Dažādu valstu klimata politika, salīdzinot
Dažādu valstu klimata politika, salīdzinot
Klimata politika ir visaptveroša joma, kas nosaka vispārējos juridiskos un uzvedības standartus starptautiskā līmenī, kura mērķis ir apkarot globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Neskatoties uz tādām globālām iniciatīvām kā Parīzes klimata nolīgums, klimata politika dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Šajā rakstā ir apskatīta un salīdzināta dažu atlasītu valstu klimata politika.
ES klimata politika
Eiropas Savienībai ir visaptveroša klimata politika ar vērienīgiem mērķiem apkarot klimata pārmaiņas.
zaļais darījums
Eiropas zaļais darījums, kas tika prezentēts 2019. gada beigās, ir viens no vissvarīgākajiem klimata politiskajiem pasākumiem ES. Šī plāna mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimata neitrālu un atbalstīt Eiropas uzņēmumus, lai kļūtu ilgtspējīgāks. Tas ietver vairākus pasākumus dažādās teritorijās, ieskaitot enerģiju, transportu, lauksaimniecību un ēkas.
Emisijas tirdzniecība
Būtiska ES klimata politikas sastāvdaļa ir emisiju tirdzniecības sistēma (ES ET), kas tika ieviesta 2005. gadā. Tā ir pasaulē lielākā siltumnīcefekta gāzu emisiju tiesību tirdzniecības sistēma un aptver apmēram 45% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
ASV klimata politika
Amerikas Savienoto Valstu klimata politika ir ievērojami mainījusies atkarībā no politiskās vadības, taču tā ir vairāk vērsta uz klimata aizsardzību pēc Parīzes klimata vienošanās.
tīra jaudas plāns
2015. gadā Obamas valdībā tika ieviests tīras enerģijas plāns, kam vajadzētu samazināt spēkstaciju piesārņotāju emisijas. Tomēr šis plāns tika izņemts no Trumpa administrācijas.
atkārtoti ieiet Parīzes līgumā
Saskaņā ar cenu administrāciju Amerikas Savienotās Valstis 2021. gadā atkal pievienojās Parīzes klimata līgumam un ir paziņojusi, ka līdz 2035. gadam tā centīsies sasniegt klimata neitrālas elektroenerģijas nozari un līdz 2050. gadam klimata neitrāla ekonomika.
Ķīnas klimata politika
Ķīna ir pasaulē lielākais siltumnīcefekta gāzu emitents, un tā nesen ir spēcīgāka koncentrēšanās uz zaļās enerģijas un klimata pasākumiem.
Klimata neitralitātes mērķis
2020. gadā prezidents Sji Dzjiņpings paziņoja par mērķi, ka Ķīna līdz 2060. gadam būs klimats -neitrāls. Šī bija pirmā reize, kad Ķīna ir saņēmusi šādu pienākumu.
Jaunas enerģijas infrastruktūras
Ķīna masveidā iegulda atjaunojamās enerģijās un citās zaļajās tehnoloģijās. Piemēram, Ķīnai ir vislielākā vēja un saules enerģijas uzstādītā jauda pasaulē.
Indijas klimata politika
Indija, trešais lielākais oglekļa dioksīda ražotājs, ir veikusi dažādus pasākumus, lai ierobežotu tās CO2 emisijas un ilgtspējīgāk segtu tās enerģijas prasības.
Starptautiskā saules enerģija
Indija kopā ar Franciju nodibināja Starptautisko Saules aliansi, globālu iniciatīvu, lai veicinātu saules enerģiju.
Nacionālie elektrifikācijas centieni
Pēdējos gados Indija ir mēģinājusi pāriet uz atjaunojamo enerģiju un vienlaikus uzlabot piekļuvi elektrībai lauku un attālos rajonos.
Secinājums
Kā redzams no dažādiem piemēriem, klimata politika visā pasaulē ievērojami atšķiras atkarībā no atsevišķu valstu īpašajām problēmām, resursiem un prioritātēm. Tomēr visām valstīm ir jārīkojas kopā un jānostiprina centieni sasniegt globālos klimata un ilgtspējības mērķus un efektīvi apkarot klimata pārmaiņas.