Tas vainīgais izskats, ko jūsu suns jums sniedz, patiesībā nav vainīgs

Tas vainīgais izskats, ko jūsu suns jums sniedz, patiesībā nav vainīgs

Kā suņu īpašnieki mēs visi esam pieredzējuši klasisko "vainīgo" izskatu mūsu mājdzīvnieku sejās pēc tam, kad viņi izdarīja kaut ko tādu, ko viņiem nevajadzētu darīt. Mēs varam domāt, ka viņu uzvedība liecina par vainu, bet patiesībā mūsu suņi pauž vienkāršāku emociju: bailes.

Šī atklāsme nāk no 2009. gada pētījuma, ko veica suņu kognitīvā zinātniece Dr. Aleksandra Horovica, kura ir sarakstījusi tādas grāmatas kā “Suņa iekšpuse: ko suņi redz, smaržo un zina” un “Būt sunim: sekot sunim smaržu pasaulē”. Pētījums liecina, ka cilvēki mēdz nepareizi piedēvēt suņu emocijas, pamatojoties uz mūsu pašu emocijām, un "vainīgais" izskats ir lielisks piemērs.

Saskaņā ar Dr. Horowitz teikto, vainīgais skatiens – raustīšanās, acu baltumu rādīšana un ausu nolikšana – vairāk liecina par bailēm, reaģējot uz īpašnieka norādēm (piemēram, rājienu), nevis par patiesu vainu. Suņiem var nebūt tādas pašas “izpildfunkcijas” kā cilvēkiem, kas nozīmē, ka viņi, visticamāk, nedomās par savām pagātnes darbībām un izlems, ka ir izdarījuši kaut ko nepareizi.

Pētījums parādīja:

• „Versuche veränderten die Gelegenheit für Hunde, dem Befehl eines Besitzers nicht zu gehorchen, ein wünschenswertes Leckerli nicht zu essen, während der Besitzer nicht im Raum war, und veränderten das Wissen der Besitzer darüber, was ihre Hunde in ihrer Abwesenheit taten.”
• „Die Ergebnisse zeigten keinen Unterschied im Verhalten im Zusammenhang mit dem schuldigen Blick. Im Gegensatz dazu wurden solche Verhaltensweisen häufiger in Versuchen beobachtet, als Besitzer ihre Hunde beschimpften. Die Wirkung des Scheltens war ausgeprägter, wenn die Hunde gehorsam und nicht ungehorsam waren.“
• „Diese Ergebnisse deuten darauf hin, dass eine bessere Beschreibung des sogenannten schuldigen Blicks darin besteht, dass er eine Reaktion auf Hinweise des Eigentümers ist, anstatt dass er eine Wertschätzung für eine Missetat zeigt.“

Īsāk sakot, pētījums atklāja, ka suņi, kuri izrādīja "vainīgu" izskatu, patiesībā biežāk izrādīja bailes no rājiena ("saimnieka mājieni"), nevis vainas apziņas ("pārkāpuma atzīšana").

Lai gan mūsu izpratne par suņu emocijām un atmiņām joprojām attīstās, nevar noliegt daudzās suņu priekšrocības mūsu dzīvē. Pētījumi liecina, ka suņi sniedz fizisku, emocionālu un sociālu labumu saviem cilvēku pavadoņiem. Amerikas Sirds asociācijas pētījums atklāja, ka suņu īpašumtiesības ir saistītas ar samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, savukārt citi pētījumi liecina, ka mijiedarbība ar suņiem var pazemināt asinsspiedienu, mazināt stresu un uzlabot vispārējo garīgo veselību.

Turklāt ir konstatēts, ka suņi ir noderīgi sociālās situācijās un palīdz cilvēkiem ar autismu vai citiem sociālajiem traucējumiem sazināties ar citiem. Ir pierādīts, ka saikne starp cilvēkiem un suņiem pat atbrīvo hormonu oksitocīnu, kas veicina mīlestības un uzticības sajūtu un ir ļoti svarīgs spēcīgu sociālo saikņu veidošanai.

Turpinot uzzināt vairāk par mūsu četrkājaino pavadoņu emocionālo dzīvi, ir svarīgi atpazīt un novērtēt neskaitāmos veidus, kā tie pozitīvi ietekmē mūsu dzīvi. Neatkarīgi no tā, vai viņi izjūt vainas apziņu kā cilvēki, suņi nenoliedzami sniedz mums biedrību, mīlestību un atbalstu.

Avoti: