Vai lauksaimniecības tilapijas potenciāli ir lielāki nekā savvaļas tilapija? Dioksīna līmeņa un barības vielu profilu analīze.

Vai lauksaimniecības tilapijas potenciāli ir lielāki nekā savvaļas tilapija? Dioksīna līmeņa un barības vielu profilu analīze.

tilapija: slēpta briesma, ko sauc par dioksīnu

Pārsteidzoši, ka šķietami nekaitīgās tilapijas zivis, kas ir populāra izvēle vakariņu plāksnēs visā pasaulē, satur slēptu noslēpumu, kas varētu dot pauzi jūras velšu entuziastiem. Zem tās maigās garšas un pieejamības ir saistīta ar patiesību - tilapija bieži ir ārkārtīgi augsta dioksīna - toksiska ķīmiska viela, kas mierīgi iefiltrējusies pārtikas ķēdē.

Kas ir tilapija?

Tilapia, ko bieži dēvē par "jūras mājputniem", ir izveidojusi svarīgu vietu globālajā kulinārijas ainavā. Šīs saldūdens zivis, kas ir pazīstamas ar savu maigo garšu un daudzpusību ēdiena gatavošanā, var atrast uz vakariņu galdiem visā pasaulē. Tās popularitāte ir ne tikai kulinārijas zonā, bet arī ekonomiskajā nozīmē, kas padara to par vēlamo izvēli patērētājiem un ražotājiem.

Tilapijas popularitāte ir balstīta uz tās pieejamību un plašo pieejamību. Kā lēts variants tas piedāvā pieejamu olbaltumvielu avotu visu sociālo klašu cilvēkiem. Neatkarīgi no tā, vai tas ir grilēts, cepts vai cepts, tilapias maigā garša ir piemērota dažādām receptēm un padara to par pirmo izvēli hobiju šefpavāriem un profesionāliem pavāriem.

Papildus savām kulinārijas priekšrocībām Tilapia ir kļuvusi par globālu tirdzniecības produktu un ieņem izcilu pozīciju zvejniecības nozarē. Šī zivs ir mūsdienu pārtikas piegādes ķēdes simbols, kas piešķir lielu prioritāti ērtībām, izmaksām un efektivitātei. Kā tiešas sekas pieaugošajam pieprasījumam pēc patērētājiem Tilapijas audzēšana ir dramatiski palielinājusies un tagad ir viena no visvairāk audzētajām zvejām pasaulē. Šeit ir daži no galvenajiem tilapijas locītavām un veidiem:

• Oreochromis niloticus (nulle-tilapija): tas ir visizplatītākais tilapijas veids, it īpaši siltā klimatā. Sākotnēji tas nāk no Ziemeļāfrikas un Centrālāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, bet daudzās pasaules daļās tas tika ieviests akvakultūrai.

• Oreochromis aureus (zilā tilapija): Šī suga nāk no Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas un Izraēlas un ir pazīstama ar spēju paciest zemāku temperatūru salīdzinājumā ar citām tilapijas sugām.

• Oreochromis Mosambicus (Mozambika-tilapija): Sākotnēji no Āfrikas dienvidaustrumiem šī suga ir ļoti izturīga un var izdzīvot dažādos ūdens apstākļos, ieskaitot iesāļo ūdeni.

• Oreochromis urolepis hornorum (wami-tilapia): Šī suga nāk no Tanzānijas un tiek audzēta dažos reģionos. Tas var izdzīvot gan saldūdenī, gan iesāļajā ūdenī.

• Sarotherodon melanoterons (Švarckins-tilapija): Rietumāfrikā šī suga netiek audzēta tik bieži kā Oreochromis suga, bet tai ir vietēja nozīme dažos reģionos.

• Hibrīds: Lai uzlabotu noteiktas īpašības, piemēram, augšanas ātrumu, izturību vai izturību pret slimībām, daži selekcionāri rada hibrīda-tilapiju. Visizplatītākais hibrīds ir krustojums starp nulles-tilapiju (Oreochromis niloticus) un blau-tilapiju (Oreochromis aureus).

Kas ir dioksīns?

Dioksīns, termins, kas daudziem var izklausīties abstrakts, ir ļoti toksisku ķīmisku savienojumu grupa, kam ir kopīga strukturālā īpašība. Būtībā dioksīns sastāv no diviem benzola gredzeniem, kurus savieno divi skābekļa atomi un veido tā saukto dibenzo-p dioksīnu. Šī ķīmiskā struktūra izskatās nekaitīga, bet patiesībā ir ļoti toksiska un plīvurā ir plīvurēta.

Dioksīns nav viena viela, bet gan savienojumu saime. Bēdīgi slavenākais šīs ģimenes loceklis ir 2,3,7,8 tetrachlordibe zodioksīns, ko bieži saīsina kā TCDD. Šis variants ir piesaistījis vislielāko uzmanību, ņemot vērā tā ārkārtīgi indīgo raksturu.

Dioksīna iedarbības avoti ir daudz un plaši izplatīti. Tajos ietilpst rūpniecības procesi, atkritumu sadedzināšana un pat dabiski notikumi, piemēram, meža ugunsgrēki. Tomēr ir svarīgi saprast, ka dioksīni netiek apzināti ražoti, bet gan pēc dažādu cilvēku darbību produktu. Šīs ķīmiskās vielas var saglabāties vidē un uzkrāties dzīvnieku taukos, lai galu galā iekļūtu pārtikas ķēdē.

Veselības riski, kas saistīti ar dioksīnu

Dioksīns, toksiska ķīmiska viela, kas rodas dažos tilapienos, rada vairākus nopietnus veselības riskus, kuriem ir pelnīta mūsu uzmanība. Šie riski, ko atbalsta plašs zinātniskais pētījums, ietekmē dažādus cilvēku veselības aspektus:

• Vēzis: visdraudīgākais savienojums ir savienojums starp dioksīna iedarbību un vēzi. Tas var palielināt plaušu, krūšu, aknu un prostatas vēža risku. Dioksīni izjauc normālus šūnu procesus un noved pie nekontrolētas šūnu augšanas, kas ir raksturīga vēža raksturlielumam.

• Imūnsistēmas pasliktināšanās: dioksīni vājina imūnsistēmu un padara cilvēkus jutīgākus pret infekcijām un slimībām. Šī ietekme uz imunitāti var ietekmēt vispārējo veselību.

• Hormonālie traucējumi: dioksīni var traucēt hormonālo līdzsvaru un tādējādi izraisīt reproduktīvās un ar attīstību saistītas problēmas. Hormoniem ir izšķiroša loma šo sistēmu veselības un traucējumu uzturēšanā var izraisīt vairākas problēmas.

• Ādas slimības: ilgstoša dioksīnu iedarbība bija saistīta ar dažādām ādas slimībām, kas ietekmē iekšējo veselību, bet arī ar ārēju aku.

• Aknu bojājumi: dioksīni var kaitēt aknām - būtiskam orgānam, kas ir atbildīgs par detoksikāciju un metabolismu. Aknu bojājumiem var būt tālejoša ietekme uz veselību.

• Garīgie traucējumi: ilgākas iedarbības gadījumā dioksīni bija saistīti ar garīgiem traucējumiem, kas uzsver šīs ķīmiskās vielas mānīgo raksturu.

dioksīns Tilapijā

Ja mēs pievēršamies dioksīna klātbūtnei Tilapijā, satraucošs attēls rodas no dažādiem pētījumu rezultātiem un pētījumiem. Šie eksāmeni ir konsekventi izrādījušies satraucošas augstas dioksīna vērtības Tilapijā, kas rada nopietnus jautājumus par šo bieži patērēto zivju drošību.

Pētījumos, kas veikti ar tilapijas paraugiem no dažādiem avotiem, ir dokumentēta dioksinontamīnu klātbūtne, un daži paraugi pārsniedz pieļaujamās robežvērtības, kuras nosaka uzraudzības iestādes. Tas ir īpaši satraucoši, jo Tilapia bieži tiek slavēta kā veselīgs un pieejamu olbaltumvielu avots miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Iespējamie dioksinontamīnu avoti Tilapijā ir dažādi. Jūs varat nākt no netīriem ūdens avotiem, jo ​​tilapija ir pazīstama ar jūsu spēju attīstīties dažādās ūdens vidē, ieskaitot tos, kuriem ir traucēta ūdens kvalitāte. Turklāt dioksīns var iekļūt zivīs, izmantojot savu pārtiku, jo ir zināms, ka tilapija patērē aļģes un mazākus ūdens organismus, kas var būt piesārņoti.

Tilapijas patēriņš ar paaugstinātu dioksīna līmeni var pakļaut cilvēkus veselības riskam, ieskaitot vēzi un citu toksicitātes iedarbību. Ņemot vērā Tilapijas kā pieejamu olbaltumvielu avota popularitāti, šai problēmai ir tālu no sabiedrības veselības ietekme.

Die