Kraniosakrālā terapija: maiga pieskāriena dziļa efekts

Kraniosakrālā terapija: maiga pieskāriena dziļa efekts

Alternatīvās medicīnas pasaulē kraniosakrālā terapija joprojām ir aizraujoša joma, kurai raksturīgi maigi pieskārieni, kas sola dziļu terapeitisko iedarbību. Šīs holistiskās ārstēšanas metodes, kuras izcelsme ir osteopātijā, mērķis ir veicināt veselību, saskaņojot galvaskausa sistēmas ritmiskās kustības. Bet cik labi šīs pieejas tiešām ir? Šis raksts apgaismo kraniosakrālās terapijas pamatus, sākot no tās definīcijas un vēstures līdz pašreizējam teorētiskajam ietvaram. Turklāt tiek ņemts kritisks zinātnisko pierādījumu apskats un pārbaudīts, cik lielā mērā pašreizējie pētījumi un pētījumu rezultāti atbalsta šīs terapijas efektivitāti. Visbeidzot, šīs maigās terapijas formas praktiskā pielietošana un iespējamā ietekme tiek uzskatīta par tuvāku viedokli, izmantojot gadījumu izpēti un pacienta pieredzi. Šī raksta mērķis ir sniegt analītisku pārskatu par galvaskausa terapijas potenciālu un robežām un apšaubīt viņu praksi mūsdienu medicīnas praksē.

Kraniosakrālās terapijas pamati: definīcija, vēsture un teorētiskais ietvars

Kraniosakrālā terapija ir ķermeņa darba forma, kas ir osteopātijas sastāvdaļa un koncentrējas uz cerebrospinālā šķidruma (CSF) ritmu, kas ieskauj smadzenes un muguras smadzenes. Tā pamatā ir ideja, ka maigais manuālais spiediens uz galvaskausu (galvaskauss), mugurkaulu un krustu (krustu) var palīdzēt atslābināt aizsprostojumus kaulainajās struktūrās, kas traucē CSF plūsmu, lai veicinātu veselību un labi.

Metodi 1900. gadu sākumā izstrādāja Viljams Gārners Sutherlands, Osteopātijas dibinātāja Andrew Taylor dibinātāja students. Sutherland atklāja, ka galvaskausa kauli var veikt nelielas kustības un izstrādātas paņēmienus, lai atbalstītu šīs kustības, kuras viņš raksturoja kā “primāro elpošanas kustību”. Laika gaitā kraniosakrālā terapija ir attīstījusies, un tagad to izmanto ne tikai osteopāti, bet arī fizioterapeiti, alternatīvi praktiķi un citi terapeiti.

Kraniosakrālās terapijas teorētiskais ietvars ir balstīts uz vairākiem pamatjēdzieniem:

• Craniosacral ritma esamība, kas nav atkarīgs no citiem fiziskiem ritmiem, piemēram, sirdsdarbības vai elpošanas.
• Pieņēmums, ka slimības vai disfunkcijas ķermenī var būt saistītas ar šī ritma traucējumiem.
• Ķermeņa spēja dziedināt ķermeni, ko var veicināt, atbalstot galvaskausa ritmu.

Zinātniskie pētījumi, lai pārskatītu galvaskausa terapijas pamatus un efektivitāti, ir daļēji pieejami, bet noved pie jauktiem rezultātiem. Atbalstītāji ziņo par dažādu pozitīvu ietekmi tādos simptomos kā galvassāpes, kakla un muguras sāpes, kā arī stresa stāvokļi. Tomēr kritiķi norāda, ka daudzām iespējamām priekšrocībām trūkst skaidru zinātnisku pierādījumu un ir nepieciešami vairāk augstas kvalitātes pētījumi.

Zinātniski pierādījumi par efektivitāti: pārskats par pašreizējiem pētījumiem un pētījumu rezultātiem

Zinātniskie pētījumi par galvaskausa terapiju ietver dažādus pētījumus, kas attiecas uz to efektivitāti dažādos stāvokļos un klīniskajos attēlos. Sistemātisks 2012. gada pārskats, kas publicēts "Ortopēdiskās un sporta fiziskās terapijas žurnālā", novērtēja galvaskausa terapijas efektivitāti pacientiem ar muguras sāpēm. Rezultāti parādīja sāpju intensitātes un ilguma uzlabošanos, bet tika norādīts uz augstas kvalitātes, randomizētu kontroles pētījumu trūkumu, lai izdarītu galīgus secinājumus.

Citā 2016. gada pētījumā, kas publicēts "Pain Clinical Journal", tika pārbaudīta Kraniosakrālās terapijas ietekme uz fibromialģijas pacientiem. Dalībnieki ziņoja par ievērojamu sāpju samazināšanos un uzlabotu dzīves kvalitāti. Neskatoties uz to, autori uzsvēra nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem ar lielākiem paraugiem un ilgtermiņa sekām.

Attiecībā uz lietošanu bērnu un jaundzimušo pacientiem ir interesantas norādes par galvaskausa terapijas efektivitāti. Pētījumā “Alternatīvās un papildinošās medicīnas žurnāls” (2013) tika pārbaudīta ietekme uz miega kvalitāti un rakstīšanas izturēšanos zīdaiņiem. Rezultāti liecināja par pozitīvu efektu, ar kuru arī šeit tas tika norādīts uz ierobežoto pētījumu situāciju.

Kopsavilkumā ir zinātnisko pierādījumu pamats, kas atbalsta kraniosakrālās terapijas iespējamo efektivitāti. Tomēr kritiķi norāda uz esošo pētījumu metodoloģiskajiem ierobežojumiem, piemēram, nelielu izlases lielumu, salīdzināšanas grupu trūkumu un subjektīvo panākumu novērtēšanas problēmu. Tāpēc ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai iegūtu visaptverošāku izpratni par galvaskausa terapijas ietekmi un mehānismiem un definētu to nozīmi veselības aprūpes sistēmā.

Pacienta praktiska pielietošana un pieredze

Kraniosakrālā terapija tiek izmantota dažādos klīniskos scenārijos, ieskaitot galvassāpes, kakla sāpes, hronisku nogurumu, stresu un trauksmi, kā arī problēmas saistībā ar muskuļu un skeleta sistēmu. Terapijas sesijas parasti notiek klusā, mierīgā vidē, ar kuru pacientam ir ērti uz ārstēšanas galda. Terapeits izmanto nelielu spiedienu un maigu pieskārienu galvaskausam, mugurkaulam un krusteniskā kaula apgabalā, lai veicinātu cerebrospinālā šķidruma kustību un atslābinātu aizsprostojumus sistēmā.

• Ārstēšanas biežums un ilgums : Nepieciešamo sesiju skaits mainās atkarībā no pacienta stāvokļa un reakcijas uz terapiju. Daži pacienti ziņo par uzlabojumiem tikai pēc vienas sesijas, bet citiem nedēļām vai mēnešiem ir vajadzīgas vairākas tikšanās.
• Biežas indikācijas : Visizplatītākie iemesli, kāpēc galvaskausa terapija izmanto, ir migrēnas, hroniskas kakla un muguras sāpes, stresa un atbalsta pēctraumatiskā stresa traucējumu pārvarēšana.

Pacientu ziņojumi un gadījumu izpēte parāda pozitīvu reakciju uz galvaskausa terapiju. Pēc sesijām daudzi raksturo ievērojamu simptomu samazināšanos, uzlaboja labi un palielināja ķermeņa apzināšanos. Daži ziņo arī par dziļu relaksācijas stāvokli ārstēšanas laikā un viegluma un fiziskā līdzsvara sajūtu, kas notiek pēc terapijas.

Ir svarīgi uzsvērt, ka efektivitāte un pieredze ar galvaskausa terapiju var atšķirties individuāli. Joprojām ir nepieciešami zinātniski pētījumi par precīzu darbības veidu un ilgtermiņa efektiem, lai izprastu terapeitiskos mehānismus un šīs ārstēšanas metodes potenciālu.

Īpašie ieteikumi skartajiem ietver kvalificēta un pieredzējuša terapeita konsultāciju, kā arī atklātu cerību un pieredzes komunikāciju terapijas laikā. Pacienti tiek arī mudināti uzskatīt terapiju par papildu ārstēšanu, nevis kā tradicionālās medicīniskās pieejas vai medikamentu aizstājēju.

avoti un turpmākā literatūra

Atsauces

• Apledger, J. E. (1995). "Kraniosakrālās terapijas pamati." Minhene: Urban & Fischer.
• Ernsts, E. (2012). "Kraniosakrālā terapija: sistemātisks klīnisko pierādījumu pārskats." Koncentrējieties uz alternatīvu un papildu terapiju, 17 (4), 197-201.

Zinātniskie pētījumi

• Hallers, H., Lauche, R., Cramer, H., Rampp, T., Saha, F. J., Ostermann, T., & Dobos, G. (2013). "Kraniosakrālā migrēnu terapija: randomizēts kontrolēts pētījums." BMC papildinošā un alternatīvā medicīna, 13, 17.
• Jäkel, A., & von Hauenschild, P. (2012). "Sistemātisks pārskats par galvaskausa terapijas efektivitāti." Papildu medicīnas pētījums, 19 (1), 19. - 24.

Papildu literatūra

• Sills, F. (2001). "Terapeita klātbūtne. Kraniosakrālās terapijas rokasgrāmata." Minhene: Elsevier, Urban & Fischer.
• Shapiro, M. (2011). "Kraniosakrālā terapija praksē: visaptverošs ceļvedis." Eastland Press.
• Koens, D. (2006). "Kraniosakrālā terapija bērniem." Štutgarts: trias.