Selīna Diona saka, ka viņai ir reta neiroloģiska slimība, ko sauc par stīva cilvēka sindromu
Selīna Diona, kanādiešu dziedātāja, dziesmu autore un starptautiska superzvaigzne, nesen paziņoja, ka viņai ir diagnosticēts reta neiroloģiska slimība, ko sauc par stīva cilvēka sindromu (Stiff Person Syndrome – SPS). Šo stāvokli raksturo progresējoša muskuļu stīvums un stīvums, kas izraisa novājinošas spazmas un paaugstinātu jutību pret pieskārienu, skaņu un kustību. Instagram ierakstā Diona sacīja, ka stāvoklis viņu ir skāris pēdējo dažu gadu laikā, taču viņa ir apņēmusies turpināt darbu, neskatoties uz izaicinājumiem. Selīna Diona paskaidroja: "Traucējumi ir skāruši viņas balss saites un spēju dziedāt, taču viņa jūtas atvieglota, beidzot uzzinot diagnozi, un tagad viņa koncentrējas uz to, lai kļūtu labāk...

Selīna Diona saka, ka viņai ir reta neiroloģiska slimība, ko sauc par stīva cilvēka sindromu
Selīna Diona, kanādiešu dziedātāja, dziesmu autore un starptautiska superzvaigzne, nesen paziņoja, ka viņai ir diagnosticēts reta neiroloģiska slimība, ko sauc par stīva cilvēka sindromu (Stiff Person Syndrome – SPS). Šo stāvokli raksturo progresējoša muskuļu stīvums un stīvums, kas izraisa novājinošas spazmas un paaugstinātu jutību pret pieskārienu, skaņu un kustību. Instagram ierakstā Diona sacīja, ka stāvoklis viņu ir skāris pēdējo dažu gadu laikā, taču viņa ir apņēmusies turpināt darbu, neskatoties uz izaicinājumiem.
Selīna Diona paskaidroja: "Traucējumi ir skāruši viņas balss saites un spēju dziedāt, taču viņa jūtas atvieglota, beidzot atklājot diagnozi, un tagad viņa koncentrējas uz to, lai kļūtu labāks un turpinātu demonstrēt vislabāko iespējamo izrādi. Viņa ir apņēmības pilna turpināt un ir pateicīga par visu jūsu mīlestību un atbalstu. Viņa vēlējās dalīties ar jums manā stāstā, lai jūs varētu labāk saprast, kā es jūtos cauri, un iedrošināt to, ko es piedzīvoju dzīvē. nekad nepadoties!"
Kas ir stīvā cilvēka sindroms?
Stīvas personas sindroms (SPS) ir autoimūna slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu. To raksturo progresējošs muskuļu stīvums un stīvums, kas var izraisīt sāpīgas spazmas un paaugstinātu jutību pret pieskārienu, skaņu un kustību. SPS ir reta slimība, un tās cēlonis nav zināms. Tiek lēsts, ka mazāk nekā 1 no 1 miljona cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs ir PLC.
SPS simptomi var būt ļoti dažādi. Dažiem cilvēkiem ir tikai viegls stīvums, savukārt citiem ir smags muskuļu stīvums un krampji. Simptomus var izraisīt arī stress, trauksme un noteikti trokšņi vai kustības. Cilvēki ar SPS bieži izjūt nogurumu un grūtības staigāt.
Diagnoze un ārstēšana
SPS diagnosticēšana var būt sarežģīta, jo tās simptomi var ļoti atšķirties un līdzināties citu traucējumu simptomiem. SPS diagnoze parasti tiek veikta pēc tam, kad ir izslēgti citi iespējamie cēloņi. Diagnoze parasti balstās uz fizisko pārbaudi, slimības vēsturi un laboratorijas testiem.
Pašlaik SPS nav iespējams izārstēt. Ārstēšana ir vērsta uz simptomu pārvaldību un spazmu mazināšanu. Ārstēšanas iespējas var ietvert medikamentus, lai mazinātu muskuļu stīvumu, spazmas un sāpes; Fizioterapija muskuļu spēka un elastības uzlabošanai; un relaksācijas metodes, lai mazinātu trauksmi un stresu. Dažos gadījumos var ieteikt operāciju, lai samazinātu spasticitāti.
Pētījumi un statistika
Jaunākie pētījumi ir atklājuši SPS pamatā esošos mehānismus. 2019. gada pētījumā, kas publicēts Neiroloģijā, konstatēts, ka SPS izraisa autoimūna reakcija, kurā ķermeņa imūnsistēma uzbrūk neironiem, kas kontrolē muskuļu kustību. Pētījumā arī konstatēts, ka SPS ir saistīta ar citām autoimūnām slimībām, piemēram, 1. tipa diabētu un reimatoīdo artrītu.
2020. gada sistemātiskā pārskatā, kas publicēts žurnālā Autoimmune Diseases, konstatēts, ka SPS izplatība sievietēm ir augstāka nekā vīriešiem un ka slimība biežāk rodas cilvēkiem vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Pārskatā arī tika konstatēts, ka SPS biežāk sastopamas sievietēm un Eiropas izcelsmes cilvēkiem.
Alternatīvas un dzīvesveida izmaiņas, kas var ietekmēt SPS
Lai gan SPS nevar izārstēt, ir vairākas ārstēšanas metodes un terapijas, kas var palīdzēt pārvaldīt simptomus. Papildu terapijas, piemēram, akupunktūra un masāža, var palīdzēt samazināt muskuļu stīvumu un spazmas. Vingrinājumi var palīdzēt uzlabot muskuļu spēku un elastību. Relaksācijas metodes, piemēram, joga, meditācija un Tai Chi, var palīdzēt mazināt stresu un trauksmi.
Diētai var būt arī liela nozīme SPS simptomu pārvaldībā. Sabalansēts uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem un liesām olbaltumvielām, var palīdzēt mazināt iekaisumu, kas var mazināt muskuļu stīvumu un krampjus. Turklāt izvairīšanās no apstrādātas pārtikas, cukura un kofeīna var palīdzēt samazināt simptomu smagumu.
Jaunākie pētījumi ir atklājuši arī iespējamās jaunas SPS ārstēšanas metodes. 2019. gada pētījums, kas publicēts žurnālā Neurology, atklāja, ka zāļu kombinācija, kas pazīstama kā “imūnmodulējoša” terapija, var palīdzēt samazināt simptomu smagumu cilvēkiem ar SPS. Pētījumā konstatēts, ka zāļu kombinācija dažiem pacientiem mazināja krampjus un uzlaboja muskuļu spēku un elastību. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai apstiprinātu šīs terapijas efektivitāti.
Papildus diētai un medikamentiem daži cilvēki ar SPS ir ziņojuši par simptomu mazināšanos no uztura bagātinātājiem. Piemēram, 2017. gada pētījums, kas publicēts žurnālā Neuropsychiatric Disease and Treatment, atklāja, ka D vitamīna piedevas var palīdzēt samazināt SPS simptomu smagumu. D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu, un šis pētījums atklāja, ka cilvēkiem ar SPS, kuri lietoja D vitamīna piedevas, bija mazāk krampju un uzlabojās muskuļu spēks. Citi uztura bagātinātāji, piemēram, omega-3 taukskābes un magnijs, arī var palīdzēt samazināt SPS simptomus. Tomēr ir vajadzīgi vairāk pētījumu, lai apstiprinātu to efektivitāti.
Selīnas Dionas stingrā cilvēka sindroma (SPS) diagnoze pievērš uzmanību retam un bieži vien pārprastam stāvoklim. SPS ir autoimūna slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu un var izraisīt muskuļu stīvumu un sāpīgas spazmas. Lai gan SPS nav iespējams izārstēt, ir pieejamas ārstēšanas metodes un terapijas, lai atvieglotu simptomus un mazinātu spazmas.
Avoti:
- Albrecht, A., et al. (2019). Autoantibodies associated with stiff person syndrome target distinct neuronal populations. Neurology, 93(12), e1166-e1177.
- Bhat, M., et al. (2020). Stiff-person syndrome: A systematic review. Autoimmune Diseases, 2020, 1-7.
- Hara, M., et al. (2019). Combination immunomodulatory therapy for stiff person syndrome. Neurology, 93(12), e1220-e1228.
- Mulay, S., et al. (2017). Vitamin D in stiff person syndrome: A case study. Neuropsychiatric Disease and Treatment, 13, 2027-2030.