Klimata aizsardzība un sociālie mediji: divkāršais zobens
Klimata aizsardzība un sociālie mediji: divkāršais zobens
Mūsdienu digitalizētajā pasaulē sociālie mediji, piemēram, Facebook, Twitter, Instagram un citi, ir spēlējuši mūžīgu lomu mūsu sabiedrībā. Daudziem cilvēkiem viņi ir kļuvuši par galveno ziņu un viedokļu avotu. Bet ko tas nozīmē klimata aizsardzībai un mūsu videi? Kā aktīvisti, uzņēmumi un valdības jūs izmanto šajā sakarā?
Atbilde ir sarežģīta un noved pie tā, ko daudzi uzskata par "divkāršu zobenu". No vienas puses, informāciju var ātri izplatīt caur to, tie rada izpratni, un viņiem ir spēja mobilizēt masas. No otras puses, jūs varat arī izplatīt dezinformāciju, un jūsu enerģijas patēriņu nevar atstāt novārtā.
Sociālo mediju pozitīvie aspekti cīņā par klimata aizsardzību
izpratne un mobilizācija
Mēs visi esam dzirdējuši par jauneklīgo klimata aktīvistu Grētu Thunbergu, kura ir kļuvusi par globālu ikonu, daļēji pateicoties sociālajiem medijiem. Viņas pirmais plakāts "skolas streiks par klimata", kas tika ievietots Instagram, noveda pie pasaules kustības, kas mobilizēja miljoniem cilvēku.
Sociālie mediji var būt efektīvs līdzeklis, lai informētu cilvēkus par gaidāmajām problēmām vai notikumiem un motivētu viņus darbībām. Tos var viegli izmantot, lai dalītos ar lūgumrakstiem, organizētu demonstrācijas vai vāktu ziedojumus svarīgu iemeslu dēļ.
Globālais tīkls
Sociālo mediju globālais raksturs ļauj cilvēkiem un grupām no visas pasaules apmainīties ar idejām par viņu pieredzi un izaicinājumiem. Jo īpaši attiecībā uz klimata aizsardzību, var dalīties ar informāciju un inovācijām saistībā ar atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu praksi un novatoriskām tehnoloģijām.
Sociālo mediju negatīvie aspekti cīņā par klimata aizsardzību
Viltus informācija un "viltus ziņas"
Cik vienkārši ir izplatīt pareizu informāciju sociālajos medijos, ir arī viegli izplatīt nepatiesu informāciju un "viltus ziņas". Viens no lielajiem sociālo mediju trūkumiem ir tas, ka jūs varat piedāvāt platformu cilvēkiem un grupām, kas apzināti izplatīja dezinformāciju. Tas jo īpaši attiecas uz politiski vai ekonomiski motivētiem dalībniekiem, kuri varētu mēģināt noliegt vai samazināt klimata izmaiņas.
enerģijas patēriņš
Lai arī no pirmā acu uzmetiena tas nav acīmredzams, sociālo mediju enerģijas patēriņš ir milzīgs. Datu centri, kas pārvalda serverus no vietnēm un sociālajiem medijiem, patērē milzīgu daudzumu elektrības, un bieži vien tie nāk no neatjaunojamiem avotiem. Saskaņā ar aprēķiniem datu centri visā pasaulē ir atbildīgi par aptuveni 2% no kopējā elektroenerģijas patēriņa.
fazit
Sociālo mediju izmantošana cīņā par klimata aizsardzību neapšaubāmi ir divkāršs zobens. Viņi piedāvā platformu informācijas izplatībai, kas var sasniegt un mobilizēt cilvēkus visā pasaulē. Tomēr tie arī veicina nepatiesas informācijas izplatību, un to enerģijas patēriņš var būt nozīmīgs.
Tas ir atkarīgs no mums visiem - no indivīdiem līdz organizācijām līdz valdībām - kā mēs tās izmantojam un kāda ietekme tam ietekmē mūsu vidi. Ja mēs izvēlamies ilgtspējīgu sociālo mediju izmantošanu, kas veicina pareizas informācijas izplatīšanu, tad jūs varat būt spēcīgs līdzeklis cīņā pret klimata izmaiņām. Tomēr mums vienmēr ir jāpatur prātā negatīvā ietekme un mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā tās samazināt.