasalums arvien vairāk atkūst globālās sasilšanas dēļ. Tas izraisa uzkrāto siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos, kas savukārt vēl vairāk paātrina globālo sasilšanu.

Bez klimatiskajiem efektiem mūžīgā sasaluma atkusnis rada arī būtiskas ainavas izmaiņas. Kā atzīmē ASV Ģeoloģijas dienests, mūžīgā sasaluma atkausēšana tundras apgabalos var izraisīt iegrimšanu un sabrukumu, apdraudot infrastruktūru, piemēram, ceļus un ēkas. Tas var arī mainīt ezerus un upes un izjaukt to ekosistēmas.

Ietekme uz savvaļas dzīvniekiem

Globālo klimata pārmaiņu ietekme uz tundru un mūžīgo sasalumu ir postoša arī tur dzīvojošajām dzīvnieku sugām. Tradicionālos karibu un ziemeļbriežu migrācijas ceļus izjauc mūžīgais sasalums un tā rezultātā mainīgā ainava, kas var ietekmēt šo dzīvnieku izdzīvošanu. Kūstošais ledus ir arī milzīgs drauds polārlācim, kas dzīvo atsevišķās tundras daļās.

Secinājums: kritisks skats uz tundru un mūžīgo sasalumu

Daudziem tundra un mūžīgais sasalums ir tālas un nepieejamas vietas. Taču tie ir neatņemama globālās ekosistēmas sastāvdaļa un tiem ir izšķiroša nozīme klimata regulēšanā.

Notiekošās klimata pārmaiņas un mūžīgā sasaluma atkusnis rada nopietnus draudus planētai. Ne tikai izdalās liels daudzums siltumnīcefekta gāzu, kas paātrina globālo sasilšanu, bet arī ietekmē vietējo floru un faunu un rada ievērojamus draudus pamatiedzīvotāju tradicionālajam dzīvesveidam.

Ir steidzami jāsaprot un jārisina šīs izmaiņas, lai nodrošinātu mūsu planētas veselību un tundras un mūžīgā sasaluma ekosistēmu pastāvēšanu. Galu galā planētas veselība ir atkarīga no katras tās ainavas veselības, un tundra un mūžīgais sasalums nav izņēmums.