Klimata aizsardzība politikā: pārskats

Klimata aizsardzība politikā: pārskats

Klimata aizsardzība nav tikai teorētiska ideja vai koncepcija, tā ir arī politiska nepieciešamība. Valdības visā pasaulē ir apņēmušās cīnīties ar klimata pārmaiņām un strādāt pie ilgtspējības. Tāpēc politiķiem un politiskajām sistēmām ir būtiska nozīme klimata aizsardzībā. Šis raksts piedāvā visaptverošu novērtējumu par klimata aizsardzību politikā un analizē, cik lielā mērā politiķi, politiķi un valdības ir tikuši galā ar izaicinājumu un kādus pasākumus viņi ir veikuši.

Klimata aizsardzības globālais konteksts

Izpratne par klimata pārmaiņām

Pirmkārt, ir svarīgi saprast klimata pārmaiņu steidzamību. Spēcīgi zinātniski pētījumi liecina, ka globālā temperatūra paaugstinās un ka šis pieaugums lielā mērā ir saistīts ar cilvēka darbību. Fosilā kurināmā dedzināšana un mežu izciršana ir tikai dažas no darbībām, kas veicina globālo sasilšanu un ar to saistītās sekas, piemēram, jūras līmeņa celšanos, polāro ledus cepuru kušanu un ārkārtējus laikapstākļus.

Globālā darbība

Pasaules sabiedrība pēdējo desmitgažu laikā ir veikusi arvien lielākus pasākumus, lai risinātu klimata pārmaiņas. Parīzes nolīgums, par kuru 2015. gadā vienojās 196 puses, bija nozīmīgs pavērsiens, paužot pasaules gatavību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Tas nosaka ilgtermiņa mērķi saglabāt globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un censties ierobežot sasilšanu līdz 1,5 grādiem.

Klimata aizsardzība dažādās valstīs: pārskats

Katrai valstij ir unikālas problēmas saistībā ar klimata pārmaiņu centieniem. Šeit mēs piedāvājam dažus piemērus, kā dažādas valstis ir aktīvi integrējušas klimata aizsardzību savā politikā.

Vācija

Vācija ir pioniere klimata aizsardzības jomā un ir noteikusi pagrieziena punktu atjaunojamās enerģijas veicināšanā Eiropas Savienībā. Atjaunojamās enerģijas likums (EEG) nozīmē, ka Vācija tagad vairāk nekā 40% elektroenerģijas iegūst no atjaunojamiem avotiem. Vācija arī arvien vairāk paļaujas uz ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, e-mobilitāti mobilitātes nozarē.

Ķīna

Ķīnai kā lielākajai siltumnīcefekta gāzu emitētājai pasaulē ir būtiska ietekme uz globālo klimata aizsardzību. Ķīna ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2060. gadam kļūt par klimatneitrālu un pēdējos gados ir ieguldījusi lielus līdzekļus atjaunojamā enerģijā, elektromobilitātē un zaļo pilsētu attīstībā. Tomēr ogles un fosilais kurināmais joprojām ir liela daļa no Ķīnas ekonomikas un enerģētikas politikas.

ASV

Trampa administrācijas laikā ASV pameta Parīzes nolīgumu, bet Džo Baidena prezidentūras laikā valsts atkal pievienojās līgumam un apņēmās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 50%. Prezidents Baidens arī ir apsolījis ieguldīt atjaunojamā enerģijā un infrastruktūrā kā daļu no 2 triljonu dolāru plāna, lai veicinātu klimatam draudzīgu ekonomisko izaugsmi.

Klimata aizsardzības iniciatīvas politiskā līmenī

Emisiju tirdzniecība

Emisiju tirdzniecības sistēmas, kas pazīstamas arī kā ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas, ir efektīvs politikas pasākums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Šīs sistēmas nosaka emisiju apjoma ierobežojumu, ko nozares var radīt, un nodrošina emisiju sertifikātu tirdzniecību. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas ražo mazāk emisiju, var pārdot savas pārpalikuma kvotas uzņēmumiem, kas pārsniedz emisiju ierobežojumus. Ievērojams šīs sistēmas pārstāvis ir Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēma (EU-ETS).

Klimatam neitrālas stratēģijas

Daudzas valstis ir apņēmušās nākamajās desmitgadēs kļūt par klimatneitrālām, t.i., samazināt vai kompensēt savas emisijas līdz tādam līmenim, lai tās neizdalītu atmosfērā papildu siltumnīcefekta gāzes. Piemēram, Vācija, Zviedrija un Francija ir paziņojušas, ka līdz 2050. gadam tās būs klimatneitrālas.

Secinājums: ilgtspējīgas politikas izveide

Lai gan klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, tām ir vajadzīga valsts un reģionālā līmeņa politiska reakcija, kas integrē klimata pārmaiņu mērķus visos dzīves un ekonomikas sektoros un aspektos. Pasaules līderiem ir iespēja izvēlēties starp diviem ceļiem: vienu, kas saglabā status quo uz nākamo paaudžu rēķina, un otru, kas ved mūs uz ilgtspējīgāku un taisnīgāku pasauli.

Politikas rīcība un pārmaiņas var būt lēnas un bieži vien nomāktas, taču tas ir būtisks līdzeklis, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas. Ir svarīgi atbalstīt un veicināt šo procesu, pieņemot informētus balsošanas lēmumus un aktīvu politisko līdzdalību. Tikai ar mūsu kopīgo apņemšanos un centieniem mēs varam nodrošināt ilgtspējīgu nākotni.