Klimata aizsardzība un sociālie mediji: abpusgriezīgs zobens

Klimata aizsardzība un sociālie mediji: abpusgriezīgs zobens

Mūsdienu digitalizētajā pasaulē sociālie mediji, piemēram, Facebook, Twitter, Instagram un citi, ir ieņēmuši arvien lielāku lomu mūsu sabiedrībā. Tie ir kļuvuši par galveno ziņu un viedokļu avotu daudziem cilvēkiem. Bet ko tas nozīmē klimata aizsardzībai un mūsu videi? Kā aktīvisti, uzņēmumi un valdības tos izmanto šajā sakarā?

Atbilde ir sarežģīta, un tās rezultāts ir tas, ko daudzi uzskata par “abpusēju zobenu”. No vienas puses, viņi var ātri izplatīt informāciju, radīt izpratni un spēju mobilizēt masu. No otras puses, viņi var arī izplatīt dezinformāciju, un to enerģijas patēriņš nav niecīgs.

Sociālo mediju pozitīvie aspekti cīņā par klimata aizsardzību

Apziņa un mobilizācija

Mēs visi esam dzirdējuši par Grētu Tūnbergu, pusaudžu klimata aktīvisti, kura kļuva par globālu ikonu, daļēji pateicoties sociālajiem medijiem. Viņas pirmais Instagram ievietotais plakāts “Skolu streiks par klimatu” izraisīja globālu kustību, kas mobilizēja miljoniem cilvēku.

Sociālie mediji var būt efektīvs līdzeklis, lai informētu cilvēkus par gaidāmajām problēmām vai notikumiem un motivētu viņus rīkoties. Tos var viegli izmantot, lai dalītos lūgumrakstos, organizētu demonstrācijas vai vāktu līdzekļus svarīgiem mērķiem.

Globālā tīklošanās

Sociālo mediju globālais raksturs ļauj cilvēkiem un grupām no visas pasaules dalīties savā pieredzē un izaicinājumos. Jo īpaši attiecībā uz klimata aizsardzību var apmainīties ar informāciju un jauninājumiem attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu praksi un novatoriskām tehnoloģijām.

Sociālo mediju negatīvie aspekti cīņā par klimata aizsardzību

Dezinformācija un "viltus ziņas"

Tikpat vienkārši, cik viegli ir izplatīt pareizu informāciju sociālajos medijos, ir viegli arī izplatīt nepatiesu informāciju un “viltus ziņas”. Viens no galvenajiem sociālo mediju trūkumiem ir tas, ka tie var nodrošināt platformu cilvēkiem un grupām, lai apzināti izplatītu dezinformāciju. Tas jo īpaši attiecas uz politiski vai ekonomiski motivētiem dalībniekiem, kuri var mēģināt noliegt vai samazināt klimata pārmaiņas.

Enerģijas patēriņš

Lai gan no pirmā acu uzmetiena tas var nebūt acīmredzams, sociālo mediju enerģijas patēriņš ir milzīgs. Datu centri, kuros darbojas vietņu un sociālo mediju serveri, patērē milzīgu daudzumu elektroenerģijas, un bieži vien tas nāk no neatjaunojamiem avotiem. Tiek lēsts, ka datu centri ir atbildīgi par aptuveni 2% no kopējā elektroenerģijas patēriņa visā pasaulē.

Secinājums

Sociālo mediju izmantošana cīņā par klimata aizsardzību neapšaubāmi ir abpusēji griezīgs zobens. Tie nodrošina platformu informācijas izplatīšanai, kas var sasniegt un mobilizēt cilvēkus visā pasaulē. Tomēr tie arī veicina dezinformācijas izplatību, un to enerģijas patēriņš var būt ievērojams.

Tas, kā mēs tos izmantojam un kāda ir tā ietekme uz vidi, ir atkarīgs no mums visiem — no indivīdiem līdz organizācijām un beidzot ar valdībām. Ja izvēlamies ilgtspējīgu sociālo mediju izmantošanu, kas veicina precīzas informācijas izplatīšanu, tad tas var būt spēcīgs instruments cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr mums vienmēr jāpatur prātā negatīvās sekas un pastāvīgi jāmeklē veidi, kā tās samazināt.