Lauksaimniecības ietekme uz klimatu
Lauksaimniecības ietekme uz klimatu
Lauksaimniecības mūsdienu ietekme uz vidi ir daudzveidīga un attiecīgi. Nozare ir būtisks siltumnīcefekta gāzu (THG) emisiju avots, un tās prakse ievērojami veicina globālo sasilšanu. Ievērojamu pasaules iedzīvotāju daļu baro lauksaimniecības teritorijas, un spiediens uz šīm sistēmām palielinās līdz ar pieaugošo iedzīvotāju skaitu un pieaugošo vēlmi pēc olbaltumvielu bagātas diētas.
Uz augu balstīta lauksaimniecības daļa un klimats
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Lauksaimniecības sistēmas uz augiem ir svarīgs oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un stabila monoksīda (N2O) emisiju avots, un tas viss ievērojami veicina globālo sasilšanu. CO2 galvenokārt atbrīvo ar fosilā kurināmā sadedzināšanu, lai uzlabotu augsnes kvalitāti un palielinātu lauksaimniecības ražošanu. Metānu un N2O galvenokārt rada mēslošanas līdzekļu apstrāde un lietošana.
zemes degradācija un erozija
Augsnes apstrādes lauksaimniecības prakse veicina zemes noārdīšanos un augsnes kvalitātes pasliktināšanos, kas var negatīvi ietekmēt klimatu. Augsnes apstrādes laikā augsne ir salauzta atvērta, kas noved pie CO2 izdalīšanās atmosfērā. Turklāt augsnes pārstrāde veicina augsnes eroziju, kas samazina organiskā materiāla saturu augsnē un ietekmē augsnes augļus.
Dizains
Izstrāde lauksaimniecības nolūkos ir vēl viens svarīgs faktors, kas veicina globālo sasilšanu. Meži darbojas kā oglekļa krājumi, absorbējot lielu daudzumu CO2 no atmosfēras. Kad tie tiek notīrīti vai sadedzināti, saglabātais CO2 tiek atbrīvots un veicina atmosfēras CO2 koncentrācijas palielināšanu.
Lauksaimniecības lopkopības teritorija un klimats
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Lopkopība ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem lauksaimniecības nozarē. Papildus CO2 metāns un smieklīgā gāze ir galvenās lopkopības emisijas. Metāns, īpaši spēcīga siltumnīcefekta gāze, galvenokārt tiek izveidota tādu atgremotāju, piemēram, govju vai aitu gremošanā, un tiek atbrīvota Rülpsena formā atmosfērā. Lachgas galvenokārt izveido, izmantojot mēslojumu barības ražošanā.
APAKĀCIJAS LIETOŠANA UN Sugu zaudēšana
Turklāt lopkopība tiek kritizēta arī augstā telpas līmeņa dēļ, kas samazina vai iznīcina savvaļas dzīvnieku biotopus. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas, kas ir negatīva pret klimatu, jo bioloģiskā daudzveidība palīdz saglabāt klimata stabilu, atbalstot ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, oglekļa uzkrāšanu un kaitēkļu kontroli.
pieejas un galīgās domas
Ilgtspējīga lauksaimniecības prakse
Lai samazinātu lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz klimatu, nepieciešami novatoriski un ilgtspējīgi risinājumi. Daži no šiem risinājumiem ietver tādu metožu kā tieša sēšanas izmantošanu, kas netraucē augsni, organisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu sintētiskā vietā un agromežu sistēmu ieviešanu, kas apvieno augu un dzīvnieku ražošanu ar koku stādījumiem.
Gaļas patēriņa samazināšana
Turklāt mūsu uztura stila izmaiņas tiek uzskatītas par svarīgu soli, lai samazinātu lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas. Stingrāks uzsvars uz augu balstītu uzturu un gaļas patēriņa samazinājumu varētu ievērojami palīdzēt samazināt spiedienu uz lauksaimniecību un tādējādi veicināt ilgtspējīgāku un klimatu draudzīgu lauksaimniecību.
Lauksaimniecība ir būtiska nozare, kad runa ir par klimata izmaiņām. Neskatoties uz nozīmīgo lomu globālajā sasilšanā, ir daudz veidu, kā lauksaimniecība var dot ieguldījumu šī globālā izaicinājuma risināšanā. Izmantojot ilgtspējīgu praksi un ilgtermiņa pieeju, mēs varam samazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi un vienlaikus nodrošināt lauksaimniecības uzņēmumu produktivitāti un rentabilitāti. Jo ir skaidrs: mums ir nepieciešama lauksaimniecība. Tas baro mūs un citas dzīvas lietas, piedāvā dzīvojamo telpu, tas veido lielas mūsu kultūras ainavas daļas. Tāpēc ir pienācis laiks kritiski apšaubīt ceļus, jo mēs darām lauksaimniecības ekonomiku un drosmīgi domājam vēlreiz.