Okeāna paskābināšanās: nepietiekami novērtēta problēma

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Ievads Okeāna paskābināšanās ir globāla tendence, kas kļūst arvien satraucošāka. Kā blakusprodukts, palielinoties oglekļa dioksīda emisijām atmosfērā, tas rada būtiskas izmaiņas un ilgtermiņa kaitējumu jūras ekosistēmām. Neraugoties uz apstākļu un ietekmes pasliktināšanos, okeāna paskābināšanās joprojām ir nenovērtēta problēma, kurai steidzami jāpievērš globāla uzmanība. Kas ir okeāna paskābināšanās? Okeāna paskābināšanās attiecas uz ķīmisku procesu, kurā oglekļa dioksīds (CO2) no atmosfēras reaģē ar jūras ūdeni, veidojot ogļskābi. Daļa šīs ogļskābes sadalās ūdeņraža jonos un bikarbonāta jonos. Ūdeņraža jonu palielināšanās...

Einführung Die Versauerung der Ozeane ist ein globaler Trend, der immer besorgniserregender wird. Als Nebenprodukt der ansteigenden kohlendioxidhaltigen Emissionen in die Atmosphäre, führt sie zu erheblichen Veränderungen und langfristigen Schäden in den Meeresökosystemen. Trotz der sich verschlechternden Bedingungen und Auswirkungen ist die Versauerung der Meere ein noch unterschätztes Problem, das dringend in den Fokus der globalen Aufmerksamkeit gerückt werden muss. Was ist Ozeanversauerung? Die Ozeanversauerung bezieht sich auf den chemischen Prozess, bei dem Kohlendioxid (CO2) aus der Atmosphäre mit Seewasser reagiert und Kohlensäure bildet. Ein Teil dieser Kohlensäure spaltet sich in Wasserstoffionen und Bicarbonat-Ionen auf. Der Anstieg der Wasserstoffionen im …
Okeāna paskābināšanās: nepietiekami novērtēta problēma

Okeāna paskābināšanās: nepietiekami novērtēta problēma

ievads

Okeāna paskābināšanās ir globāla tendence, kas kļūst arvien satraucošāka. Kā blakusprodukts, palielinoties oglekļa dioksīda emisijām atmosfērā, tas rada būtiskas izmaiņas un ilgtermiņa kaitējumu jūras ekosistēmām. Neraugoties uz apstākļu un ietekmes pasliktināšanos, okeāna paskābināšanās joprojām ir nenovērtēta problēma, kurai steidzami jāpievērš globāla uzmanība.

Kas ir okeāna paskābināšanās?

Okeāna paskābināšanās attiecas uz ķīmisku procesu, kurā oglekļa dioksīds (CO2) no atmosfēras reaģē ar jūras ūdeni, veidojot ogļskābi. Daļa šīs ogļskābes sadalās ūdeņraža jonos un bikarbonāta jonos. Ūdeņraža jonu palielināšanās okeānā izraisa pH pazemināšanos, padarot ūdeni skābāku.

Veselīga un stabila jūras ekosistēma ir atkarīga no noteiktas pH vērtības. Tā kā pH līmenis pazeminās un ūdens kļūst skābāks, tas var nopietni ietekmēt jūras dzīvības veselību un izdzīvošanu.

Okeānu stāvoklis

Okeāni klāj vairāk nekā 70% no Zemes virsmas, un tiem ir izšķiroša nozīme globālā klimata regulēšanā. Tie absorbē lielu daļu cilvēka radīto CO2 emisiju un tādējādi darbojas kā buferis pret globālo sasilšanu.

Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm kopš industrializācijas sākuma okeāni ir absorbējuši aptuveni trešdaļu no visām cilvēka radītajām CO2 emisijām. Tomēr tas ir izraisījis okeāna pH samazināšanos par aptuveni 0,1 vienību, kas ir skābes intensitātes pieaugums par 30%. Paredzams, ka šī tendence turpināsies bez izlēmīgas rīcības CO2 emisiju samazināšanai.

Okeāna paskābināšanās ietekme

Okeāna paskābināšanai ir tālejoša ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību un jūras barības ķēdi, kam var būt nopietnas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas sekas.

Ietekme uz jūras dzīvi

Okeāna paskābināšanās visvairāk ietekmē okeāna organismus, jo īpaši tos, kuriem ir nepieciešams kalcija karbonāts, lai veidotu čaulas vai skeletus. Tajos ietilpst koraļļi, mīdijas, gliemeži un dažāda veida planktons.

Ūdeņraža jonu palielināšanās jūras ūdenī izjauc to spēju veidot un uzturēt kalcija karbonātu, apdraudot to izdzīvošanu. Ir zināms, ka okeāna paskābināšanās ietekmē daudzu jūras organismu augšanu, vairošanos un izdzīvošanu.

Turklāt pētījumi liecina, ka okeāna paskābināšanās var ietekmēt arī dažu jūras dzīvnieku uzvedību, izjaucot viņu maņu spējas. Šādas izmaiņas var ietekmēt jūras dzīvības spēju atrast barību, atrast partnerus un izvairīties no plēsējiem.

Ietekme uz zivsaimniecības ražošanu un jūras velšu piegādi

Okeāna paskābināšanās var ietekmēt arī pasaules jūras velšu ražošanu un piegādes. Liela daļa pasaules zivsaimniecības un akvakultūras produkcijas tieši vai netieši ir atkarīga no organismiem, kurus skārusi okeāna paskābināšanās.

Koraļļu rifu un tajos dzīvojošo sugu samazināšanās negatīvi ietekmētu zvejniecību, jo īpaši tropu apgabalos, kur daudzi cilvēki ir atkarīgi no zvejas un zivju audzēšanas. Okeānu paskābināšanās var ietekmēt arī austeres, mīdijas un citus vēžveidīgos, padarot okeānu paskābināšanos arī par nopietnu ekonomisku problēmu.

Ko mēs varam darīt?

Okeānu paskābināšanās problēma prasa koordinētu un visaptverošu globālu reakciju. CO2 emisiju samazināšana ir drošākais un efektīvākais veids, kā cīnīties pret okeānu paskābināšanos.

CO2 emisiju samazināšana

Globālās sasilšanas ierobežošana līdz krietni zem 2°C, kā panākta Parīzes nolīgumā, palīdzētu ievērojami samazināt okeānu paskābināšanās ietekmi. Saules un vēja enerģija, elektriskie transportlīdzekļi, energoefektivitāte un citi pasākumi siltumnīcefekta gāzu samazināšanai ir ļoti svarīgi, lai ierobežotu okeānu paskābināšanos.

Okeāna veselības uzlabošana

Vēl viens svarīgs solis ir padarīt okeānus izturīgākus. Jūras rezervju izveide un aizsardzība var palīdzēt palielināt jūras ekosistēmu noturību pret paskābināšanos. Turklāt tiešas darbības, piemēram, piesārņojuma samazināšana un pārzveja, var palīdzēt uzlabot okeānu vispārējo veselību.

Nobeiguma piezīmes

Okeāna paskābināšanās ir nopietns un pieaugošs drauds pasaules okeāniem un no tiem atkarīgajām ekosistēmām un kopienām. Tas ir skaidrs un steidzams brīdinājums par nepieciešamību radikāli samazināt oglekļa emisijas un pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu okeāna veselību. Ir pienācis laiks pilnībā apzināties okeāna paskābināšanās apjomu un sekas un attiecīgi rīkoties.