Tundra un mūžīgā sasalums: kritisks izskats

Tundra un mūžīgā sasaluma pārstāvji atspoguļo nozīmīgus globālās ekosistēmas aspektus, kas ir pielāgoti rupjākajiem vides apstākļiem uz planētas. Abiem ir kritiska loma globālajās klimata pārmaiņās un ir piedzīvojušas zināmas pārmaiņas cilvēku ietekmē, kas ietekmē ne tikai ekosistēmas, bet arī cilvēku sabiedrību.

Kas ir tundra?

Tundra, vārds no somu vārda, kas nozīmē "bez kokapstrādes līmenis", apraksta acīmredzami bezgalīgu un neauglīgu ainavu bez kokiem un ar nelielu veģetāciju. To var atrast pasaules polārajos reģionos un būtībā ir sadalīts trīs veidos: Arktikas, Alpu un Antarktikas tundrā.

Arktiskā tundra

Arktiskā tundra atrodas netālu no Ziemeļpola un aptver lielas Kanādas, Krievijas, Grenlandes un Skandināvijas daļas. Vidējā temperatūra svārstās no -30 grādiem pēc Celsija ziemā līdz +10 grādiem pēc Celsija vasarā. Veģetācija galvenokārt sastāv no sūnām, ķērpjiem un zālēm, kas ir pielāgotas ārkārtējiem klimata apstākļiem.

Alpu tundra

Alpu tundra notiek visas pasaules augstos kalnos. Neskatoties uz zemākajiem platuma grādiem, apstākļi ir līdzīgi Arktikas tundrai ar Kargem augsni, aukstu temperatūru un spēcīgu vēju. Šeit veģetācija sastāv no izturīgām zālēm un maziem krūmiem.

Antarktikas tundra

Antarktikas tundra izvēršas Antarktikas daļās un dažās apkārtējās salās, un tajā dominē sūnas un ķērpji, kas ekstremālos apstākļos pateicīgi izmanto jebkuru barības vielu avotu.

Kas ir mūžīgais sasalums?

Vārds "mūžīgais sasalums" nāk no angļu valodas un nozīmē "pastāvīgs sals". Tas apraksta augsnes, kas paliek iesaldētas vismaz divus gadus pēc kārtas.

mūžīgā sasaluma apgabali aptver apmēram 24% no ziemeļu puslodes iedarbības virsmas, un tos galvenokārt var atrast Arktikā, Antarktikas daļās un augstos kalnos. Tie satur milzīgu daudzumu saldēta oglekļa, un tāpēc tam ir izšķiroša loma zemes oglekļa ciklā un globālajās klimata pārmaiņās.

Tundras un mūžīgā sasaluma nozīme

Tundra un mūžīgā sasalums nekādā ziņā nav miris un nesvarīgas ainavas. Viņiem ir galvenā loma globālā klimata regulēšanā un pielāgo dažādām dzīvnieku sugām, grauzējiem un kukaiņiem lieliem zīdītājiem, piemēram, karibus, vilkiem un polārlāčiem.

Permafrost uzkrāj milzīgu daudzumu oglekļa, apmēram divreiz vairāk nekā pašlaik atmosfērā. Kad šis mūžīgais sasalums atkausē, tiek atbrīvots glabātais ogleklis oglekļa dioksīda un metāna veidā, divas spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, kas veicina globālo sasilšanu.

Atkausēšana mūžīgā sasala

Ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka globālās sasilšanas dēļ mūžīgais sasalums arvien vairāk atkausē. Tas noved pie glabāto siltumnīcefekta gāzu atbrīvošanas, kas savukārt vēl vairāk paātrina globālo sasilšanu.

Papildus klimatiskajiem efektiem mūžīgā sasaluma atkausēšana izraisa arī ievērojamas izmaiņas ainavā. Kā teikts ASV ģeoloģiskajā dienestā, mūžīgā sasaluma atkausēšana tundrā var izraisīt zemes nolaišanu un sabrukšanu, kas apdraud infrastruktūru, piemēram, ceļus un ēkas. Tas var arī mainīt ezerus un upes un traucēt to ekosistēmām.

Ietekme uz savvaļas dzīvniekiem

Globālo klimata pārmaiņu ietekme uz tundru un mūžīgo sasalumu ir postoša arī tur dzīvojošajām dzīvnieku sugām. Tradicionālos karibu un ziemeļbriežu pārgājienu ceļus traucē atkausējot mūžīgo sasalumu un mainīto ainavu, kas var ietekmēt šo dzīvnieku izdzīvošanu. Kūstošais ledus ir arī milzīgs drauds polārlācim, kurš dzīvo tundras daļās.

Secinājums: kritisks skatiens uz tundru un mūžīgo sasalumu

Daudziem tundra un mūžīgais sasalums ir tālu un nepieejamas vietas. Bet tie ir neatņemama globālās ekosistēmas sastāvdaļa un tām ir izšķiroša loma klimata regulēšanā.

Pastāvīgās klimata pārmaiņas un mūžīgā sasaluma atkausēšana ir nopietns drauds planētai. Izdalās ne tikai liels daudzums siltumnīcefekta gāzu, kas paātrina globālo sasilšanu, bet arī ietekmē vietējo floru un faunu un rada būtisku draudu tradicionālajam pamatiedzīvotāju grupu dzīves veidam.