Meditācija: gars par dziedināšanas matēriju

Meditācija: gars par dziedināšanas matēriju

Mūsdienu ātri pārvietojošajā pasaulē, kurā ķermenis bieži tiek virzīts uz savu robežu, cilvēce meklē efektīvus ceļus, lai saskaņotu ķermeni un prātu. Meditācija, sena prakse, kuras izcelsme ir Tālo austrumu kultūrās, izrādās atslēga šīs harmonijas atjaunošanai. Bet kā tieši meditācija ietekmē mūsu smadzenes un kādi zinātniski pierādījumi ir to efektivitātes pamatā dziedināšanā? Šis raksts nonāk šo jautājumu apakšā, pārbaudot meditācijas zinātniskos pamatus un tā ietekmi uz cilvēka smadzenēm. Tas salīdzina dažādas meditācijas prakses metodes attiecībā uz to efektivitāti un pielietojamību un visbeidzot rada konkrētus gadījumu pētījumus un pētījumu rezultātus, kas parāda medicīnā “gara par matēriju” meditācijas pārveidojošo spēku. Iegremdējiet sevi ar mums aizraujošu pasauli, kurā Gars ne tikai ietekmē matēriju, bet arī faktiski var dziedēt.

Meditācijas zinātniskais pamats un tās ietekme uz cilvēka smadzenēm

Meditācijas prakse pēdējās desmitgadēs arvien vairāk pievērsa uzmanību zinātniskajos pētījumos. Dažādi pētījumi parādīja, ka meditācija var izraisīt būtiskas izmaiņas cilvēka smadzenēs. Tie ietver stresa samazināšanu, vispārējas labklājības sajūtas koncentrācijas un veicināšanas uzlabošanu.

Pētījuma galvenā uzmanība tiek pievērsta smadzeņu strukturālajām izmaiņām, kuras var izraisīt regulāra meditācijas prakse. Ar funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (FMRT) palīdzību tika pierādīts, ka ilgstoša meditācija noved pie garozas reģionu sabiezēšanas, kas ir saistīti ar uzmanību, interceptīvo uztveri un maņu apstrādi. Prefrontālā garoza un insula jo īpaši parāda nozīmīgas strukturālas izmaiņas, kas atspoguļo uzlabotu izziņas funkciju un paaugstinātu emocionālo regulējumu.

Neiroķīmiskā līmenī meditācija, modulējot noteiktus neirotransmiterus, ieskaitot kortizola ražošanas samazināšanos un serotonīna un dopamīna ražošanas palielināšanos, darbi, kas ir cieši saistīti ar laimes un gandarījuma sajūtu. Tas daļēji izskaidro meditācijas stresa samazināšanu un garastāvokli.

Vēl viena svarīga pētniecības joma ietekmē meditācijas ietekmi uz noklusējuma modes tīklu (DMN) - smadzeņu struktūru, kas ir aktīva, kad smadzenes tiek ievietotas mierīgā stāvoklī un nedarbojas ar konkrētiem uzdevumiem, kas ir iztaisnoti. Pētījumi rāda, ka meditācija noved pie samazinātas aktivitātes DMN, kas šobrīd ir saistīta ar domu samazināšanos un palielinātu klātbūtni. Tam ir būtiska ietekme uz tādu stāvokļu kā depresijas un baiļu ārstēšanu, kurus bieži raksturo pārmērīga DMN pārmērīga slodze un hiperaktivitāte.

Apkopots, zinātniskās zināšanas norāda, ka meditācija var izraisīt ne tikai īstermiņa izmaiņas pieredzē un uzvedībā, bet arī ilgtermiņa strukturālās un funkcionālās izmaiņas smadzenēs. Šīs izmaiņas veicina daudzveidīgās priekšrocības, kas saistītas ar regulāru meditācijas praksi, ieskaitot uzlabotu emocionālo aku, palielinātu izziņas veiktspēju un vispārējo stresa samazināšanu.

Meditācijas prakses metodes: dažādu pieeju salīdzinājums efektivitātes un piemērojamības ziņā

Meditācija ietver dažādas metodes, kas var atšķirties to īstenošanā, mērķos un efektivitātē. Vispazīstamākās meditācijas formas ir apdomības meditācija, pārpasaulīgā meditācija, zen meditācija, mantra meditācija un Vipassana meditācija.

• apdomības meditācija ir balstīta uz pašreizējā momenta apzināto un nevērtējošo uzmanību. Šī prakse var uzlabot spēju tikt galā ar stresu, un to bieži izmanto klīniskajā psiholoģijā depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanai.
• Transcendentālā meditācija prasa, lai klusums atkārtotu personīgo mantru, lai sasniegtu dziļu mierīgu stāvokli. Pētījumi rāda, ka šī tehnoloģija var samazināt sirds un asinsvadu risku un veicināt vispārējo garīgo veselību.
• zen meditācija (Zazen) koncentrējas uz sēdēšanas attieksmi un elpošanas novērošanu. Zazen mērķis ir veicināt pašpārliecinātību un ieskatu, un to bieži praktizē garīgai attīstībai.
• mantras meditācija ietver vārda vai teikuma garīgo vai skaņu atkārtošanu, kura dēļ vajadzētu nomierināt prātu un palīdzēt dziļāk iekšējam mieram.
• Vipassana meditācija ir viena no vecākajām meditatīvajām metodēm, kurai vajadzētu sniegt ieskatu dzīves patiesajā dabā, veicinot sevis novērošanu un palielinot izpratni par domām, jūtām un ķermeņa sajūtām.

Šo metožu efektivitāte mainās atkarībā no atsevišķiem mērķiem un prasībām. Piemēram, vairākos pētījumos tika atklāts, ka uzmanības meditācija ir īpaši efektīva stresa, trauksmes un depresijas ārstēšanā, savukārt pārpasaulīgajai meditācijai var būt pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām.

Meditācijas metodes izvēlei jābalstās uz personīgajām vēlmēm, instrukciju pieejamību un apmācības iespējām, kā arī uz indivīda īpašajiem mērķiem. Ir svarīgi, lai katrs meditācijas veids varētu veicināt garīgās un fiziskās veselības uzlabošanu regulāras prakses gadījumā.

Gadījumu izpēte un pētījumu rezultāti: pierādījumi par dziedināšanu caur garu par matēriju medicīniskajā lietojumprogrammā

Pēdējos gados daudzos pētījumos un pētījumos ir pārbaudīta meditācijas un garīgās dziedināšanas metožu ietekme uz fiziskās un garīgās veselības stāvokļiem. Ievērojams skaits šo pētījumu piedāvā pārliecinošus pierādījumus tam, ka dažādos medicīniskos kontekstos ir terapeitiska vērtība gara-over-over-over-over-over-over.

an meta- analīze No 2011. gada publicēts žurnālā par psihosomatisko pētījumu pētījumu, prāta meditācijas ietekmi uz baiļu un depresijas simptomiem. Kopumā 39 pētījumu ar vairāk nekā 3500 dalībnieku analīze parādīja, ka uzmanības meditācija var ievērojami palīdzēt samazināt abu stāvokļu simptomus.

Citā pētījumā, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā, pētnieki pārbaudīja pārpasaulīgās meditācijas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimībām. Rezultāti parādīja, ka regulāra meditācija var izraisīt paaugstinātu asinsspiediena samazināšanos, zemāku sirdslēkmes un insulta risku, kā arī vispārēju labāku sirds veselību.

• neirozinātniskā perspektīva: Smadzeņu aktivitāšu pārbaude meditācijas laikā ar funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (fMRI) un elektroencefalogrāfijas (EEG) palīdzību parādīja, ka meditācija izraisa smadzeņu strukturālas izmaiņas. Vietas, kas saistītas ar uzmanību, emocionālo līdzsvaru un pašapziņu parāda palielinātu aktivitāti un mainīja zāles blīvumu.
• psiholoģiskā ietekme: Dažādi pētījumi liecina, ka meditācijas paņēmieni, piemēram, apdomība vai apdomības vingrinājumi, var veicināt stresa simptomu, trauksmes, depresijas un PTSS mazināšanas, veicinot pozitīvas izmaiņas kognitīvajos procesos un smadzeņu stresa reaģētspēja.
• Fizioloģiskā ietekme: Pētniecības rezultāti norāda, ka regulāra meditācija var stiprināt imūnsistēmu, pazemināt asinsspiedienu un samazināt iekaisuma procesus organismā. Šos efektus var attiecināt uz kortizola līmeņa samazināšanos un uzlabotu stresa pārvaldību.

Šie pētījumi skaidri parāda, ka meditācijas un citu garīgo metožu prakse var ārstēt gan fizioloģisko, gan psiholoģisko līmeni. Transdisciplinārā pieeja mūsdienu medicīnā, kas apvieno tradicionālās metodes un mūsdienu zinātni, ar šādiem rezultātiem saņem spēcīgu empīrisko pamatu.

avoti un turpmākā literatūra

Atsauces

• Lutz, A., Slagter, H. A., Dunne, J. D., & Davidson, R.J. (2008). Uzmanība un smadzeņu un uzvedības regulēšana. Dabas pārskati Neirozinātne , 9 (7), 449-463.
• Hölzel, B.K., Carmody, J., Vangel, M., Congleton, C., Yerramsetti, S. M., Gard, T., & Lazar, S.W. (2011). Apdomības prakse noved pie pieaugušo smadzeņu struktūras izmaiņām. psihiatriskie pētījumi: neiroattēli , 191 (1), 36–43.
• Tang, Y.Y., Hölzel, B. K., & Posner, M.I. (2015). Apdomības meditācijas neirozinātne. Dabas pārskati Neuroscience , 16 (4), 213.-225.

Pētījumi

• Zeidāns, F., Džonsons, S. K., Dimants, B. J., Deivids, Z., un Goolkasians, P. (2010). Apzinātības meditācija uzlabo izziņu: pierādījumi par īsu meditācijas apmācību. Apziņa un izziņa , 19 (2), 597-605.
• Lazar, S.W., Kerr, C. E., Wassman, R. H., Grey, J. R., Greve, D. N., Treadway, M. T., McGarvey, M., Quinn, B.T., Dusek, J. A., Benson, H., Rauch, S.L., Moore, C.I., & Fischl, B. (2005). Meditācijas pieredze ir saistīta ar palielinātu garozas biezumu. Neuroreport , 16 (17), 1893-1897.

Papildu literatūra

• Kabat-Zinn, J. (2013). Veselīga caur meditāciju: lielā pašizgatavošanas grāmata ar MBSR. Fišers Taschenbuch Verlag . (Oriģinālie darbi, kas publicēti 1990. gadā)
• Brantlijs, J. (2007). Uzmanība iesācējiem: maigais ceļš uz iekšēju mieru. Arbor Verlag .
• Wallace, B.A. (2006). Uzmanības revolūcija: fokusētā prāta spēka atbloķēšana. Gudrības publikācijas .
• Hansons, R., un Mendiuss, R. (2009). Budas smadzenes: svētlaimes, mīlestības un gudrības praktiskā neirozinātne. jaunas Harbinger publikācijas .