Augsnes sasāļošanās: globāla problēma

Augsnes sasāļošanās: globāla problēma

Augsnes sāļošanās ir nopietna problēma, kas sastopama visā pasaulē. Tas ietekmē ne tikai lauksaimniecības zemi, bet arī dabiskās ekosistēmas un ir galvenais izaicinājums ilgtspējīgai zemes izmantošanai. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkosim tēmu "augsnes sāļošanās", izskaidrosim šīs degradācijas formas cēloņus un apspriedīsim iespējamos risinājumus.

Kas ir augsnes sasāļošanās?

definīcija

Augsnes sāļošanās ir process, kurā sāls saturs augsnē palielinās līdz līmenim, kas negatīvi ietekmē augu augšanu. Sāļi, kas uzkrājas augsnē šī procesa laikā, var būt minerālu vai organiskas izcelsmes. Tie ir daļa no dabiskā materiāla cikla un sastopami dažādās koncentrācijās gandrīz visās augsnēs. Sāls augsnē kļūst problemātiska, ja tā koncentrācija palielinās tik daudz, ka tas pasliktina augu augšanu vai pat padara to neiespējamu.

Ietekme uz augiem un ražu

Augsts sāļums augsnēs izraisa osmotisko stresu augos. Tie var absorbēt ūdeni tikai tad, ja spiediens sakņu iekšpusē ir lielāks nekā spiediens uz saknēm no ārpuses. Ja augsnē palielinās sāls saturs, palielinās arī tā sauktais osmotiskais spiediens. Tad augiem ir jātērē vairāk enerģijas, lai no augsnes iegūtu nepieciešamo ūdeni. Ja sāls saturs ir pārāk augsts, augu izdzīvošanas spējas samazinās vai tie iet bojā pavisam. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības un biomasas samazināšanās un galu galā samazina lauksaimniecības ražu.

Augsnes sasāļošanās cēloņi

Dabiskie un antropogēni faktori

Sāļu uzkrāšanās augsnē var būt gan dabiski, gan antropogēni cēloņi.

Augsnes sāļošanās dabiskie cēloņi ietver sāļu gruntsūdeņu pieaugumu sausos un daļēji sausos apgabalos, sāls nogulsnes no bijušajiem jūras līdzenumiem vai sāļu uzkrāšanos no jūras ūdens vēja ietekmē.

No otras puses, antropogēno iemeslu pamatā ir lauksaimniecības prakse. Tie ietver neatbilstošu apūdeņošanas praksi, pārmērīgu mēslojuma izmantošanu, mežu izciršanu un sāļa ūdens izmantošanu lauksaimniecībā.

Augsnes sasāļošanās, ko izraisa apūdeņošana sausās vietās

Sausos un daļēji sausos apgabalos, lai veiktu produktīvu lauksaimniecību, bieži ir nepieciešama apūdeņošana. Tomēr, ja laukiem tiek pievienots vairāk ūdens, nekā augi spēj absorbēt un iztvaicēt, tas noved pie augsnes aizsērēšanas. Rezultāts: gruntsūdeņi var pacelties un augsnē vai gruntsūdeņos izšķīdušie sāļi var tikt transportēti uz virsmu.

Globālās augsnes sāļošanās apjoms

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem aptuveni 20 procentus apūdeņotās lauksaimniecības zemes visā pasaulē jau ir skārusi augsnes sāļošanās. Problēma ir īpaši nopietna Austrālijas, ASV, Indijas, Pakistānas, Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Vidusāzijas sausos un daļēji sausos reģionos.

Risinājumi un stratēģijas pret augsnes sāļošanos

Profilakse un uzraudzība

Labākais veids, kā cīnīties pret augsnes sāļošanos, ir profilakse. To var panākt, izmantojot atbilstošu lauksaimniecības praksi un ilgtspējīgu ūdens un augsnes apsaimniekošanu. Galvenais šajā jautājumā ir pielāgota apūdeņošana, kas ir pielāgota augu vajadzībām un nodrošina līdzsvaru starp piegādātā ūdens daudzumu un iztvaikošanas ātrumu, lai izvairītos no sāļošanās.

Svarīga profilakses daļa ir agrīna uzraudzība, lai reģistrētu sāls satura izmaiņas. Palielinoties sāls koncentrācijai, var veikt savlaicīgu reakciju un ar dažādu pasākumu palīdzību apturēt turpmāku sāļošanos.

Korektīvie pasākumi

Ja augsnes jau ir sāļotas, tiek veikti dažādi korektīvie pasākumi. Tie ietver augsnes atsāļošanu, izskalojot sāļus ar apūdeņošanu, sāli izturīgu augu sugu izmantošanu vai augsnes izmantošanu citiem mērķiem, piemēram, atjaunojamo enerģiju vai akvakultūru.

secinājums

Augsnes sasāļošanās ir ļoti reāla un tālejoša globāla problēma. Tam ir būtiska ietekme uz lauksaimniecību un ekosistēmas, kas negatīvi ietekmē pārtikas ražošanu un bioloģisko daudzveidību.

Ņemot vērā pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu un pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas un izejvielām, augsnes sāļošanās problēma joprojām kļūs arvien aktuālāka. Tāpēc ir svarīgi, lai šai problēmai tiktu pievērsta plaša sabiedrības un politiskā uzmanība un lai tiktu veikti visaptveroši pasākumi, lai novērstu problēmu un izmantotu augsni ilgtspējīgi.