Klimata aizsardzība politikā: bilance
Klimata aizsardzība politikā: bilance
Klimata aizsardzība ir ne tikai teorētiska ideja vai koncepcija, bet arī politiska imperatīva. Visā pasaulē valdības cenšas risināt klimata pārmaiņas un strādāt pie ilgtspējības. Tāpēc politiķiem un politiskajām sistēmām ir būtiska loma klimata aizsardzībā. Šis raksts piedāvā visaptverošu klimata aizsardzības līdzsvaru politikā un analīzēs, cik lielā mērā politiķi un valdības ir pārvaldījušas izaicinājumu un kādus pasākumus viņi ir veikuši.
Globālais klimata aizsardzības konteksts
Klimata pārmaiņas saprot
Pirmkārt, ir svarīgi saprast klimata pārmaiņu steidzamību. Stingri zinātniskie pētījumi norāda, ka globālā temperatūra paaugstinās un ka šis pieaugums lielākoties ir saistīts ar cilvēku darbību. Fosilā kurināmā sadedzināšana un dizains ir tikai dažas no aktivitātēm, kas veicina globālo sasilšanu, un ar tām saistītās sekas, piemēram, jūras līmeņa paaugstināšanās, polāro vāciņu un ārkārtēju laika apstākļu izkausēšana.
Globālā darbība
Globālā kopiena arvien vairāk ir veikusi pasākumus pēdējās desmitgadēs, lai risinātu klimata pārmaiņas. Parīzes konvencija, par kuru 2015. gadā vienojās 196 līgumslēdzējas puses, kalpoja kā svarīgs pagrieziena punkts, lai izteiktu pasaules vēlmi apkarot klimata pārmaiņas. Ilgtermiņa mērķis nosaka vidējās temperatūras paaugstināšanos līdz krietni zem 2 grādiem pēc Celsija virs pirmsmākslas vērtībām un pieliek pūles, lai ierobežotu sasilšanu līdz 1,5 grādiem.
Klimata aizsardzība dažādās valstīs: pārskats
Katrai tautai ir unikālas problēmas attiecībā uz klimata aizsardzības centieniem. Šeit mēs piedāvājam dažus piemērus tam, kā dažādas valstis ir aktīvi integrējušas klimata aizsardzību savā politikā.
Vācija
Vācija ir pioniere klimata aizsardzības jomā un ir izveidojusi pagrieziena punktu Eiropas Savienībā atjaunojamo enerģiju veicināšanā. Atjaunojamo enerģijas avotu likums (EEG) ir nozīmējis, ka Vācija tagad vairāk nekā 40% no savas elektrības saņem no atjaunojamiem avotiem. Mobilitātes nozarē, pat mobilitātes nozarē, Vācija arvien vairāk koncentrējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, e-mobilitāti.
Ķīna
Ķīnai kā lielākais siltumnīcefekta gāzu emitents visā pasaulē, Ķīnai ir būtiska ietekme uz globālo klimata aizsardzību. Ķīna ir izvirzījusi mērķi līdz 2060. gadam kļūt par klimata neitrālu un pēdējos gados ir ieguldījusi lielus ieguldījumus atjaunojamās enerģijās, elektromobilitātē un zaļajā pilsētu attīstībā. Neskatoties uz to, ogles un fosilais kurināmais joprojām ir liela daļa Ķīnas ekonomikas un enerģētikas politikas.
USA
Trumpa valdības pakļautībā Amerikas Savienotās Valstis pameta Parīzes līgumu, bet Džo Baidena prezidentūras laikā valsts atkal ir pievienojusies vienošanās un līdz 2030. gadam ir garantējusi, ka līdz 2030. gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt prezidents Baidens ir apsolījis ieguldīt atjaunojamu enerģiju un infrastruktūru kā daļu no 2 miljardu dolāru plāna.
Klimata aizsardzības iniciatīvas politiskajā līmenī
Emisijas tirdzniecība
Emisiju tirdzniecības sistēmas, kas pazīstamas arī kā “Cap-un-Trade” sistēmas, ir efektīvs politiskais pasākums, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šīs sistēmas nosaka augšējo robežu (CAP) emisiju apjomam, ko var ražot nozares, un dod iespēju tirdzniecībai (tirdzniecībai) no emisijas sertifikātiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas ražo mazāk emisiju, var pārdot savus liekos sertifikātus uzņēmumiem, kas pārsniedz viņu emisijas robežas. Ievērojams šīs sistēmas pārstāvis ir Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēma.
klimata -neatrālās stratēģijas
Daudzas valstis nākamajās desmitgadēs ir apņēmušās kļūt par klimatu -neitrālas, t.i., samazināt vai kompensēt viņu emisijas līdz līmenim, lai tās neatrisinātu papildu siltumnīcefekta gāzes atmosfērā. Vācija, Zviedrija un Francija, piemēram, ir paziņojusi, ka līdz 2050. gadam ir klimats -neitrāls.
Secinājums: ilgtspējīgas politikas izveidošana
Lai arī klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, tai nepieciešama politiska atbilde uz valsts un reģionālo līmeni, kas integrē klimata aizsardzības mērķus visās dzīves un ekonomikas nozarēs un aspektos. Pasaules vadītājiem ir izvēle starp diviem veidiem: kāds, kurš uztur status quo uz nākamo paaudžu rēķina, un tas, kurš mūs ved uz ilgtspējīgāku un taisnīgāku pasauli.
Politiskie pasākumi un izmaiņas var būt lēni un bieži vien nomākti, taču tie ir neaizstājams instruments, lai tikt galā ar klimata izmaiņām. Ir svarīgi atbalstīt un veicināt šo procesu, izmantojot apzinātus vēlēšanu lēmumus un aktīvu politisko līdzdalību. Tikai ar mūsu kopīgajām saistībām un centieniem mēs varam nodrošināt ilgtspējīgu nākotni.