Dziļūdens ekosistēmu noslēpums
Dziļūdens ekosistēmu noslēpums
Dziļjūra, kas ir lielākā un vismazāk saprotamā biotops pasaulē. Tā ir dažādu dzīvu lietu noslēpumaina māja, kas ir lieliski pielāgojusies dziļuma ārkārtējiem apstākļiem. Dziļumā no 200 līdz 11 000 metriem zem jūras virsmas ir tumša, auksta un akmeņaina vide, kas piedāvā patvērumu no fantastiskas šķirnes galvenokārt mazām un taupīgi izplatītām radībām. Šajā rakstā mēs ienirsimies apbrīnojamajā dziļūdens ekosistēmu pasaulē un atklāsim noslēpumu, ka tas to ieskauj.
dziļjūras ekstrēmie apstākļi
spiediena un temperatūras apstākļi
Jo dziļāk jūs iekļūstat dziļajā jūrā, tumšāks, aukstāks un augstāks spiediens. Spiediens dziļūdens jūrā var būt līdz 1000 reizes lielāks nekā uz jūras virsmas. Tas atbilst aptuveni 50 jumbo strūklu svaram. Šajā dziļumā temperatūra parasti svārstās no 1 līdz 4 grādiem pēc Celsija un pat var sasniegt līdz 350 grādiem pēc Celsija pie hidrotermiskiem avotiem.
gaismas apstākļi
Dziļjūrā nav sezonālu izmaiņu vai dienasgaismas ciklu. Pēc apmēram 200 metriem, kas pazīstami kā "Krēslas zona" vai Krēslas zona, saules gaisma vairs nevar iekļūt ūdenī. Aiz krēslas zonas vairs neiekļūst saules gaisma un tādējādi pastāv pastāvīgā tumsā.
Pielāgojumi dziļjūras organismiem
Pielāgojumi drukā
Dziļjūras dzīvās būtnes ir pārsteidzoši pielāgojušās ārkārtējiem spiediena apstākļiem. Daudziem no tiem ir ļoti elastīgas un saliekamas ķermeņa daļas, kas var izturēt ārkārtējos spiediena apstākļus. Lielākajai daļai dziļu cilvēku iedzīvotāju ir kauli, kas ir dzejnieki un grūtāki nekā dzīvu lietu dzīvas, kas viņiem palīdz izturēt augstspiedienu.
Tumsas pielāgojumi
Dziļjūras tumsa ir novedusi pie dažu ievērojamu pielāgojumu attīstības. Daudzi dziļi -jūras iedzīvotāji, piemēram, makšķernieku zivis, rada savu gaismu caur parādību, kas pazīstama kā organiskas līnijas. Šo gaismu var izmantot, lai medītu, aizsardzību pret plēsējiem, sazinātos un piesaistītu pārošanās partnerus.
dziļjūras ekosistēmas
Hidrotermiskie avoti
Hidrotermiskie avoti veido vienu no aizraujošākajām dziļjūras ekosistēmām. Šie "karsto punkti" ir izveidoti, ja aukstais jūras ūdens iekļūst Zemes garozā, tiek uzkarsēts un pēc tam atkāpjas ar minerāliem, piemēram, sēru, dzelzi un mangānu. Baktērijas un arhaes, kas spēj šos minerālus pārveidot enerģijā - process, kas pazīstams kā ķīmijintēze - kalpo par pamatu šai ekosistēmai un piegādā augstākus organismus, piemēram, gliemenes, tārpus un vēžus ar pārtiku.
dziļjūras koraļļu rifi
Tiefseecoral rifi ir vēl viena ievērojama dziļa -ekosistēma, kas nav tik labi zināma, bet ir tik svarīga kā photic koraļļu rifi. Tie ir pastāvējuši miljoniem gadu un dod daudzu dziļo cilvēku iedzīvotāju, piemēram, noteiktas zivju sugas, vēžveidīgos un citus bezmugurkaulniekus, drošību un pārtiku.
dziļūdens ekoloģijas nozīme
Dziļjūras ekoloģija ir būtiska, lai izprastu mūsu planētas biosfēru, jo tā ir lielākā dzīvotne uz Zemes. Turklāt dziļūdens ir svarīga, lai izprastu globālo oglekļa ciklu, jo tā apzīmē gan oglekļa izlietni, gan oglekļa avotu.
Secinājums
Deep Sea, kas mums piedāvā aizraujošu ieskatu dzīves evolūcijas darbos un bioloģisko organismu neierobežotajā daudzveidībā, neskatoties uz jaunākajām tehnoloģijām, lielākoties nav izpētīta. Nākamo paaudžu izaicinājums ir turpināt izpētīt šo noslēpumaino impēriju un atrast ilgtspējīgu līdzsvaru starp tā resursu saglabāšanu un izmantošanu.