Cilvēku ietekme uz tuksnešiem
Cilvēku ietekme uz tuksnešiem
tuksneši veido ap visu zemes zemes platību un spēlē nozīmīgu lomu globālajā klimatā un bioloģiskajā daudzveidībā. Tomēr, neskatoties uz to acīmredzamo neskarumu un nepieejamību, cilvēku darbībām ir būtiska ietekme uz šīm īpašajām ekosistēmām. Šajā rakstā tiks pārbaudīts, kā cilvēks ietekmē tuksnešus un ar tām saistītās ekoloģiskās sekas.
Cilvēka kolonizācija un zemes izmantošana
agrīnās cilvēku aktivitātes
Cilvēki ir apdzīvojuši un izmantojuši tuksnešus pirms tūkstošiem gadu. Agrīnie iedzīvotāji, piemēram, Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji vai Sahara, dzīvoja nomadiski un pielāgojās ārkārtējiem apstākļiem. Viņu dzīvesveids balstījās uz medībām, kolekcionēšanu un vēlāk uz maza mēroga lauksaimniecību. Šīs agrīnās cilvēku aktivitātes tikai minimāli ietekmēja tuksneša vidi.
Mūsdienīga zemes izmantošana
Laika gaitā cilvēku intensitāte ir palielinājusies. Lauksaimniecība, liellopu audzēšana, kalnrūpniecība un urbanizācija ir kļuvusi par dominējošajām zemes izmantošanas formām tuksnešos. Ietekme svārstās no augsnes sadalīšanās līdz ūdens un gaisa kvalitātes pasliktināšanai.
Jo īpaši plašai gruntsūdeņu izmantošanai apūdeņošanas lauksaimniecībā ir dramatiska ietekme. Daudzos tuksneša apgabalos pārmērīga gruntsūdeņu ekstrakcija noved pie gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās un dažos gadījumos, lai pilnībā izžūtu ūdens avotus.
Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana
Cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām ir nopietna ietekme uz tuksnešiem visā pasaulē. 2016. gada pētījumā "Journal of Climate" tika ziņots, ka aptuveni 35% no pasaules tuksneša apgabala ir pieauguši klimata pārmaiņu dēļ kopš 1980. gadiem.
paaugstināta temperatūra
Hertaworthy noved pie augstākas temperatūras tuksneša reģionos. Šīs paaugstinātās temperatūras var izraisīt augstāku iztvaikošanas ātrumu, kas vēl vairāk ierobežo jau zemo ūdens pieejamību un noved pie tuksnešiem vēl sausāk un karstāk. Tas padara cilvēku un dzīvnieku dzīves apstākļus vēl grūtāk šajās teritorijās.
nokrišņu maiņa
Nokrišņu izmaiņas globālās sasilšanas dēļ var būt arī tālu ietekmes uz tuksnešiem. No vienas puses, mazāk lietus var izraisīt vēl sausākus apstākļus. No otras puses, palielināti lietus un plūdi var noārdīt augsni un sabojāt veģetāciju.
mežu izciršana un kanalizācija
Tuksnešus bieži ieskauj blīvi apdzīvotas teritorijas, kuras jau ir mainītas, izmantojot cilvēku aktivitātes. Tas ietekmē tuksneša klimatu un pamatā esošo ekosistēmu. Galvenā problēma šajā kontekstā ir blakus esošo zonu dizains un kanalizācija.
Dizains
Koku noņemšana un veģetācija tuksneša zonās var izraisīt paaugstinātu smilšu lidojumu un smilšu vētru aktivitāti. Tas noved pie papildu tuksnešu izplatības un paplašināšanas - procesa, kas pazīstams kā pārtuksnešošanās.
kanalizācija
Līdzīgi purvu un mitrāju kanalizācija tuksnešu tuvumā var būt vēl viens tuksneša izplatības katalizators. Šīs teritorijas piedāvā svarīgu barjeru pret tuksnešiem. Viņu kanalizācija ļauj ātrāk pārtuksnešoties un ietekmē tuksneša floru un faunu.
Būtiski pasākumi un risinājumi
Ņemot vērā šos draudus un izaicinājumus, ir nepieciešami plaši aizsardzības pasākumi un risinājumi.
Ilgtspējīga zemes izmantošana
Viena iespēja ir veicināt ilgtspējīgas zemes izmantošanas metodes. Tas varētu ietvert, piemēram, uzlabotu apūdeņošanas praksi, izturīgu augu izmantošanu invazīvo sugu audzēšanai un iznīcināšanai.
Mežu atjaunošana
Pazudušās veģetācijas mežu atjaunošana un atjaunošana ir efektīvas metodes, lai apkarotu pārtuksnešošanos. Kokus un augus stāda, lai stabilizētu augsni un novērstu eroziju. Tas arī veicina vietējā klimata uzlabošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Fazit
Cilvēka ietekme uz tuksnešiem ir tālu un sarežģīta. Izmantojot zemes izmantošanu, globālās klimata pārmaiņas un citas darbības, mūsu ietekme uz šīm unikālajām ainavām ir dziļa ekoloģiska ietekme. Ir ļoti svarīgi, lai mēs vēl vairāk padziļinātu izpratni par tuksneša ekoloģiju un pieņemtu ilgtspējīgāku praksi, lai aizsargātu šīs unikālās un nenovērtējamās ekosistēmas.