Sajūta, kad sajūtas vairs nav

Sajūta, kad sajūtas vairs nav

Es esmu vietā, ko sauc par Vertigo; Tas ir viss, ko es vēlētos, lai es nezinātu; Ja vien tu man nedosi kaut ko, ko es varu just.

~U2, reibonis, 2004. gads.

Reibonis, emocionāls vai garīgs, izraisa apjukumu un pat nejutīgumu – kā pašaizsardzības mehānismu, kad mūsu pasaulē ir vienkārši par daudz.

Kad viss ir haotisks, mēs skrienam kopā ar policistiem Pamplonā vai slīgstamies drošībā. Abi liek mums baidīties no mūsu patiesajām jūtām. Cilvēks pieņem darbību kā aizsegu noliegumam. Otrs aptver vientulību – pat sevis.

Tas var būt saistīts ar akūtām skumjām, pārslodzi vai pat asiņojošu sirds vēlmi atjaunot saikni ar Jēzu pēc ilga sausuma perioda.

Tomēr sajūta, kad sajūtas nav, ir iecietīga reakcija uz šo apbrīnojamo reiboni.

PIEEJAS PĀRMAIŅĀM JAUNĀ VEIDA

Lai nodrošinātu šādu atbilstošu atbildi, ir jāmaina darbības veids.

Mēs varam tikai iedomāties, ka Tas Kungs mūs ir svētījis caur šiem reiboņiem, jo ​​mēs zinām, kad sajūtas vairs nav, tas ir DievajūtamaApmeklējums arī pazudis; nevis Tā Kunga klātbūtne, bet mūsuuztvereno tā. Mēs to nejūtam.

Šī ir svarīga piezīme; skaisti spilgts atgādinājums, ka esam atstājuši atrunu, kas ir Dieva gribā — un mēs visi to darām. Lielāko daļu laika tas ir netīši. Pārmaiņas gandrīz vienmēr mūs pārņem; mēs parasti negaidām pārmaiņas. Kuram īsti ir gudra cilvēka redzējums?

Jauna pieeja pārmaiņām ir vērsta uz uzticēšanos nejaušībai tajā, kas ir izraisījis mūsu emociju klibošanu.

UZTICIES NEJAUŠUMAM

Šķietamais neprāts un dzīves apjukums ir vienkārši pārbaudījums vai kārdinājums – vai mēs izvēlēsimies Jēzu un patiesības un miera vienkāršību, vai arī nolaidīsim cimdu?

Dodiet priekšroku Jēzum, tas ir solis pretī sajūtai, kad sajūtas vairs nav.

Dievs mums visu laiku dod pārbaudes uz sudraba plāksnēm. Tomēr sātans mūs met kārdinājumus; slēpts un zem galda. Pārbaudēm vajadzētu likt mums augt. Kārdinājumi ir paredzēti, lai mūs maldinātu, vājinātu un iznīcinātu.

Vadot šo cimdu iepriekš, ir noliegt reiboni - šī dzīve ir kaut kā atrisināma. Cik daudz cilvēku aizdedzas vai pilnībā nepilda savu mērķi, jo tiek nodoti, novājināti un galu galā iznīcināti?

Protams, dzīve bez Jēzusnavatrisināms.

Dzīve ar Jēzu balstās uz noslēpumu – tas palīdz mums attīstīt ticību, jūtas un domas, lai pieņemtu lietas, ko nevaram mainīt.

Nejaušība, kas ir gan pārbaudījums, gan kārdinājums, ir paredzēta, lai palīdzētu mums, kad mēs saskaramies ar patiesību, bet tas traucēs mums, kad mēs ejam savu ceļu.

Kā saka dziesma Vertigo – un mēs iedomājamies, ka Jēzus to sakām – "Dod man, ko es gribu! [jūsu paklausību] un neviens netiks ievainots." Ja mēs paļaujamies uz Dieva izpratni, nevis uz savu un vienmēr Viņu atzīstam, Tas Kungs padarīs mūsu ceļus taisnus (Salamana Pamācības 3:5-6).

© 2011 SJ Wickham.