Ekoloģiskā lauksaimniecība pret parasto lauksaimniecību
Ekoloģiskā lauksaimniecība pret parasto lauksaimniecību
Ekoloģiskā lauksaimniecība pret parasto lauksaimniecību
Viena no aktuālākajām mūsu laika tēmām ir ilgtspējība. Klimata pārmaiņu vidū un dabas resursu zaudējumos ekoloģiskā lauksaimniecība kļūst arvien svarīgāka. Tas ir paredzēts pret parasto lauksaimniecību, kuras ietekme tiek kritizēta uz vidi un klimatu. Bet kas atšķir ekoloģisko no parastās lauksaimniecības un kāda pieeja ir pārāka par otru?
Definējiet terminus
Lai paziņotu diskusijas, ir svarīgi precīzi saprast, kas jāsaprot ekoloģiskajā un parastā lauksaimniecībā.
Ekoloģiskā lauksaimniecība
Ekoloģiskā lauksaimniecība, kas pazīstama arī kā bioloģiskā vai bioloģiskā lauksaimniecība, izspiež sintētisko pesticīdu un mākslīgo mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Tā vietā tas ir atkarīgs no dabiskām augsnes auglības un kaitēkļu kontroles metodēm, piemēram, augsekcijai, zaļajiem kūtsmēsliem vai kaitēkļu dabisko ienaidnieku veicināšanu. Ekoloģiskā lauksaimniecība tiek darbināta saskaņā ar stingrām vadlīnijām Vācijā, cita starpā saskaņā ar EK eko rīkojumu.
parastā lauksaimniecība
Termins “parastā lauksaimniecība” tiek vēl vairāk pieķerts un apraksta lauksaimniecības pieeju, kas ietver mūsdienu tehnoloģiju, ķīmisko vielu un rūpniecisko metožu izmantošanu. Tas ietver, piemēram, pesticīdu un herbicīdu izturīgu augu izmantošanu, intensīvu lopkopību un sintētisko mēslojumu, lai palielinātu produktivitāti.
slogs videi
Viena no galvenajām atšķirībām starp ekoloģisko un parasto lauksaimniecību ir vides aspekts.
Ekoloģiskā lauksaimniecība
Ekoloģiskā lauksaimniecība ir diezgan izdevīga no vides viedokļa. Izvairoties no ķīmiskiem pesticīdiem un mēslošanas līdzekļiem, vidē nonāk mazāk kaitīgas vielas. Bioloģiskā lauksaimniecība arī veicina bioloģisko daudzveidību, jo tā piedāvā daudzveidīgākus biotopus nekā parastā lauksaimniecība. Izvairoties no intensīvas zemes izmantošanas formām, augsne tiek mazāk izmantota un samazinās augsnes erozija. Turklāt ekoloģiski pārvaldītā augsne saistās vairāk CO2 nekā tradicionāli kultivētā, kas veicina siltumnīcas efekta samazināšanu.
parastā lauksaimniecība
Parastā lauksaimniecība var negatīvi ietekmēt vidi. Sakarā ar intensīvu ķīmisku vielu izmantošanu, tās tiek izlaistas vidē un var apgrūtināt gruntsūdeņus. Augsnes intensīva izmantošana var izraisīt augsnes eroziju, un tiek zaudēta vērtīga dzīvotne. Turklāt mēslošanas līdzekļu un pesticīdu ražošanā tiek izmantots daudz enerģijas, un CO2 tiek atbrīvots.
Ekonomiskie aspekti
Ekonomiskajā viedoklī ir arī atšķirības starp ekoloģisko un parasto lauksaimniecību.
Ekoloģiskā lauksaimniecība
Ekoloģiskā lauksaimniecība parasti sasniedz zemāku ražu, bet bieži tā ir lētāka, jo dārgas ķīmiskas vielas un mēslošanas līdzekļi tiek saglabāti. Tomēr augstākas cenas var sasniegt ar stingriem noteikumiem, kas nozīmē, ka ekoloģiskā lauksaimniecība bieži ir ekonomiski vērtīga.
parastā lauksaimniecība
Parastā lauksaimniecībā ienākumi parasti ir lielāki nekā ekoloģiskajā lauksaimniecībā, taču tiek piemērotas arī augstākas izmaksas par mēslošanas līdzekļiem, pesticīdiem un tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tomēr zemākas cenas galapatērētājiem var sasniegt augstu ražošanas daudzumu dēļ.
Veselības aspekti
Ne tikai vide, bet arī patērētāji gūst labumu no ekoloģiskās lauksaimniecības.
Ekoloģiskā lauksaimniecība
Pārtika no ekoloģiskās lauksaimniecības parasti ir mazāk apgrūtināta ar pesticīdiem nekā tradicionāli ražoti pārtikas produkti. Tas var būt veselības aprūpe, it īpaši ilgtermiņa skatījumā. Turklāt ekoloģiskās ražošanas pārtika bieži ir bagātāka dažām barības vielām, piemēram, vitamīniem un minerālvielām.
parastā lauksaimniecība
Turpretī parasti ražoti pārtikas produkti, kuriem ir lielāka pesticīdi. Tie var būt potenciāli kaitīgi veselībai. Tomēr pieļaujamā atlikuma olu vērtības ES ir stingri regulētas un tiek kontrolētas.
Secinājums
Labāks variants nav skaidra sprieduma par to, vai ekoloģiskā vai parastā lauksaimniecība ir labāks. Abiem ir savas priekšrocības un trūkumi gan vides, ekonomikas un veselības ziņā. Ir svarīgi atrast piemērotu veidu, kā atbildīgi rīkoties ar mūsu resursiem. Gan patērētājam, gan zemniekam ir izšķiroša loma. Tas ir atkarīgs no mums visiem, ņemot vērā apzinātu pirkšanas lēmumu un prakses orientētu pētniecību un attīstību, kas nosaka ilgtspējīgas un veselīgas lauksaimniecības kursu. Veids, kā noteikti būs sarežģīts un izaicinājumu pilns, bet šādu izmaiņu nepieciešamība ir acīmredzama.