Savvaļas garšaugi pareizi sausi un uzglabā

Savvaļas garšaugi pareizi sausi un uzglabā

Savvaļas augu pasaulē ir reāls potenciāls, ko daudzi no mums atklāj tikai otrā acu uzmetienā. Šie dabas zaļie dārgumi ne tikai piedāvā aromātiskas garšas mūsu virtuvei, bet arī ķermeņa un prāta dziedināšanas īpašības. Bet kā mūsu uzglabāšanas kamerām ienest svaigo garšaugu pārpilnību un izturību? Galvenais slēpjas pareizajā žāvēšanā un uzglabāšanā.

Savā rakstā mēs dziļi ienirstam botāniskajos pamatos, lai izpētītu dažādus žāvēšanas procesus, kas katram augu mīļotājam būtu jāzina. Pēc tam mēs parādām, kā ideāli izžāvētus savvaļas augus - jo šeit viss ir kvalitāte un efektivitāte. Visbeidzot, mēs sniedzam praktiskus padomus, kā jūs varat izmantot šos aromātiskos sausos garšaugus ēdiena gatavošanas receptēs un naturopātijā. Ļaujiet mums vēdināt savvaļas garšaugu pareizas apstrādes noslēpumus un tādējādi gūstu labumu no dabas brīnumiem!

Savvaļas augu botāniskie pamati un to specifiskie žāvēšanas procesi

Savvaļas garšaugi ir vērtīgs resurss uzturam, dziedināšanas mākslai un kā garšas bagātināšana. No botāniskā viedokļa tie pieder dažādām ģimenēm, bieži vien tipi pārklājas, kas atvieglo identifikāciju un lietošanu. Labi pazīstamie savvaļas garšaugi ietver, piemēram, pienenes, nātru un Giersch. Šie augi ir ne tikai ekoloģiski svarīgi, bet arī bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un sekundārām augu vielām, kurām ir dziedinošās īpašības.

Īpašais žāvēšanas process mainās atkarībā no savvaļas augu veida. Kopumā var atšķirt trīs galvenās metodes:

• Gaisa žāvēšana: Piemērots daudziem garšaugu veidiem. Augi tiek pakārtoti vai izkliedēti labi ventilētā un tumšā telpā. Lai iegūtu kvalitāti, temperatūrai ideālā gadījumā jābūt no 18 līdz 24 ° C.
• žāvēšana cepeškrāsnī: Zemā temperatūrā (40–60 ° C) izmanto cepeškrāsni. Šī metode ir ātrāka, bet var samazināt jutīgu sastāvdaļu, piemēram, ēterisko eļļu, saturu.
• Saldēšana žāvēšana: īpaši efektīvs jutīgiem garšaugiem. Izmantojot šo metodi, garšaugs vispirms sasalst un pēc tam tiek žāvēts vakuumā, kas saglabā struktūru un sastāvdaļas.

Žāvēšanas metodes izvēlei ir būtiska ietekme uz augu kvalitāti un efektivitāti. Pilns aromāts tiek saglabāts žāvēšanai ar gaisu, savukārt plīts žāvēšana bieži notiek. No otras puses, sasalšana ir optimāls barības vielu blīvuma saglabāšanas process.

1. tabulā parādīti ideāls žāvēšanas laiks un temperatūra parastiem savvaļas augiem:

Pareiza žāvēšana ir būtiska, lai saglabātu savvaļas augu aktivizējošās un dziedinošās sastāvdaļas. Antioksidanti, flavonoīdi un vitamīni, kas atrodas augos, ir jutīgi pret gaismu, karstumu un mitrumu. Tādējādi žāvēšanas procesa izvēlei ir ne tikai loma tehnoloģijās, bet arī filozofijā, kā rīkoties ar dabu un tā resursiem.

Optimāli uzglabāšanas apstākļi žāvētiem savvaļas augiem, lai saglabātu kvalitāti un efektivitāti

Žāvētu savvaļas garšaugu glabāšana ir būtiska to kvalitātes un efektivitātes saglabāšanai. Lai saglabātu augu pozitīvās īpašības, jāievēro vairāki faktori:

• mitrums: ideāls ir relatīvais mitrums, kas mazāks par 60 %. Pārāk augsts mitrums var izraisīt pelējuma veidošanos un pasliktināt garšaugu kvalitāti.
• Apgaismojuma apstākļi: Jāizvairās no tiešiem saules stariem. Garšaugi jāuzglabā gaismas tvertnēs vai tumšā vietā, lai novērstu svarīgu sastāvdaļu sadalīšanos.
• temperatūra: vēsa uzglabāšanas vieta, ideālā gadījumā no 15 ° C līdz 25 ° C, nodrošina, ka ēteriskās eļļas paliek stabilas. Augsta temperatūra var negatīvi ietekmēt aromāta vielas.
• Gaisa cirkulācija: Laba gaisa cirkulācija ir svarīga, lai optimizētu uzglabāšanas apstākļus. Slēgtiem konteineriem vajadzētu piedāvāt pietiekami daudz vietas gaisa apmaiņai.

Vēl viens svarīgs aspekts ir konteiners, kurā augi tiek turēti. Tie ir jāsaglabā hermētiski, ar vieglu aizsargātiem traukiem, piemēram, stiklu vai keramikas traukiem. Plastmasas trauki var negatīvi ietekmēt aromātu vielas un absorbēt smakas, no kurām vajadzētu arī izvairīties.

Žāvētu savvaļas garšaugu izturība mainās atkarībā no auga. Kopumā var teikt, ka tos var turēt no 6 līdz 24 mēnešiem ar optimāliem uzglabāšanas apstākļiem. Daži būtiski augi, piemēram, timiāns vai rozmarīns, saglabā to efektivitāti ilgāk nekā smalkie augi, piemēram, baziliks vai maurloki. Ieteicams regulāri pārbaudīt glabāto augu stāvokli un, ja nepieciešams, pievienot svaigas preces.

Žāvētu savvaļas garšaugu praktiski pielietojumi virtuvē un naturopātija

Žāvēti savvaļas garšaugi tiek izmantoti dažādos lietojumos virtuvē un naturopātijā, un to labums svārstās no garšas līdz terapeitiskām īpašībām. Šo augu lietošanai ir senas tradīcijas, kas ilgst gadsimtiem ilgi, un tā pamatā ir vecās dziedināšanas metodes un virtuves prakse.

Virtuvē kā garšvielas bieži tiek izmantoti žāvēti savvaļas garšaugi. Tie ne tikai dod ēdienus garšu, bet arī veicina sastāvdaļu garšas. Visizplatītākie augi ir:

• timiāns: Ideāli piemērots gaļas ēdieniem un zupām.
• rozmarīns: labi der ar kartupeļiem un aprīkotiem dārzeņiem.
• baziliks: Itālijas recepšu neatņemama sastāvdaļa, īpaši mērcēs.
• salvija: lieliski piemēroti pildījumiem un sirsnīgām mērcēm.

Naturopātijai ir īpaši daudzsološi žāvētu savvaļas garšaugu izmantošana. Tās bieži ir bagātas ar sekundārām augu vielām, kurām ir pretiekaisuma, antioksidantu un imunizējošas īpašības. Populārākie augi ir:

• echinacea: stiprina imūnsistēmu un palīdz ar saaukstēšanos.
• kumelīte: nomierina kuņģi un palīdz ar miega traucējumiem.
• hibiscus: samazina asinsspiedienu un pozitīvi ietekmē sirdi.

Dzēstu savvaļas garšaugu izmantošana tējas vai kā tinktūra ir plaši izplatīta. Daudzi tos izmanto arī vannās vai kā ēteriskās eļļas, lai izmantotu savas dziedināšanas īpašības. Sagatavošana bieži ir nesarežģīta un ļauj augus elastīgi integrēt ikdienas dzīvē.

Šajā tabulā parādīti daži bieži žāvēti savvaļas garšaugi, to pielietojumi un īpašās īpašības:

Mērķtiecīga žāvētu savvaļas garšaugu izmantošana arī pozitīvi ietekmē veselību. Pētījumi rāda, ka noteiktu augu regulāra uzņemšana var veicināt vispārēju labumu. Šie augi var būt ne tikai noderīgi virtuvē, bet arī tiem ir nozīmīga loma slimību veselības un profilakses atbalstīšanā.

avoti un turpmākā literatūra

Atsauces

• Weber, H. & Schmidt, lpp. (2003). Savvaļas garšaugi un to izmantošana. Štutgarts: Ulmer Verlag.
• Kägi, A. (2009). Savvaļas garšaugi virtuvei - praktisks ceļvedis. Diseldorfs: Bechtermünz Verlag.

Pētījumi

• Meyer, K., & Müller, d. (2018). Žāvēšanas procesu ietekme uz savvaļas garšaugu sastāvdaļām. Žurnāls par ārstniecības augiem Research, 12 (15), 123–130.
• Schaefer, n. (2015). Apgaismojuma apstākļu nozīme, žāvējot garšaugus. Fitoterapija, 36 (4), 208–214.

Papildu literatūra

• Schütz, c. (2011). Ārstniecības augi: visaptverošā rokasgrāmata. Berlīne: Kosmos Verlag.
• Weidenfeld, t.i. (2016). Zāļu zināšanas: praktiska grāmata. Minhene: Gräfe un Noter Verlag.