Lauksaimniecības ietekme uz klimatu

Lauksaimniecības ietekme uz klimatu

Mūsdienu lauksaimniecības ietekme uz vidi ir daudzveidīga un izrietoša. Nozare ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots, un tās prakse ievērojami veicina globālo sasilšanu. Ievērojamu daļu pasaules iedzīvotāju baro lauksaimniecības apgabali, un spiediens uz šīm sistēmām palielinās, jo iedzīvotāju skaits pieaug un palielinās vēlme pēc diētas ar augstu olbaltumvielu daudzumu.

Augu bāzes lauksaimniecības daļa un klimats

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Uz augiem balstītas lauksaimniecības sistēmas ir nozīmīgs oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un slāpekļa oksīda (N2O) emisiju avots, kas visi būtiski veicina globālo sasilšanu. CO2 izdalās galvenokārt, sadedzinot fosilo kurināmo, lai uzlabotu augsnes kvalitāti un palielinātu lauksaimniecisko ražošanu. Metānu un N2O galvenokārt iegūst, apstrādājot augsni un izmantojot mēslojumu.

Augsnes degradācija un erozija

Lauksaimnieciskā augsnes apstrādes prakse veicina augsnes degradāciju un augsnes kvalitātes pasliktināšanos, kas var negatīvi ietekmēt klimatu. Apstrāde noārda augsni, kā rezultātā atmosfērā izdalās CO2. Turklāt augsnes apstrāde veicina augsnes eroziju, kas samazina organisko vielu saturu augsnē un ietekmē augsnes auglību.

Mežu izciršana

Mežu izciršana lauksaimniecības nolūkos ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas veicina globālo sasilšanu. Meži darbojas kā oglekļa piesaistītāji, absorbējot lielu daudzumu CO2 no atmosfēras. Tos attīrot vai sadedzinot, uzkrātais CO2 izdalās un veicina CO2 koncentrācijas palielināšanos atmosfērā.

Lauksaimniecības lopkopības nozare un klimats

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Lopkopība ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem lauksaimniecības nozarē. Papildus CO2, metāns un slāpekļa oksīds ir galvenās lopkopības emisijas. Metāns, īpaši spēcīga siltumnīcefekta gāze, rodas galvenokārt atgremotāju, piemēram, govju vai aitu, gremošanas procesā un tiek izvadīts atmosfērā atraugas veidā. Slāpekļa oksīdu galvenokārt izraisa mēslošanas līdzekļu izmantošana barības ražošanā.

Zemes izmantošana un sugu izzušana

Turklāt lopkopība tiek kritizēta arī lielā zemes patēriņa dēļ, kas samazina vai iznīcina savvaļas dzīvnieku dzīvotnes. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kas ir negatīva klimatam, jo ​​bioloģiskā daudzveidība palīdz uzturēt klimatu stabilu, atbalstot ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, oglekļa uzglabāšanu un kaitēkļu apkarošanu.

Risinājumi un gala domas

Ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes

Ir nepieciešami inovatīvi un ilgtspējīgi risinājumi, lai samazinātu lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz klimatu. Daži no šiem risinājumiem ietver tādu paņēmienu pieņemšanu kā bezaršanas lauksaimniecība, kas netraucē augsni, organisko mēslojumu izmantošanu sintētisko mēslojumu vietā un agromežsaimniecības sistēmu ieviešanu, kas apvieno augkopību un dzīvnieku audzēšanu ar koku stādīšanu.

Gaļas patēriņa samazināšana

Turklāt mūsu ēšanas stila maiņa tiek uzskatīta par svarīgu soli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā no lauksaimniecības. Lielāks uzsvars uz augu izcelsmes uzturu un gaļas patēriņa samazināšana varētu ievērojami palīdzēt samazināt spiedienu uz lauksaimniecību, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku un klimatam draudzīgāku lauksaimniecību.

Cīņā pret klimata pārmaiņām lauksaimniecība ir ļoti svarīga nozare. Tomēr, neskatoties uz tās nozīmīgo lomu globālajā sasilšanā, lauksaimniecība var sniegt ieguldījumu šīs globālās problēmas risināšanā daudzos veidos. Izmantojot ilgtspējīgu praksi un ilgtermiņa domāšanu, mēs varam samazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi, vienlaikus nodrošinot saimniecības produktivitāti un rentabilitāti. Jo ir skaidrs: lauksaimniecība mums ir vajadzīga. Tas baro mūs un citas dzīvās būtnes, nodrošina dzīves telpu un veido lielu daļu no mūsu kultūrainavas. Tāpēc ir pienācis laiks kritiski apšaubīt un drosmīgi pārdomāt veidus, kā mēs rīkojam lauksaimniecību.