Ilgtspējīga apstrāde ar elektroniskajiem atkritumiem

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Mūsdienās arvien ātrāk tiek nomainītas elektroniskās ierīces, piemēram, viedtālruņi, klēpjdatori vai spēļu konsoles, lai vienmēr būtu lietas kursā ar jaunākajām tehnoloģijām. Bet kas notiek ar vecajām ierīcēm? Daudzos gadījumos tie nonāk atkritumos un tādējādi veido milzīgu daļu no visā pasaulē saražotajiem elektroniskajiem atkritumiem. Tāpēc ilgtspējīgai elektronisko atkritumu apstrādei ir liela nozīme ne tikai no ekoloģiskā, bet arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa. Kas ir elektroniskie atkritumi un kāpēc tā ir problēma? Elektroniskie atkritumi, kas pazīstami arī kā e-atkritumi vai EEIA (elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi), ietver visas vecās vai bojātās elektriskās un elektroniskās ierīces. Tas ietver…

In der heutigen Zeit werden Elektronikgeräte wie Smartphones, Laptops oder Spielkonsolen immer schneller ausgetauscht, um stets auf dem neuesten Stand der Technik zu sein. Doch was passiert mit den Altgeräten? In vielen Fällen landen sie im Müll und stellen somit einen enormen Anteil des weltweit produzierten Elektronikschrotts dar. Ein nachhaltiger Umgang mit Elektronikschrott ist daher nicht nur aus ökologischer, sondern auch aus sozialer und wirtschaftlicher Perspektive von großer Bedeutung. Was ist Elektronikschrott und warum ist er ein Problem? Elektronikschrott, auch E-Schrott oder WEEE (Waste of Electrical and Electronic Equipment) genannt, umfasst alle ausgedienten oder defekten Elektro- und Elektronikgeräte. Dazu gehören …
Ilgtspējīga apstrāde ar elektroniskajiem atkritumiem

Ilgtspējīga apstrāde ar elektroniskajiem atkritumiem

Mūsdienās arvien ātrāk tiek nomainītas elektroniskās ierīces, piemēram, viedtālruņi, klēpjdatori vai spēļu konsoles, lai vienmēr būtu lietas kursā ar jaunākajām tehnoloģijām. Bet kas notiek ar vecajām ierīcēm? Daudzos gadījumos tie nonāk atkritumos un tādējādi veido milzīgu daļu no visā pasaulē saražotajiem elektroniskajiem atkritumiem. Tāpēc ilgtspējīgai elektronisko atkritumu apstrādei ir liela nozīme ne tikai no ekoloģiskā, bet arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa.

Kas ir elektroniskie atkritumi un kāpēc tā ir problēma?

Elektroniskie atkritumi, kas pazīstami arī kā e-atkritumi vai EEIA (elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi), ietver visas vecās vai bojātās elektriskās un elektroniskās ierīces. Papildus sadzīves tehnikai, piemēram, ledusskapjiem un veļasmašīnām, tas ietver arī plaša patēriņa elektroniku, piemēram, televizorus, datorus un viedtālruņus.

Problēma nav tikai milzīgais elektronisko atkritumu daudzums, kas katru gadu tiek radīts. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem 2019. gadā Vācijā vien tika savāktas aptuveni 838 000 tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu. Ievērojama daļa no šīm ierīcēm nenonāk regulārā apglabāšanā, bet tiek iznīcinātas nelegāli vai eksportētas.

Tomēr elektroniskie atkritumi satur dažādas bīstamas vielas. Tie ietver, piemēram, dzīvsudrabu enerģijas taupīšanas spuldzēs, svinu un kadmiju datoru monitoros un liesmas slāpētājus plastmasas korpusos. Ja tie tiek nepareizi iznīcināti, tie var nonākt vidē un kaitēt gan cilvēkiem, gan dabai.

Ilgtspējīga apstrāde kā risinājuma pieeja

Ilgtspējīga elektronisko atkritumu apstrāde var palīdzēt mazināt šīs problēmas. Ilgtspējības jēdziens ietver gan izvairīšanos no atkritumiem, izmantojot efektīvākus produktus un ilgākus lietošanas ciklus, gan videi draudzīgu veco ierīču utilizāciju un pārstrādi. Nākamajās sadaļās mēs vēlamies sīkāk aplūkot, kā tas var izskatīties praksē.

Elektronisko atkritumu novēršana

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt elektronisko atkritumu daudzumu, ir novēršana, t.i., izvairīšanās no atkritumu izšķērdēšanas. Tas sākas ar ierīču ražošanu.

Resursu efektivitāte un ilgmūžība

Ražotāji var dot ieguldījumu, lai izvairītos no lūžņiem, pievēršot uzmanību resursu efektivitātei un savu produktu ilgmūžībai. Tas nozīmē, ka tiek izmantoti mazāk un videi draudzīgāki materiāli un produkti ir izstrādāti tā, lai to kvalitātes vai dizaina dēļ plīstu ātrāk un kalpotu ilgāk.

Tiesības uz remontu

Vēl viens svarīgs aspekts ir remonta tiesības. ES notiek virzība, lai pieprasītu ražotājiem nodrošināt rezerves daļas un izstrādāt ierīces tā, lai tās varētu salabot neatkarīgas darbnīcas vai pat paši lietotāji. Tas ļautu salabot daudzas ierīces, kas tiek izmestas nelielu defektu dēļ, un pagarināt to lietderīgās lietošanas laiku.

Weiterverwendung und Recycling von Elektronikschrott

Kad ierīce ir kļuvusi par lūžņu, ir dažādi veidi, kā ar to rīkoties. Primārajam mērķim vienmēr jābūt lietošanas turpināšanai.

Lietoto preču tirgus un atjaunošana

Atkārtota izmantošana bieži vien ir vērtīga, īpaši augstas kvalitātes elektronisko ierīču gadījumā. Piemēram, lietots viedtālrunis, kas vairs nav pietiekams sākotnējam īpašniekam, joprojām var būt lietojams kādam citam. Specializētie uzņēmumi piedāvā tā saucamās atjaunotās ierīces, kas ir sagatavotas, pārbaudītas un kurām ir garantija.

Pārstrāde un reģenerācija

Ja turpmāka izmantošana vairs nav iespējama, elektroniskos atkritumus var pārstrādāt. Ierīces tiek demontētas un vērtīgās izejvielas, piemēram, zelts, sudrabs vai varš, tiek atgūtas. Tas ir ne tikai labvēlīgi videi, bet arī ekonomiski saprātīgi, jo daudzi no šiem resursiem ir ierobežoti un dārgi.

Secinājums un perspektīva

Elektronisko atkritumu ilgtspējīga apstrāde ir sarežģīts uzdevums, kas izaicina visus iesaistītos: ražotājus, patērētājus, atkritumu savākšanas uzņēmumus un politiķus. Ir redzamas iepriecinošas pieejas un attīstība. Ja mums izdosies to vēl vairāk nostiprināt un paplašināt, elektroniskie atkritumi var kļūt par mazāku slogu un vairāk par resursu.

Mums kā patērētājiem ir īpaši svarīga loma. By making conscious purchasing decisions, repairing and reusing devices, and correctly disposing of electronic waste, we can make our contribution to a more sustainable electronics economy. Un varbūt mēs pamanīsim, ka tai ne vienmēr ir jābūt jaunākajai ierīcei, lai būtu jaunākās tehnoloģijas.

-Informācijas avoti: Federālais statistikas birojs, Eiropas Komisija, Federālais vides birojs, Federālā vides aģentūra, patērētāju konsultāciju centrs, Stiftung Warentest