Sezonālie afektīvie traucējumi: tuvāk par šo sezonālo afektīvo traucējumu

Sezonālie afektīvie traucējumi: tuvāk par šo sezonālo afektīvo traucējumu

Vai jums šķiet, ka jūsu garastāvoklis ir atkarīgs no sezonas? Ja tā, iespējams, jūs ciešat no stāvokļa, kas pazīstams kā sezonāli afektīvi traucējumi (SAD). Šis stāvoklis var izraisīt depresijai līdzīgus simptomus, piemēram, nogurumu, svara pieaugumu un zemu enerģiju. Lai gan lielākā daļa cilvēku ziemas laikā piedzīvo garastāvokļa svārstības, tiem, kuriem ir SAD, rodas intensīvi un visaptveroši simptomi, kas var traucēt viņu ikdienas dzīvi. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkojam VAD, tostarp tās simptomus, cēloņus, riska faktorus, diagnozi, ārstēšanu un laiku, kad jums vajadzētu meklēt palīdzību.

Kas ir sezonāls afektīvs traucējums (VAD)?

Sezonālie afektīvie traucējumi (SAD) ir depresijas veids, kas saistīts ar noteiktiem gada laikiem, visbiežāk ziemas mēnešos. Saskaņā ar Amerikas Psihiatru asociācijas (APA) datiem, VAD ir "atkārtota nopietna depresija ar sezonālu raksturu", kas skar līdz 6% Ziemeļamerikas iedzīvotāju.

VAD simptomi

SAD simptomi var atšķirties no cilvēka uz cilvēku, bet parasti tie ir nogurums, aizkaitināmība, intereses zudums par aktivitātēm, koncentrēšanās grūtības, nemiers un zems enerģijas līmenis. Dažiem cilvēkiem var rasties arī apetītes un svara izmaiņas, miega traucējumi un bezcerības vai vainas sajūta. Turklāt daudziem cilvēkiem ar VAD var būt grūti pamosties no rīta vai viņiem var būt paaugstināta vajadzība pēc miega.

VAD cēloņi un riska faktori

Precīzs VAD cēlonis joprojām nav skaidrs, taču eksperti uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar dienasgaismas un melatonīna līmeņa izmaiņām smadzenēs. Melatonīns ir hormons, kas palīdz regulēt miegu, un tiek uzskatīts, ka saules gaismas trūkums var traucēt tā ražošanu ziemas mēnešos. Turklāt daži pētījumi liecina, ka VAD var būt saistīts ar ģenētiskiem faktoriem, jo ​​dažiem cilvēkiem ir lielāka iespēja attīstīt šo traucējumu, ja viņiem ir ģimenes anamnēze.

Citi iespējamie VAD riska faktori ir vecums, dzimums un atrašanās vieta. Pētījumi liecina, ka SAD visbiežāk rodas sievietēm vecumā no 15 līdz 55 gadiem un biežāk sastopams cilvēkiem ziemeļu platuma grādos.

VAD diagnostika un ārstēšana

Ja domājat, ka ciešat no VAD, ir svarīgi runāt ar savu ārstu vai psihologu. Tie var palīdzēt jums noteikt, vai jums ir traucējumi, un nodrošināt jums atbilstošu ārstēšanu.

Visizplatītākā VAD ārstēšana ir gaismas terapija vai fototerapija. Šīs terapijas laikā cilvēks katru dienu tiek pakļauts spilgtai gaismai noteiktu laika periodu. Šī terapija ir paredzēta, lai atdarinātu dabisko saules gaismu, un tā var palīdzēt regulēt ķermeņa diennakts ritmu jeb miega un nomoda ciklu. Turklāt VAD ārstēšanai var izmantot arī psihoterapiju, medikamentus un dzīvesveida izmaiņas.GaišsterapijavarEsipabeigtplkstDzimtā pilsētaaragaišsKaste,kurasvarEsinopirkatiešsaistēvaiiekšāVeikali.KadizmantotagaišsKaste,toirsvarīgiuzSekojietuzNorādescieši,kāuzdaudzIedarbībauzgaišsvarEsikaitīgs.Turklāt,toirsvarīgiuzpalielinātjūsuIedarbībauzdabiskisaules gaisma.ŠisvarEsipabeigtnoizdevumusvairākLaiksārpusēvisiemdiena,vainoRažošanavienkāršiIzmaiņasviens šādskāatvēršanauzAizkarivaiaklssuzĻaujietdabiskigaišstajājūsuDzimtā pilsēta.

Alternatīvas VAD ārstēšanas metodes

Papildus tradicionālajām ārstēšanas metodēm ir arī vairākas alternatīvas ārstēšanas metodes, kas var būt noderīgas cilvēkiem ar VAD. Tie ietver jogu, meditāciju, augu piedevas un akupunktūru. Lai gan šīs ārstēšanas metodes nav plaši pētītas, daži pētījumi liecina, ka tie var palīdzēt samazināt VAD simptomus.

Kad meklēt palīdzību

Ja domājat, ka ciešat no VAD, ir svarīgi sazināties ar garīgās veselības speciālistu. Tie var palīdzēt jums atrast vislabāko ārstēšanu jūsu individuālajām vajadzībām un nodrošināt jums nepieciešamo atbalstu un resursus, lai pārvaldītu simptomus.

Avoti: