Suche
Mein Konto
Dažādu valstu klimata politikas salīdzinājumā
Klimata politika ir visaptveroša joma, kas nosaka vispārīgus juridiskos un uzvedības standartus starptautiskā līmenī, lai cīnītos pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Neskatoties uz globālām iniciatīvām, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, klimata politika dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Šajā rakstā ir aplūkota un salīdzināta dažu atlasīto valstu klimata politika. ES klimata politika Eiropas Savienībai ir visaptveroša klimata politika ar vērienīgiem mērķiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Zaļais kurss Viens no ES svarīgākajiem klimata politikas pasākumiem ir Eiropas Zaļais kurss, kas tika prezentēts 2019. gada beigās. Šī plāna mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu un Eiropas ekonomikas...
Dažādu valstu klimata politikas salīdzinājumā
Klimata politika ir visaptveroša joma, kas nosaka vispārīgus juridiskos un uzvedības standartus starptautiskā līmenī, lai cīnītos pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Neskatoties uz globālām iniciatīvām, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, klimata politika dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Šajā rakstā ir aplūkota un salīdzināta dažu atlasīto valstu klimata politika.
ES klimata politika
Eiropas Savienībai ir visaptveroša klimata politika ar vērienīgiem mērķiem cīņā pret klimata pārmaiņām.
Zaļais darījums
Viens no ES svarīgākajiem klimata politikas pasākumiem ir Eiropas Zaļais kurss, kas tika prezentēts 2019. gada beigās. Šī plāna mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu un palīdzēt Eiropas ekonomikām kļūt ilgtspējīgākām. Tas aptver virkni pasākumu dažādās jomās, tostarp enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā un ēkās.
Emisiju tirdzniecība
Būtiska ES klimata politikas sastāvdaļa ir emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS), kas tika ieviesta 2005. gadā. Tā ir pasaulē lielākā siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēma un aptver aptuveni 45% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
ASV klimata politika
ASV klimata politika ir būtiski mainījusies atkarībā no politiskās vadības, taču pēc Parīzes klimata nolīguma atkal ir vairāk vērsta uz klimata aizsardzību.
Tīrs enerģijas plāns
Obamas administrācijas laikā tīrās enerģijas plāns tika ieviests 2015. gadā, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas no spēkstacijām. Tomēr šis plāns tika atsaukts Trampa administrācijas laikā.
Atkārtoti pievienojieties Parīzes nolīgumam
Baidena administrācijas laikā ASV atkārtoti pievienojās Parīzes klimata nolīgumam 2021. gadā un paziņoja, ka tās mērķis būs līdz 2035. gadam izveidot oglekļa neitrālu enerģētikas nozari un līdz 2050. gadam izveidot oglekļa neitrālu ekonomiku.
Ķīnas klimata politika
Ķīna ir pasaulē lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja, un pēdējā laikā tā ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību zaļajai enerģijai un pasākumiem klimata jomā.
Klimata neitralitātes mērķis
2020. gadā prezidents Sji Dzjiņpins paziņoja par mērķi līdz 2060. gadam Ķīnai panākt oglekļa neitrālu. Šī bija pirmā reize, kad Ķīna ir uzņēmusies šādas saistības.
Jaunas enerģētikas infrastruktūras
Ķīna iegulda lielus līdzekļus atjaunojamā enerģijā un citās zaļās tehnoloģijās. Piemēram, Ķīnā ir pasaulē lielākā vēja un saules enerģijas uzstādītā jauda.
Indijas klimata politika
Indija, trešā lielākā oglekļa dioksīda ražotāja, ir veikusi dažādus pasākumus, lai ierobežotu CO2 emisijas un ilgtspējīgāk apmierinātu savas enerģijas vajadzības.
Starptautiskā saules alianse
Indija kopā ar Franciju nodibināja Starptautisko saules aliansi, globālu iniciatīvu saules enerģijas veicināšanai.
Valsts elektrifikācijas centieni
Pēdējos gados Indija ir pielikusi pūles, lai pārietu uz atjaunojamo enerģiju, vienlaikus uzlabojot piekļuvi elektroenerģijai lauku un attālos reģionos.
secinājums
Kā redzams no dažādiem piemēriem, klimata politika visā pasaulē ievērojami atšķiras atkarībā no katras valsts konkrētajiem izaicinājumiem, resursiem un prioritātēm. Tomēr visām valstīm ir jārīkojas kopā un jāpastiprina savi centieni, lai sasniegtu globālos klimata un ilgtspējības mērķus un efektīvi cīnītos pret klimata pārmaiņām.