Deju terapija: dziedināšana caur kustību
Pasaulē, kuru arvien vairāk veido tehnoloģija un ātrs temps, arvien vairāk cilvēku vēršas pie alternatīvām dziedināšanas metodēm, kas patīk gan ķermenim, gan prātam. Šāda metode, kas pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi svarīgāka, ir deju terapija. Atšķirībā no parastajām terapijas formām, deju terapija dejas izteiksmīgo spēku izmanto kā terapeitisko instrumentu psiholoģisko, emocionālo un fizisko ciešanu dziedināšanai. Šis raksts vispirms parādīs deju terapijas pamatus un teorētisko pamatu, parādīs to efektivitāti un pielietojuma jomas un visbeidzot piedāvās praktisku rokasgrāmatu, lai šo aizraujošo terapijas veidu integrētu terapeitiskajā praksē. Apvienojot kustību un mūziku, deju terapija piedāvā unikālu piekļuvi dziedināšanai, kas bieži padara vārdus liekus un paver ceļu dziļām emocionālām un psiholoģiskām zināšanām. Iegremdējieties deju terapijas pasaulē: pasaule, kas var būt ne tikai iespējama dziedināšanā, izmantojot kustību, bet arī var būt dzīvības maiņa.
Deju terapijas pamati un definīcija: ieskats jūsu attīstībā un teorētiskajā fondā
Deju terapija ir mākslas terapijas forma, kas izmanto kustību un deju, lai veicinātu psiholoģisko, fizisko un emocionālo veselību. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka ķermenis un prāts ir savienoti un ka radošai izpausmei ar kustības palīdzību var būt terapeitiska ietekme. Deju terapijas saknes atgriežas 1940. gados, kad tādi pionieri kā Marian Chace sāka atzīt dejas dziedinošos aspektus klīniskajā vidē. Viņas darbs lika pamatus deju terapijas attīstībai kā disciplinētai terapeitiskai praksei.
Deju terapijas teorētiskais pamats apvieno elementus no psihoanalīzes, kustību teorijas un starppersonu neirobioloģijas. Tas izgaismo, kā veicina deju un kustību, neverbālu komunikāciju un emocionālu izlādi, var uzlabot pašapziņu un ķermeņa apzināšanos un stimulēt sociālo mijiedarbību. Savā pielietojumā deju terapija izmanto dažādas metodes, ieskaitot:
- Bezmaksas un strukturēta deja
- Kustības improvizācija
- Rituāls un svinīgās dejas
- Pārdomas un atbalss (pārdomas un atbildes kustības)
Deju terapijas mērķis ir palīdzēt dalībniekiem samazināt psiholoģisko spriedzi, atrisināt emocionālos aizsprostojumus, veicināt pašpārbaudes un palielināt fizisko un garīgo urbumu. To izmanto gan grupās, gan atsevišķās sesijās, un to izmanto dažādos klīniskos apstākļos, ieskaitot darbu ar bērniem, pieaugušajiem, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem vai cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem.
Gadu gaitā ir palielinājusies deju terapijas kā profesionāla terapijas veida atpazīšana. Tādas organizācijas kā Amerikas Deju terapijas asociācija (ADA) ASV un Vācijas Deju terapijas biedrība (DGT) Vācijā nosaka apmācības, prakses un ētikas vadlīnijas deju terapijas pamatnostādnēm. Pētījumi šajā jomā vienmērīgi aug un arvien vairāk sniedz empīriskus pierādījumus par tā efektivitāti.
Teorētiskais pamats un dažādas deju terapijas metodes padara to par daudzpusīgu terapeitisko instrumentu, kas palīdz cilvēkiem uzlabot viņu emocionālo un fizisko aku holistiski. Integrējot kustību un deju, deju terapija piedāvā unikālu piekļuvi ārstēšanai un dziedināšanai, kas cilvēkiem ļauj no jauna atklāt un izprast sevi un savu ķermeni.
Efektivitāte un pielietojuma jomas: kā deju terapija var veicināt dziedināšanu
Deju terapija tiek uzskatīta par mākslinieciskās terapijas veidu, kas izmanto fizisku kustību, lai veicinātu indivīdu emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo integrāciju. Deju terapijas efektivitāte ir balstīta uz plašu pētījumu pamatu, kas ir pamatā tās lietošanai dažādos terapeitiskos kontekstos. Īpaši ievērības cienīgs ir jūsu pielietojums psiholoģiskiem traucējumiem, piemēram, depresijai, trauksmei un fiziskām slimībām, piemēram, hroniskām sāpēm.
Būtisks deju terapijas aspekts ir viņu spēja dot iespēju dalībniekiem atrast izpausmi uz ķermeņa un tādējādi kļūt par neverbāli komunikāciju un jūtām. Tas ir īpaši vērtīgi cilvēkiem, kuriem ir grūti mutiski izteikt savas domas un jūtas.
Pieteikuma zona
Mērķa grupa
Paredzamais ieguvums
| Garīgā veselība |
cilvēki ar depresiju, bailes |
simptomu samazināšana |
| fiziskā veselība
| cilvēki ar hroniskām sāpēm
| sāpju pārvaldība
|
| sociālā integrācija
| Bērni un pieaugušie
| Sociālo prasmju uzlabošana |
Pētījuma rezultāti rāda, ka deju terapija var veicināt psiholoģiskās akas uzlabošanu, samazinot bailes un depresiju. Svarīgs mehānisms šeit ir ķermeņa izpratnes stiprināšana un pozitīva ķermeņa attēla veicināšana. Turklāt deju terapija atbalsta stresa pārvaldību un piedāvā iespējas aktīvai relaksācijai.
- izoterapija : klienta emocionālā stāvokļa nodrošināšana un atspoguļošana.
- Izstrāde -orientēta metode : klienta atbalsts neveiksmīgu attīstības posmu izstrādē, izmantojot īpašas kustību secības.
- Radošā izpausme : individuālo spēju veicināt izteikto un izjutušu ar radošu kustību.
Deju terapijas integrācija terapijas programmās ņem vērā starpdisciplināras pieejas, un tā ir balstīta uz ciešu sadarbību ar psiholoģijas, medicīnas un sociālā darba jomām. Šis holistiskais skats ļauj individuāli pielāgot terapijas plānus, kas ņem vērā gan fiziskos, gan psiholoģiskos aspektus.
Praktiska ieviešana un metodika: ceļvedis deju terapijas integrēšanai terapeitiskajā praksē
Deju terapijas integrācija terapeitiskajā praksē ietver noteiktu metožu un paņēmienu izmantošanu, kuru mērķis ir atbalstīt un veicināt psiholoģiskus, emocionālus un fiziskus procesus, izmantojot kustību un deju. Centrālie aspekti ietver drošas telpas izveidi, metožu pielāgošanu klientu individuālajām vajadzībām un terapeitisko attiecību izmantošanu kā dziedināšanas procesa pamatu.
deju terapijas pamatelementi ietver:
- Kustības izmantošana kā komunikācijas un pašpārliecinātības līdzekli
- Ķermeņa apzināšanās un apdomības vingrinājumu iekļaušana
- Instrukcijas par brīvu deju un strukturētām kustībām
- Dejas un kustības piedzīvoto jūtu un domu atspoguļojums
Metodiskā ieviešana praksē mainās atkarībā no terapeitiskajiem mērķiem un ārstēšanas konteksta. Individuālie un grupas iestatījumi piedāvā dažādas terapeitiskās iespējas un izaicinājumus. Individuālā vidē individuālās attiecības starp terapeitu un klientu koncentrējas, savukārt grupas iestatījumi veicina kopienas un sociālās mijiedarbības pieredzi.
| iestatījums |
Mērķi
| individuālā terapija |
Individuāls finansējums, koncentrējieties uz personīgām tēmām
| ķermeņa darbs, individuāli kustības uzdevumi, izteiksmes radošās izpausmes iekļaušana |
| grupas terapija |
sociālo prasmju veicināšana, kopienas pieredze |
Kopīgi kustību projekti, grupas dinamiskie vingrinājumi, lomu spēles spēles
|
Lai veiksmīgi integrētu deju terapiju terapeitiskos apstākļos, terapeita apmācībai un uzraudzībai ir galvenā nozīme. Padziļinātā apmācībā deju terapijā ir ne tikai dziļāka izpratne par teorētiskajiem pamatiem un metodoloģiskajām pieejām, bet arī ļauj attīstīt praktiskas prasmes un jutīgumu pret klienta emocionālajām vajadzībām iekšpusē.
Deju terapijas kā terapeitiskās metodes elastība ļauj pielāgoties dažādiem terapeitiskiem rāmjiem un mērķa grupām, ieskaitot darbu ar bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar garīgām slimībām vai fiziskiem ierobežojumiem. Jūsu daudzveidīgās lietojumprogrammu iespējas un holistiskā pieeja padara deju terapiju par vērtīgu starpdisciplināras terapeitiskās prakses daļu.
Visbeidzot var redzēt, ka deju terapija ir daudzšķautņaina un efektīva terapeitiskā metode, kurai ir potenciāls atbalstīt dziedināšanas procesus holistiskā līmenī. Integrējot kustību un dejot kā centrālos elementus, tā piedāvā unikālu pieeju ne tikai pozitīvi ietekmēt fiziskos, bet arī emocionālos un garīgos apstākļus. Prezentētie pamatprincipi, pierādītā efektivitāte un praktiskās instrukcijas par ieviešanu pasvītro deju terapijas nozīmi mūsdienu terapeitiskajā ainavā. Atliek cerēt, ka šādas terapijas veida interese un atzīšana turpinās pieaugt un turpmākie pētījumi vēl vairāk apgaismos to efektivitāti un pielietojuma jomas. Tādējādi deju terapija ir ne tikai terapeitiskās prakses bagātināšana, bet arī aicinājums visiem atklāt un izmantot kustības dziedinošo spēku savā dzīvē.
avoti un turpmākā literatūra
Atsauces
- Chaklin, Sharon & Wengrower, Hilda (red.). (2009). Deju/kustību terapijas māksla un zinātne: dzīve ir deja . Ņujorka: Routledge.
- Bräuningers, Irisa. (2012). deju terapija. Teorija un prakse . Štutgarts: Schattauer GmbH.
- Levy, Fran J. (1992). Deju kustību terapija: dziedinošā māksla . Restons, VA: Amerikas veselības, fiziskās audzināšanas, atpūtas un deju alianse.
Pētījumi
- Dunphy, Kimberly; Skots, Džils. (2003). "Pārskats par deju terapijas efektivitāti bērnu ārstēšanā ar attīstības traucējumiem." psihoterapija Austrālijā , 9 (2), 48-53.
- Stuckey, Heather L.; Nobela, Džeremijs. (2010). "Saikne starp mākslu, dziedināšanu un sabiedrības veselību: pašreizējās literatūras pārskats." American Journal of Public Health , 100 (2), 254–263.
- Koch, Sabine C., et al. (2014). "Deju kustību terapijas un dejas terapeitiskā ietekme uz ar veselību saistītiem psiholoģiskiem rezultātiem: metaanalīze." Māksla psihoterapijā , 41 (1), 46–64.
Papildu literatūra
- Pallaro, Patrīcija. (1999). Autentiska kustība: Marijas Starksas Whitehouse, Janet Adler un Joan Chodorow esejas. Londona: Jessica Kingsley Publishers.
- Piontelli, Alessandra. (2006). Agrīnā bērnības attīstība psihoanalīzes spogulī: ķermeņa simptomi un deju terapija . Štutgarts: Klett-Cotta.
- Berrol, Cynthia F. (1992). "Prāta ķermeņa savienojuma neirofizioloģiskais pamats deju/kustību terapijā." American Journal of Dance Therapy , 14 (1), 19.-29.
