Klimata aizsardzības psiholoģiskie aspekti

Klimata aizsardzības psiholoģiskie aspekti

Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko mūsdienās saskaras cilvēce. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, jūras līmeņa celšanās un ārkārtēju laikapstākļu palielināšanās ir tikai dažas no problēmām, kas saistītas ar šo parādību. Tomēr klimata pārmaiņu risināšana nav tikai zinātnes un tehnoloģiju jautājums. Tam ir arī spēcīga psiholoģiska dimensija. Šajā rakstā aplūkosim klimata aizsardzības psiholoģiskos aspektus.

Psiholoģiskie šķēršļi klimata aizsardzībai

Emociju uztvere un klimata pārmaiņas

Viens no lielākajiem izaicinājumiem cīņā pret klimata pārmaiņām ir fakts, ka cilvēki mēdz mazināt šīs parādības radītos draudus. Tā ir emocionālās aizsardzības forma, kas bieži liek cilvēkiem izvairīties no klimata pārmaiņu realitātes.

Vēl viens punkts ir attālums no klimata pārmaiņām. Tas nozīmē, ka cilvēkiem bieži šķiet, ka klimata pārmaiņas ir tālas un nav svarīgas viņu ikdienas dzīvē. Viņi uzskata, ka tas galvenokārt skar cilvēkus citās pasaules daļās vai arī tas notiks tikai tālā nākotnē.

Kognitīvās novirzes un klimata pārmaiņas

Cilvēka psihe ir pakļauta arī kognitīviem traucējumiem, kas kavē klimata aizsardzību. Viena no šādām novirzēm ir tā sauktā "optimisma aizspriedumi", kur cilvēki mēdz pārvērtēt pozitīvu notikumu iespējamību un par zemu novērtēt negatīvo notikumu iespējamību.

"Attāluma novirze" ir vēl viena kognitīvā novirze, kurā cilvēki mēdz piešķirt mazāku nozīmi notikumiem, kas notiks nākotnē vai attālā vietā. Šī neobjektivitāte var likt cilvēkiem uztvert klimata pārmaiņas kā mazāk aktuālu problēmu.

Komunikācijas nozīme klimata aizsardzībā

Psiholoģisko barjeru pārvarēšana ar mērķtiecīgas komunikācijas palīdzību

Lai pārvarētu psiholoģiskos šķēršļus, kas kavē klimata pasākumus, ir ļoti svarīgi mainīt veidu, kā mēs runājam par klimata pārmaiņām. Pētījumi šajā jomā ir parādījuši, ka saziņas formai un saturam ir izšķiroša nozīme, lai cilvēki atbalstītu klimata pasākumus.

Pirmkārt, ir svarīgi informēt par klimata pārmaiņām, izmantojot konkrētu, vietēju un personisku pieredzi. Tā vietā, lai runātu par globālajām vidējām temperatūrām, efektīvāk ir runāt par klimata pārmaiņu specifiskajām sekām vietējā sabiedrībā vai savā dzīvē.

Otrkārt, ir pierādīts, ka pozitīvi ziņojumi ir efektīvāki nekā negatīvie. Tā vietā, lai pārpludinātu cilvēkus ar vēstījumiem par katastrofām un iznīcināšanu, labāk ir norādīt uz ieguvumiem, ko var sniegt aktīva rīcība klimata pārmaiņu jomā.

Sociālo normu loma un ietekme uz indivīda uzvedību

Sociālajām normām ir liela nozīme individuālās uzvedības veidošanā attiecībā uz klimata aizsardzību. Pētījumi ir atklājuši, ka cilvēki, visticamāk, rīkosies pret klimata pārmaiņām, ja viņi uzskata, ka to dara arī citi viņu sociālās grupas cilvēki.

Termins "sociālais pierādījums" attiecas uz fenomenu, ka cilvēki, visticamāk, uzvedas tā, kā viņi uzskata, ka "lielākā daļa cilvēku" uzvedas. Tas nozīmē, ka tad, kad mēs zinām, ka “lielākā daļa cilvēku” veic pasākumus klimata jomā, arī citi cilvēki, visticamāk, veiks šādas darbības.

Vides psiholoģijas loma

Psiholoģiskie faktori un ilgtspējīgas prakses uzvedības maiņa

Vides psiholoģija ir svarīga daļa no centieniem apkarot klimata pārmaiņas. Cita starpā viņa pēta, kā psiholoģiskie faktori ietekmē vides uzvedību.

Viena no vides psiholoģijas pieejām ietver vērtību un uzskatu izpēti, kas veido indivīda uzvedību saistībā ar klimata aizsardzību. Pētījumi liecina, ka cilvēki vairāk tiecas pieņemt videi draudzīgus lēmumus, ja viņiem ir saikne ar dabu un kad viņi tic savas rīcības efektivitātei.

Iejaukšanās videi draudzīgas uzvedības veicināšanai

Vides psiholoģija ir arī izstrādājusi intervences pieejas, lai veicinātu videi draudzīgu uzvedību. Tas ietver pašefektivitātes veicināšanu, t.i., cilvēku pārliecību par savu spēju sekmīgi īstenot klimata aizsardzības pasākumus.

Turklāt ir pierādīts, ka vides izmaiņas ir efektīva iejaukšanās videi labvēlīgā uzvedībā. Tas var ietvert fiziskas vides izveidi vai pārveidošanu, lai veicinātu resursefektīvu rīcību, piemēram, atkritumu tvertņu nodrošināšanu vai viegli lietojamu sabiedriskā transporta sistēmu ieviešanu.

secinājums

Klimata pasākumu psiholoģiskie aspekti ir būtiska daļa no centieniem risināt klimata pārmaiņas. Tie ietver uztveres un kognitīvās novirzes, saziņu par klimata pārmaiņām, sociālo normu lomu un vides psiholoģijas ietekmi uz vidi labvēlīgu uzvedību.

Mums ir jāspēj izprast gan psiholoģiskos šķēršļus, kas kavē klimata pasākumus, gan psiholoģiskos resursus, kas veicina klimata pasākumus. Tikai tad mēs varam izstrādāt efektīvas stratēģijas, lai panāktu nepieciešamo pāreju uz ilgtspējīgu sabiedrību. Klimata pārmaiņas ir ne tikai tehniska problēma, bet arī dziļa psiholoģiska problēma, kas mums ir jārisina.