Zaļā enerģija: saules enerģija pret vēja jaudu
Zaļā enerģija: saules enerģija pret vēja jaudu
Zaļā enerģija ir tēma, kas pēdējos gados ir kļuvusi arvien nozīmīgāka. Ar klimata izmaiņām un ar to saistītajām problēmām arvien vairāk izvirzās reģeneratīvie enerģijas avoti. Saules un vēja enerģija ir vienas no visizveidotākajām fosilā kurināmā alternatīvām un piedāvā zaļo šķīdumu elektriskās enerģijas radīšanai. Bet kuram no diviem enerģijas avotiem ir priekšpuse efektivitātes, izmaksu un vides draudzīguma ziņā?
Saules un vēja jauda: pārskats
Saules enerģija
Saules enerģija attiecas uz saules starojuma izmantošanu siltuma vai elektrības ražošanai. Šis enerģijas avots ir neizsmeļams un to var izmantot uz vietas, kas padara to par pievilcīgu iespēju enerģijas ražošanai. Fotoelektriskās sistēmas, kas pārvērš saules starus elektrībā, ir plaši izveidotas, un tās var uzstādīt uz ēkām un lielā mēroga saules parkos.
vēja enerģija
Vēja enerģija tiek radīta, izmantojot vēja plūsmas. Ar vēja turbīnu palīdzību, ko sauc arī par vēja turbīnām, kinētiskā enerģija tiek pārveidota par mehānisko enerģiju un, visbeidzot, elektriskajā strāvā. Vēja enerģija tiek izmantota valstī un atklātā ezerā, tā dēvētajās jūras vēja parkos.
Salīdzinājums: efektivitāte un produktivitāte
Saules enerģijas efektivitāte
Saules moduļu efektivitāti parasti piešķir procentos no krītošā saules starojuma, kas tiek pārveidots par elektrisko strāvu. Mūsdienu saules moduļi sasniedz efektivitāti no aptuveni 15 līdz 20 procentiem. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist zems, bet tas ir tāpēc, ka teorētiski iespējamo efektivitāti ierobežo fiziskās robežas.
Fotoelektriskās sistēmas produktivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp no sistēmas atrašanās vietas un orientācijas, saules moduļu veida un kvalitātes un klimatiskajiem apstākļiem. Vācijā akas instalētas un orientētas fotoelektriskās sistēmas īpašā raža parasti ir no 900 līdz 1100 kilovatstundām uz uzstādītā kilovatta virsotni (KWP).
Vēja enerģijas efektivitāte
Vēja spēkstaciju efektivitāti ierobežo arī So -saucamais Betz likums, kurā teikts, ka maksimāli 59,3 procentus no vēja straumēm esošās enerģijas var pārveidot par mehānisko enerģiju. Mūsdienu vēja turbīnas sasniedz efektivitāti aptuveni 35 līdz 50 procentos.
Vēja turbīnas produktivitāte ir ļoti atkarīga no vēja apstākļiem vietā. Vidēji vēja turbīna piemērotā vietā Vācijā rada no 2000 līdz 3000 kilovatstundām uz uzstādītā kilovatta (KW) atkarībā no sistēmas lieluma un tehnoloģijas un vietējā vēja apstākļiem.
Salīdzinājums: izmaksas un ekonomika
Saules enerģijas izmaksas un ekonomika
Fotoelektriskās sistēmas uzstādīšanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās, jo tehnoloģija ir kļuvusi labāka un lētāka. Atkarībā no sistēmas lieluma un sarežģītības, uzstādīšanas izmaksas Vācijā pašlaik ir no 1000 līdz 1700 eiro uz kilovatu maksimumu.
Saules enerģijas ekspluatācijas izmaksas ir salīdzinoši zemas. Tie galvenokārt sastāv no uzturēšanas un uzturēšanas izmaksām, kā arī izmaksām par bojātu komponentu apmaiņu. Ģenerēto elektrību var ievadīt publiskajā tīklā un atlīdzināt, kas veicina sistēmas ekonomiku.
Vēja enerģijas izmaksas un ekonomika
Vēja turbīnas celtniecībai ir nepieciešami lielāki ieguldījumi. Izmaksas ir atkarīgas no sistēmas lieluma un atrašanās vietas, un šobrīd tās ir aptuveni 1300 līdz 2500 eiro uz uzstādīto kilovatu.
Vēja turbīnu ekspluatācijas izmaksas ir augstākas nekā Saules sistēmām, jo tām nepieciešama regulāra apkope un uzturēšana, un tās ir pakļautas lielākām laika un stresa ietekmēm. Pat ar vēja enerģiju radīto elektrību var ievadīt publiskajā tīklā un atlīdzināt.
Salīdzinājums: Vides draudzīgums
Saules enerģijas draudzīgums videi
Saules enerģija nerada emisijas, darbojoties sistēmās, un tā ir samērā klusa. Tomēr saules moduļu ražošanas laikā tiek radīti emisijas un atkritumi. Viņi arī patērē ievērojamu daudzumu materiālu un enerģijas. Tomēr šie "pelēkās enerģijas izdevumi" tiek kompensēti sistēmas dzīves laikā.
Vēja enerģijas draudzīgums videi
Vēja enerģija ir arī bez emisijas enerģijas avots darbības laikā. Tomēr vēja turbīnu konstrukcijai var būt kāda negatīva ietekme uz vidi, ieskaitot putnu un sikspārņu populāciju pasliktināšanos un ainavas vizuālo pasliktināšanos. Turklāt darbības laika veidošanā un to iespējamā apkopes vai atjaunošanas laikā ir centieni izveidot vides centienus.
fazit
Gan saules, gan vēja enerģija ir ilgtspējīgi, zaļās enerģijas avoti ar savām priekšrocībām un trūkumiem efektivitātes, izmaksu un vides draudzīguma ziņā. Galu galā izvēle starp saules un vēja enerģiju ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, atrašanās vietas, vietējiem laika apstākļiem un individuālās situācijas. Tomēr jautājums nerodas tik daudz kā tas, vai saules vai vēja enerģija ir labāks risinājums, bet gan tas, kā tos var optimāli apvienot, lai nodrošinātu uzticamu, videi draudzīgu enerģijas piegādi.
Kommentare (0)