Ilgtspējīga attīstība: globāla pieeja

Ilgtspējīga attīstība: globāla pieeja
Pēdējos gados ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir kļuvis arvien nozīmīgāks. Tam ir ne tikai galvenā loma diskusijās par vides aizsardzību, bet arī ietekmē sociālos un ekonomiskos aspektus globālā līmenī. Tiecoties pēc ilgtspējīgas attīstības, mērķis ir apmierināt mūsdienu paaudzes vajadzības, neietekmējot nākamās paaudžu vajadzības. Šādai pieejai ir nepieciešams līdzsvarots cilvēktiesību, vides un ekonomikas apsvēršana.
Ilgtspējīga attīstība: definīcija
Pārsvarā izmantotā ilgtspējīgas attīstības definīcija nāk no "Brundland ziņojuma", kas publicēts Pasaules Vides un attīstības komisijas (WCED) 1987. gadā. Tas skan šādi: "Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas atbilst tagadnes vajadzībām, neapdraudot nākamās paaudzes iespēju apmierināt savas vajadzības".
Ilgtspējīga attīstība ietver trīs dimensijas:
- Sociālā ilgtspēja: Nē nabadzībai, sociālajam taisnīgumam un iekļaujošai sabiedrībai.
- Ekoloģiskā ilgtspējība: mūsu vides aizsardzība un atjaunošana un dabas resursi nākotnei.
- Ekonomiskā ilgtspējība: iegūstiet ekonomisko spēku un apvienojiet tos ar sociālo taisnīgumu un vides aizsardzību.
Ilgtspējīgas attīstības priekšrocības
Cilvēks un sabiedrība
Ilgtspējīgai attīstībai ir potenciāls uzlabot dzīves apstākļus visā pasaulē. Tas var palīdzēt apkarot nevienlīdzību un nabadzību, veicināt izglītību un veselību un galu galā izraisīt ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību.
Vide
Ilgtspējīgas attīstības globālā pieeja var mums palīdzēt samazināt klimata pārmaiņu sekas un pielāgoties tai. Tas ļauj ilgtermiņā aizsargāt bioloģisko daudzveidību un dabas resursus, kas ir atkarīgi no mūsu dzīves un labi.
Ekonomika
Ilgtspējīga attīstība var dot arī taustāmas ekonomiskās priekšrocības. Uzņēmumi var ietaupīt izmaksas un kļūt konkurētspējīgāki, efektīvi izmantojot resursus. Un, ja uzņēmumi padara savus biznesa modeļus ilgtspējīgākus, viņi var atvērt jaunus tirgus un ilgtermiņā palikt rentabliem.
Ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi
Neskatoties uz priekšrocībām, ilgtspējīgai attīstībai ir savas problēmas. Tā kā var rasties izmaiņas no tradicionālās uz ilgtspējīgu praksi, pretestība vai nenoteiktība sabiedrībā vai uzņēmējdarbībā. Ilgtspējīga attīstība prasa, lai visas sabiedrības nozares un līmeņi - no indivīdiem līdz valdībām - strādātu kopā, lai sasniegtu kopīgus mērķus.
Ekonomikas izaicinājumi
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka ilgtspējīga prakse bieži ir dārgāka nekā parastās metodes. Tas var būt izaicinājums attīstītajās valstīs, taču jaunattīstības valstīs tas var šķist nepārvarams.
Politiskās problēmas
Vēl viens šķērslis ir politiskā dimensija. Daudziem ilgtspējīgiem attīstības mērķiem ir vajadzīgas globāli koordinētas darbības, un to bieži ir grūti sasniegt. Valstis bieži īstermiņa politiskās un ekonomiskās intereses, nevis ilgtermiņa ekoloģiskos mērķus, vietā.
Sociālie izaicinājumi
Ilgtspējības sasniegšana var arī izraisīt, ka noteiktas grupas zaudē varu un privilēģijas, kas var izraisīt sociālo spriedzi. Turklāt ilgtspējīgas prakses ieviešanu var savstarpēji saistīt cīņā pret esošajām sociālajām problēmām, piemēram, nabadzību un nevienlīdzību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas loma ilgtspējīgā attīstībā
Apvienoto Nāciju Organizācijai ir galvenā loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā globālā līmenī. 2015. gadā ANO dalībvalstis pieņēma 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmu, kurā ir 17 mērķi (ilgtspējīgas attīstības mērķi, SDG) ar 169 galamērķiem. Šie mērķi kalpo kā universāls aicinājums apkarot nabadzību, aizsargāt planētu un nodrošināt mieru un labklājību visiem cilvēkiem.
fazit
Ilgtspējīga attīstība ir pieeja, kuras mērķis ir apmierināt pašreizējās vajadzības, neapdraudot nākamās paaudzes, lai apmierinātu savas vajadzības. Lai arī ir izaicinājumi un šķēršļi, ir ārkārtīgi svarīgi turpināt ceļu uz ilgtspējīgu attīstību, jo no tā ir atkarīga mūsu nākotnes un nākamās paaudzes. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešama globāli koordinēta slodze - no indivīdiem līdz uzņēmumiem līdz valdībām.