Klimata pārmaiņu ietekme uz savvaļas dzīvniekiem

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Klimata pārmaiņu ietekme ir tālejoša un ietekmē daudzus dabas aspektus, jo īpaši savvaļas dzīvniekus. Globālās sasilšanas rezultātā, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, mēs redzam arvien vairāk ekstrēmu laikapstākļu, paaugstinās jūras līmenis un kūst ledāji. Tas maina daudzu sugu dabiskos biotopus un liek dzīvniekiem pielāgoties vai migrēt, kas var radīt dramatiskas sekas pasaules bioloģiskajai daudzveidībai. Biotopu maiņa Okeānu sasilšana Lielu daļu globālās sasilšanas absorbē okeāni, kas izraisa jūras temperatūras sasilšanu. Daudzi jūras dzīvnieki, īpaši koraļļi, ir jutīgi pret temperatūras izmaiņām un tikai dažu grādu pieaugumu...

Die Auswirkungen des Klimawandels sind weitreichend und betreffen zahlreiche Aspekte der Natur, darunter insbesondere die Tierwelt. Als Folge der Erderwärmung, die durch den Anstieg der Treibhausgasemissionen verursacht wird, sehen wir häufiger extreme Wetterereignisse, steigenden Meeresspiegel und schmelzende Gletscher. Dies verändert die natürlichen Lebensräume vieler Arten und zwingt Tiere, sich anzupassen oder zu migrieren – mit potenziell dramatischen Folgen für die globale Biodiversität. Veränderung der Lebensräume Erwärmung der Ozeane Ein Großteil der globalen Erderwärmung wird von den Ozeanen absorbiert, was zu einer Erwärmung der Meerestemperaturen führt. Viele Meerestiere, insbesondere Korallen, sind empfindlich gegenüber Temperaturveränderungen, und eine Erhöhung von nur wenigen Grad …
Klimata pārmaiņu ietekme uz savvaļas dzīvniekiem

Klimata pārmaiņu ietekme uz savvaļas dzīvniekiem

Klimata pārmaiņu ietekme ir tālejoša un ietekmē daudzus dabas aspektus, jo īpaši savvaļas dzīvniekus. Globālās sasilšanas rezultātā, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, mēs redzam arvien vairāk ekstrēmu laikapstākļu, paaugstinās jūras līmenis un kūst ledāji. Tas maina daudzu sugu dabiskos biotopus un liek dzīvniekiem pielāgoties vai migrēt, kas var radīt dramatiskas sekas pasaules bioloģiskajai daudzveidībai.

Izmaiņas biotopos

Okeānu sasilšana

Lielu daļu globālās sasilšanas absorbē okeāni, kas izraisa jūras temperatūras sasilšanu. Daudzi jūras dzīvnieki, īpaši koraļļi, ir jutīgi pret temperatūras izmaiņām, un temperatūras paaugstināšanās tikai par dažiem grādiem var izraisīt koraļļu rifu masveida izbalēšanu.

Koraļļu balināšana nozīmē šo dzīvībai svarīgo jūras ekosistēmu nāvi un daudzu sugu izzušanu, kas balstās uz šiem rifiem. Turklāt okeānu sasilšana izraisa skābekļa līmeņa pazemināšanos ūdenī, padarot daudzu zivju sugu dzīves apstākļus gandrīz neiespējamus.

Jūras līmeņa celšanās

Jūras līmeņa celšanās appludina piekrastes biotopus, ietekmējot daudzas sugas, sākot no jūras putniem līdz jūras bruņurupučiem un beidzot ar dažādām zīdītāju sugām.

Palielināti vētru uzplūdi un mitrāju un saldūdens rezervju sasāļošanās apdraud arī šajos biotopos mītošos kukaiņus, putnus un zīdītājus. Turklāt sugas, kas dzīvo uz salām, ir vieni no visvairāk apdraudētajiem dzīvniekiem saistībā ar klimata pārmaiņām, jo ​​tiem nav iespēju aizbēgt vai migrēt.

Kūstošie polārie apgabali

Polārajos reģionos globālās sasilšanas rezultātā strauji kūst ledus segas un paaugstinās temperatūra, kas apdraud daudzu tur mītošo sugu, tostarp polārlāču, pingvīnu, vaļu un dažādu putnu sugu, izdzīvošanu.

Klimata pārmaiņu ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvniekiem ir īpaši labi dokumentēta. Piemēram, leduslāču gadījumā jūras ledus samazināšanās ir būtiski ietekmējusi to īpašumus, tostarp piekļuvi pārtikai un dzīvotņu kvalitāti.

Izmaiņas ģeogrāfiskajā izplatībā

Dažas sugas migrē uz augstākiem vai vēsākiem platuma grādiem, lai atrastu piemērotākus apstākļus, reaģējot uz klimata pārmaiņām. Tomēr ne visas sugas spēj pārvietoties šādā veidā, un tās var saskarties ar tādām problēmām kā konkurence par resursiem ar vietējām sugām vai piemērota biotopa vai barības avotu trūkums jaunajās dzīvotnēs.

Arktiskās sugas

Tādas sugas kā polārlapsa migrē tālāk uz ziemeļiem, lai izvairītos no temperatūras paaugstināšanās, taču bieži vien nonāk sacīkstēs ar sarkanajām lapsām, kuras arī migrē uz to teritorijām un rada pastiprinātu konkurenci.

Alpu dzīvnieki un augi

Daudziem Alpu dzīvniekiem un augiem bēgšana uz lielāku augstumu ir stratēģija, lai pielāgotos pieaugošajai temperatūrai. Bet pat augstākās virsotnes piedāvā ierobežotu vietu, un sugas saskaras ar vietējo izzušanas risku, temperatūrai paaugstinoties.

Ietekme uz pārošanos un vairošanos

Klimata pārmaiņas ietekmē arī daudzu dzīvnieku sugu reproduktīvos ciklus. Dažiem globālās sasilšanas dēļ vairošanās laiks var nesakrist ar barības avotu pieejamību un piemērotām ligzdošanas vietām.

Piemēram, putnus var mudināt dēt olas pārāk agri, kad mainās pavasara apstākļi. Tas var izraisīt cāļu izšķilšanos, pirms ir pieejami svarīgi barības avoti, piemēram, kukaiņi un ogas.

Bioloģiskās daudzveidības zudums

Klimata pārmaiņas var nopietni apdraudēt bioloģisko daudzveidību, sugu daudzveidību noteiktā apgabalā. Šie bioloģiskās daudzveidības zudumi neizbēgami ietekmētu citas sugas, tostarp cilvēkus, ietekmējot augu apputeksnēšanu, ūdens kvalitāti un augsnes auglību.

Secinājums

Klimata pārmaiņu ietekme uz savvaļas dzīvniekiem ir daudzveidīga un tālejoša. No biotopu maiņas līdz reproduktīvo ciklu ietekmēšanai ir skaidrs, ka ir jārīkojas efektīvi, lai ierobežotu globālo sasilšanu un nodrošinātu visu sugu izdzīvošanu un labklājību. Ir svarīgi, lai mēs aizsargātu savas dabiskās ekosistēmas un palīdzētu ierobežot klimata pārmaiņas, pieņemot un veicinot ilgtspējīgu praksi.

Avoti:

  1. IPCC (2014): Klimawandel – Synthesebericht.
  2. WWF (2020): Bedrohte Arten – Auswirkungen des Klimawandels auf die Tierwelt.
  3. NASA (2018): Klimawandel und Wildtiere.
  4. UN-IPBES (2019): Bericht über Biodiversität und Ökosystemdienstleistungen.
  5. National Geographic (2018): Klimawandel und Tierwelt.