Klimata aizsardzības psiholoģiskie aspekti
Klimata aizsardzības psiholoģiskie aspekti
Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuru cilvēce saskaras šodien. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pieaugošā jūras līmeņa un pieaugošās laika apstākļu galējības ir tikai dažas no problēmām, kas saistītas ar šo parādību. Tomēr klimata pārmaiņu risināšana nav tikai zinātnes un tehnoloģijas jautājums. Tam ir arī spēcīga psiholoģiskā dimensija. Šajā rakstā mēs apskatīsim klimata aizsardzības psiholoģiskos aspektus.
Psiholoģiskie šķēršļi klimata aizsardzībai
uztveres emocijas un klimata pārmaiņas
Viens no lielākajiem izaicinājumiem cīņā pret klimata pārmaiņām ir fakts, ka cilvēki mēdz mazināt draudus no parādības. Tā ir emocionālās aizsardzības forma, kas bieži noved pie tā, ka cilvēki izvairās no klimata pārmaiņu realitātes.
Vēl viens punkts ir attālumā līdz klimata izmaiņām. Tas nozīmē, ka cilvēkiem bieži ir sajūta, ka klimata pārmaiņas ir tālu un nav nozīmes ikdienas dzīvē. Viņi uzskata, ka viņš galvenokārt ietekmē cilvēkus citās pasaules daļās vai ka viņš notiks tikai tālā nākotnē.
Kognitīvie kropļojumi un klimata pārmaiņas
Cilvēka psihei ir tendence arī radīt izziņas kropļojumus, kas kavē aizsardzību pret klimatu. Šāds kropļojums ir tā sauktais "optimisma aizspriedums", kurā cilvēki mēdz pārvērtēt pozitīvu notikumu iespējamību un nenovērtēt negatīvu notikumu iespējamību.
"Attāluma neobjektivitāte" ir vēl viens izziņas kropļojums, kurā cilvēki mēdz radīt mazāku vērtību notikumiem, kas notiks nākotnē vai tālā vietā. Šī neobjektivitāte var novest pie tā, ka cilvēki klimata pārmaiņas uzskata par mazāk steidzamu problēmu.
Komunikācijas nozīme klimata aizsardzībā
Psiholoģisko barjeru pārvarēšana, izmantojot mērķtiecīgu komunikāciju
Lai pārvarētu psiholoģiskās barjeras, kas kavē klimata aizsardzību, ir svarīgi mainīt veidu, kā mēs runājam par klimata izmaiņām. Pētījumi šajā jomā ir parādījuši, ka komunikācijas forma un saturs ir izšķiroši, lai pārliecinātu cilvēkus atbalstīt klimata aizsardzību.
Pirmkārt, ir svarīgi paziņot klimata pārmaiņas konkrētās, vietējās un personīgās pieredzes ziņā. Tā vietā, lai runātu par vidējo globālo temperatūru, efektīvāk ir runāt par klimata pārmaiņu īpašajām sekām vietējā sabiedrībā vai jūsu dzīvē. Otrkārt, ir pierādīts, ka pozitīvie ziņojumi ir efektīvāki nekā negatīvi. Tā vietā, lai pārpludinātu cilvēkus ar katastrofas un iznīcināšanas vēstniecībām, labāk ir norādīt uz priekšrocībām, kas var izraisīt proaktīvu rīcību saistībā ar klimata izmaiņām. Sociālo normu loma un ietekme uz individuālo uzvedību
Sociālajām normām ir svarīga loma individuālās uzvedības izstrādē klimata aizsardzības ziņā. Pētījumi parādīja, ka cilvēki mēdz veikt pasākumus, lai aizsargātu klimatu, ja viņi uzskata, ka arī citi viņu sociālās grupas cilvēki to dara.
Termins "sociālie pierādījumi" attiecas uz parādību, uz kuru cilvēki uzvedas vairāk, jo viņi tic, ka "vairums cilvēku" uzvedas. Tas nozīmē, ka, ja mēs paziņojam, ka "vairums cilvēku" veic pasākumus, lai aizsargātu klimata aizsardzību, citi cilvēki, visticamāk, veic arī šādus pasākumus.
Vides psiholoģijas loma
Psiholoģiskie faktori un ilgtspējīgas prakses uzvedības izmaiņas
Vides psiholoģija ir svarīga sastāvdaļa, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Cita starpā viņa pēta, kā psiholoģiskie faktori ietekmē videi nozīmīgu izturēšanos.
Viena no vides psiholoģijas pieejām ietver to vērtību un uzskatu pārbaudi, kas veido individuālu uzvedību klimata aizsardzības ziņā. Pētījumi liecina, ka cilvēki vairāk sliecas pieņemt videi draudzīgus lēmumus, ja viņiem ir attieksme pret saikni ar dabu un ja viņi tic savas darbības efektivitātei.
Intervences, lai veicinātu videi draudzīgu izturēšanos
Vides psiholoģija ir arī izstrādājusi intervences pieejas, lai veicinātu videi draudzīgu izturēšanos. Tas ietver pašpārliecinātības veicināšanu, t.i., cilvēku uzticēšanos viņu prasmēm veiksmīgi īstenot pasākumus klimata aizsardzības aizsardzībai.
Turklāt apkārtējās vides izmaiņas ir izrādījušās efektīvas iejaukšanās videi draudzīgai uzvedībai. Tas var būt fiziskās vides radīšana vai maiņa, lai atvieglotu resursu taupīšanas izturēšanos, piemēram, pārstrādes konteineru nodrošināšanu vai viegli lietojamu sabiedriskā transporta sistēmu ieviešanu.
Secinājums
Klimata aizsardzības psiholoģiskie aspekti ir būtiska daļa no centieniem tikt galā ar klimata izmaiņām. Tie ietver uztveri un izziņas kropļojumus, komunikāciju par klimata izmaiņām, sociālo normu lomu un vides psiholoģijas ietekmi uz videi draudzīgu uzvedību.
Mums jāspēj izprast gan psiholoģiskos šķēršļus, kas kavē klimata aizsardzību, gan psiholoģiskos resursus, kas veicina klimata aizsardzību. Tikai tad mēs varam izstrādāt efektīvas stratēģijas, lai panāktu nepieciešamo pārvērtību ilgtspējīgas sabiedrības virzienā. Klimata pārmaiņas ir ne tikai tehnisks izaicinājums, bet arī dziļa psiholoģiska izaicinājums, ar kuru mums jāsaskaras.