Trumps klimata samita ēnā: COP29 cerības un iespējamie rezultāti
Trumps klimata samita ēnā: COP29 cerības un iespējamie rezultāti
Extreme vētras, kuras veicina klimata pārmaiņas, 2024. gadā izraisīja postījumus, ieskaitot Brazīlijā un uz Filipīnām . Zemes vidējā gada temperatūra Šogad varētu būt 1,5 ° C virs pirmsindustriālā līmeņa, lai pirmo reizi melotu . Bet vēl viena satraucoša attīstība daudziem, kas šonedēļ uz un-climagdee baku, azerbajan . "https://www.nature.com/articles/d41586-03635-4" data-track = "noklikšķiniet uz" data-label = "https://www.nature.com/articles/d41586-03635-4" Data Track Category = "ķermeņa teksts"> ierobežot Donald Trump kā USA .
Kad Trumps bija pēdējo reizi Baltajā namā, viņš sāka 2017. gadā, viņš izstājās no 2015. gada Parīzes klimata līguma - pakta - slēdza valdības, lai neļautu zemei uzkarsēt vairāk nekā 1,5–2 ° C, samazinot tās emisijas. Paredzams, ka ievēlētais ASV prezidents
Šis raksts apgaismo to, kas ir COP29 darba kārtībā. Vēl viena izeja no ASV Kad tika parakstīts Parīzes līgums, pasaules līderi saturēja klauzulu, ka katrai partijai, kas vēlas pamest paktu, jāgaida trīs gadus pēc stāšanās spēkā. Tas nozīmēja, ka Amerikas Savienotās Valstis
Šoreiz izejas process prasīs tikai gadu, bet novērotāji saka, ka kaitējums jau ir nodarīts daudzos veidos. Trumpa izvēle nozīmē, ka Amerikas Savienotās Valstis diez vai spēs apsolīt savus solījumus saskaņā ar solījumiem , lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 50% zem līmeņa no 2005. gada . Tas varētu dot politisku iespēju citām valstīm, lai atgrieztu centienus līguma ietvaros, saka Joanna Lewis, kura vada Zinātnes, tehnoloģijas un starptautisko lietu programmu Džordžtaunas universitātē Vašingtonā. Atstājot ASV, varētu būt arī vairāk problēmu klimata finansēšanas jomā, Baku virsotne . pastiprināt centienus.
izmaiņu cena Industrializētās valstis, kas ir atbildīgas par lielāko daļu vēsturisko siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir apņēmušās palīdzēt “jaunattīstības valstīm” kā daļu no ANO klimata ietvara ar klimata finansēšanu. Viņi šo saistību 2009. gadā izvirzīja USD 100 miljardus gadā. Pēc dažiem standartiem viņi sasniedza šo mērķi divu gadu laikā, bet pētnieki saka, ka tagad ir nepieciešams ievērojami vairāk. Sarunas samitā, kas sākas šonedēļ, noteiks jaunu kolektīvu, kvantitatīvi noteiktu klimata finanšu galamērķi ”, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kuras ir vismazāk atbildīgas par klimata izmaiņām un bieži ir visspēcīgākās. Kuras valstis maksā, cik daudz un kur līdzekļi plūst Baku. Jaunattīstības valstu adaptācijas vajadzību aplēses ir dažādas, taču paredzams, ka sarunas sāksies aptuveni USD 1 triljonos gadā, saka Melānija Robinsone, Pasaules resursu institūta pasaules klimata direktore, bezpeļņas pētījumu organizācija, kas atrodas Vašingtonā. Citi saka, ka vajadzība ir daudz lielāka: Ekonomikas komitejai ir vajadzīga apmēram 2,4 triljoni novērtēti katru gadu līdz 2030.
Neatkarīgi no tā, kā izskatās jaunais finanšu mērķis, tiek apspriests samits par to, kā ieguldījumiem var sekot turīgās valstis uz LMIC. Pārredzamība jau ir izaicinājums, jo nav plašu nolīgumu par to, kas tiek saprasts kā “klimata finansējums”, saka Romēns Veikmans, pētnieks, kurš pēta šo tēmu Briseles brīvajā universitātē Beļģijā. "Katrai valstij ir sava grāmatvedība." Piemēram, LMIC līdzekļi no turīgas nācijas varētu izmantot, lai izveidotu jaunu skolu ar saules baterijām, taču nav skaidrs, vai turīgā valsts ziņos par visām skolas izmaksām vai tikai saules bateriju izmaksām kā daļu no klimata ieguldījuma. "Es ceru, ka jaunais mērķis tiks formulēts tādā veidā, ka novērotājiem ir iespējams novērtēt izpildes jomu," saka Veikmans. Valstis arī apspriedīs, vai finansiālā palīdzībā būs iekļauts jaunajā finanšu mērķī, lai segtu ar klimatu saistīto katastrofu izmaksas. Turīgas valstis