Pārakmeņots ekskrements un vemšana: dinozauru pieaugums, lai valdītu zemi

Pārakmeņots ekskrements un vemšana: dinozauru pieaugums, lai valdītu zemi

Fekciju un vemšanas fosilijas sniedz ieskatu par evolūciju dinozaurs un parādīt, kā viņi valdīja zemi. Pētījums, kas publicēts 27. novembrī žurnālā Nature, analizēja simtiem gabalu fosilizēts gremošanas materiāls, saukts arī par bromītu, lai rekonstruētu to, ko ēda dinozauri un kā laika gaitā mainījās viņu uzturs Viens Apvidū Fosilijas parāda, ka dinozauru pieaugumu miljonu gadu laikā triasa periodā ietekmēja tādi faktori kā klimata izmaiņas un citu sugu izmiršana.

“Mūsu pētījums rāda, ka, lai sasniegtu ievērojamus rezultātus, jūs varat izmantot šķietami nenozīmīgas fosilijas,” saka Martins Qvarnström, pētījuma līdzautors un pētnieks par agrīno dinozauru evolūciju Upsalas universitātē Zviedrijā.

Paleontologi ir izstrādājuši dažādas teorijas par to, kā dinozauri kļuva par dominējošo sugu uz zemes. Daži uzskata, ka dinozauri bija pārāki par konkurentiem, jo ​​tie bija īpaši labi pielāgoti mainīgajai ekosistēmai vai ka nejaušas vides izmaiņas viņiem deva priekšrocības salīdzinājumā ar citām sugām. Tomēr neeksistē viena hipotēze, kas pilnībā izskaidro dinozauru pieaugumu.

Ko ēda dinozauri

Lai labāk izprastu dinozauru agrīno evolūciju, Qvarnström un viņa kolēģi no Polijas baseina Centrāleiropā tika atvērti un pārbaudīja vairāk nekā 500 bromiešu. Tiek lēsts, ka fosilijas būs aptuveni 200 miljoni gadu vecas.

Komanda izmantoja dažādas metodes, lai analizētu bromītus un to saturu, ieskaitot dažādas mikroskopa metodes un paņēmienu, ko sauc par sinhrotrona mikrotomogrāfiju, kas izmanto daļiņu paātrinātāju, lai atklātu sīkāku informāciju par fosilijām. Turklāt ķīmiskos šķīdumus izmantoja, lai pārbaudītu precīzu atlieku saturu, kas ietvēra zivis, augus un kukaiņus.

Lai arī daudzas no fosilijām bija ļoti vecas un skābas, komanda atrada daudzus labi saglabātus kukaiņus, kurus dinozauri bija ēduši. “Daži bija tik skaisti trīs dimensijās un bija neskartas visas antenas un kājas,” ziņo Qvarnström.

Gremošanas materiāla analīze ļāva pētniekiem “atjaunot šos pārtikas tīklus, tāpēc kurš ēda, kurš visās šajās grupās un novēro šo tendenci tik ilga laika intervālā”, skaidro Qvarnström.

Pielāgoties vai nomirt

Komanda atklāja, ka laika gaitā palielinās fosiliju satura skaits un daudzveidība. Tas liek domāt, ka lielāki dinozauri ar daudzveidīgāku diētu kļuva svarīgāki triasa perioda beigās (apmēram pirms 237 līdz 201 miljoniem gadu). Salīdzinot fosilijas ar šī perioda augu datiem, pētnieki noteica, ka dinozauru pieaugumam raksturīga gan iespēja, gan adaptācija. Piemēram, klimata pārmaiņas izraisīja paaugstinātu mitrumu, kas mainīja pieejamo veģetāciju. Dinozauri spēja pielāgoties šim mainīgajam klimatam un uzturam labāk nekā citi sauszemes dzīvnieki.

“Tas, ko mēs uzzinājām, ir tas, ka dinozauru pieaugums prasīja daudz laika un bija patiešām sarežģīts,” saka Qvarnström.

“Šis ir iespaidīgs darbs,” skaidro Suresh Singh, kurš pēta paleoekoloģisko dinamiku Bristoles universitātē, Lielbritānijā. Viņš piebilst, ka šī ir pirmā reize, kad viņš redzēja tik plašus bromiešu pētījumus.

Singh atzīmē, ka dinozauri ir svarīgs datu avots, lai saprastu, kā dzīve pielāgojas dažādiem spiedieniem, piemēram, klimata izmaiņām.

Viņš ierosina, ka turpmākie pētījumi varētu izmantot bromītus, lai izpētītu, kā dinozauri attīstījās dažādās pasaules daļās. "Pašreizējie pētījumi liecina, ka dinozauri vispirms attīstījās dienvidu puslodē, un, iespējams, tur ir atšķirīgs modelis," viņš saka.

1. Qvarnström, M. et al. Daba https://doi.org/10.1038/s41586-024-08265-4 (2024).

   Pants
   Google Scholar

Lejupielādējiet citēšanas ieteikumus