Tramps klimata samita ēnā: COP29 cerības un iespējamie rezultāti

Tramps klimata samita ēnā: COP29 cerības un iespējamie rezultāti

Klimata pārmaiņu izraisītas ārkārtējas vētras, cita starpā, 2024. gadā ir izraisījušas postījumus visā pasaulē Brazīlijā un Filipīnās. Zemes gada vidējā temperatūra Šogad pirmo reizi varētu būt par 1,5 °C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Taču šonedēļ vēl viens satraucošs notikums daudziem ANO klimata samits Baku, Azerbaidžānā varētu piedalīties Donalda Trampa pārvēlēšana par ASV prezidentu būt.

Pēdējo reizi, kad Tramps atradās Baltajā namā, sākot ar 2017. gadu, viņš izstājās no ASV no 2015. gada Parīzes klimata nolīguma — pakta, ko valdības noslēdza, lai novērstu Zemes sasilšanu par vairāk nekā 1,5–2°C, samazinot emisijas. Paredzams, ka ievēlētais ASV prezidents... to darīs arī nākamgad, kad stāsies amatā. Tas jau met ēnu uz 29. ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP29), jo pārstāvji no gandrīz 200 valstīm pulcējas, lai apspriestu finansiālo palīdzību zemu ienākumu un zemu ienākumu valstīm (LMIC), kuras skārušas klimata pārmaiņas. Samits notiks no 11. līdz 22. novembrim.

Būs "ļoti grūti" vienoties par stingru vienošanos bez Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir pasaulē lielākā ekonomika un otra lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja, saka Niklass Hēns, klimata politikas eksperts un Ķelnes, Vācijas, NewClimate institūta līdzdibinātājs.

Šajā rakstā no Nature ir aplūkots COP29 dienaskārtības jautājums.

Kārtējā ASV izbraukšana

Kad tika parakstīts Parīzes nolīgums, pasaules līderi iekļāva punktu, ka jebkurai pusei, kas vēlas izstāties no pakta, būs jāgaida trīs gadi pēc tā stāšanās spēkā. Tas nozīmēja Trampu ASV oficiāli līdz 2020. gada 4. novembrim nevarēja atkāpties no līguma. Kad ASV prezidents Džo Baidens nedaudz vairāk nekā divus mēnešus vēlāk stājās Trampa vietā, viņš parakstīja dokumentus, lai atgrieztos pie līguma.

Šoreiz izstāšanās process ilgs tikai gadu, taču novērotāji saka, ka kaitējums jau ir nodarīts daudzos veidos. Trampa ievēlēšana nozīmē, ka ASV, visticamāk, nespēs izpildīt Baidena laikā doto solījumu līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 50 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tas varētu dot citām valstīm politisko telpu, lai samazinātu savus centienus saskaņā ar nolīgumu, saka Džoanna Lūisa, kura vada zinātnes, tehnoloģiju un starptautisko lietu programmu Džordžtaunas universitātē Vašingtonā.

ASV izstāšanās var radīt arī lielākas problēmas klimata finansējumam, Baku samita galvenā tēma. Baidena laikā ASV jau nav izpildījušas savu apņemšanos palielināt starptautisko palīdzību jaunattīstības valstīm līdz USD 11,4 miljardiem gadā, lai palīdzētu tām pielāgoties klimata pārmaiņām un izvairītos no industrializācijas, kas rada smagu piesārņojumu. ASV Kongress šogad piesavinājās tikai 1 miljardu dolāru. Un tikai daži saskata izredzes, ka jaunā Trampa administrācija, kas ir apšaubījusi klimata pārmaiņu esamību, pastiprinās centienus.

Izmaiņu cena

Rūpnieciski attīstītās valstis, kas ir atbildīgas par lielāko daļu vēsturisko siltumnīcefekta gāzu emisiju, ir apņēmušās saskaņā ar ANO klimata regulējumu nodrošināt “attīstības valstīm” finansējumu klimata pārmaiņu jomā. 2009. gadā viņi lēsa, ka šīs saistības ir 100 miljardi USD gadā.

Ar dažiem pasākumiem viņi bija divus gadus novēloti, lai sasniegtu šo mērķi, taču pētnieki saka, ka tagad ir nepieciešams daudz vairāk. Sarunas sammitā, kas sāksies šonedēļ, noteiks "jaunu kolektīvu, kvantitatīvu klimata finansējuma mērķi", lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kuras ir vismazāk atbildīgas par klimata pārmaiņām un bieži vien ir visneaizsargātākās. Kuras valstis maksā, cik un kur aiziet līdzekļi, tiek apspriests Baku.

Aplēses par jaunattīstības valstu pielāgošanās vajadzībām atšķiras, taču sagaidāms, ka sarunas sāksies ar aptuveni 1 triljonu ASV dolāru gadā, saka Melānija Robinsone, Pasaules resursu institūta, bezpeļņas pētniecības organizācijas, kas atrodas Vašingtonā, globālā klimata direktore. Citi saka, ka vajadzība ir daudz lielāka: ekonomiskai iestādei ir nepieciešamība tiek lēsts aptuveni 2,4 triljonu dolāru apmērā gadā līdz 2030. gadam.

Lai kāds būtu jaunais finanšu mērķis, samitā tiks apspriests, kā izsekot bagāto valstu ieguldījumiem LMIC. Pārredzamība jau tagad ir izaicinājums, jo nav plašas vienošanās par to, ko nozīmē “klimata finansējums”, saka Romains Veikmans, pētnieks, kurš pēta šo jautājumu Briseles Brīvajā universitātē Beļģijā. "Katrai valstij ir sava grāmatvedības sistēma."

Piemēram, LMIC varētu izmantot līdzekļus no bagātas valsts, lai uzbūvētu jaunu skolu ar saules paneļiem, taču nav skaidrs, vai bagātā valsts ziņotu par visām skolas izmaksām vai tikai par saules paneļu izmaksām kā daļu no ieguldījumiem klimata jomā. "Es ceru, ka jaunais mērķis tiks formulēts tā, lai novērotāji varētu novērtēt, cik lielā mērā tas ir sasniegts," saka Veikmans.

Valstis arī apspriedīs, vai jaunajā finanšu mērķī tiks iekļauta finansiālā palīdzība ar klimatu saistīto katastrofu izmaksu segšanai. Bagātīgas valstis pagājušajā gadā solīja aptuveni 700 miljonus dolāru jaunajam Zaudējumu un postījumu fondam, kas izveidots, lai atbalstītu valstis, kuras cieš no šādām katastrofām. Taču tas "nobāl salīdzinājumā ar 580 miljardu dolāru klimata radītajiem zaudējumiem, ko jaunattīstības valstis varētu ciest līdz 2030. gadam," saka Robinsons. Šis numurs bija pētnieki Basku klimata pārmaiņu centrā Leioā, Spānijā, un atspoguļo maksimālās izmaksas, kādas jaunattīstības valstis varētu piedzīvot nākotnē šajā desmitgadē.

Zeme jau ir sasilusi par 1,3°C, un daži prognozē, ka šogad Zeme oficiāli sasniegs 1,5°C. Viens vēstījums, ko zinātnieki sūta COP29 lēmumu pieņēmējiem, ir tāds, ka klimats mainās un riski pieaug straujāk nekā pirms dažiem gadiem.

"Šogad mēs esam piedzīvojuši smagus laikapstākļus, sausumu, ārkārtēju karstumu, plūdus un viesuļvētras tādā mērogā, kādu mēs nekad neesam redzējuši, un šī ietekme nepazudīs — pat vislabākajā scenārijā," saka Hēne. Kad pasaule virzās uz neapdzīvojamu nākotni, viņš piebilst, COP29 vadītājiem ir jāpārslēdzas uz "ārkārtas režīmu".