Politika un kultūra kā vakcīnu skepses skaidrojums: Türkiye un ASV gadījums

Politika un kultūra kā vakcīnu skepses skaidrojums: Türkiye un ASV gadījums

Politikai un kultūrai ir tikpat svarīga loma kā veselība, izskaidrojot vakcinācijas šķērsli. Turcijā ir neuzticēšanās valstij, ASV ir reliģiski iemesli un pretošanās abortam. "Neatkarīgi no tā, ko viņi saka, es rīkojos pretēji. Ja viņi man pasaka, ka valkāt masku, es nevalkāju masku. Un es netiktu vakcinēts." Šis citāts nāk no Ercan, farmaceita un homeopāta no Stambulas un viena no daudzajiem turkiem, kuri nevēlas vakcinēt pret CoVid-19. “Turcijā daudzi cilvēki vakcinācijas jautājumu izmanto kā iespēju aizstāvēties pret valsts spēku,” saka Einārs Vigens, Oslo universitātes Turcijas studiju asociētais profesors. Kopā ar Nalan Azak, doktorantu Tuvo Austrumu studijās, viņš analizēja vakcinācijas nozīmi gan vēsturiski, gan jaunās koronavīrusa vakcīnas kontekstā. Pēc Vigena teiktā, šīs ir būtiskas zināšanas cīņā pret infekcijas slimībām. "Nepietiek tikai ar vakcīnas attīstību, jums arī jāsaprot tās kultūras un politiskā nozīme sabiedrībā," viņš uzsver. Obligātās vakcinācija pret neuzticēšanos valstij Ziemeļvalstīs, augsts uzticības līmenis starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm bieži tiek uzsvērts kā vissvarīgākais instruments cīņā pret koronavīrusa pandēmiju. Tomēr Turcijā starp pilsoņiem un valsti ir daudz mazāka uzticība, un autoritārs prezidents Recep Tayyip Erdoğan ir pazīstams ar savu plašo varas izmantošanu pret pretiniekiem. Turcijā visas vakcinācijas pašlaik ir brīvprātīgas. Tomēr obligātā vakcinācija bija efektīvs instruments Turcijas veselības politikā ilgi pirms Erdogana amata amata. "Turcijā ir viens no augstākajiem bērnības vakcinācijas līmeņiem pasaulē, bet viens no zemākajiem gripas vakcinācijas līmeņiem gados vecākiem cilvēkiem. Tas ir izskaidrojams ar to, ka PVO bērnu vakcinācijas programma bija obligāta, savukārt gripas vakcinācija bija brīvprātīga," skaidro Vigens. Viņš norāda uz ilgu obligātas vakcinācijas vēsturi. Kopš 1884. gada vakcinācija bija obligāta apmeklēt skolu, un no 1930. gada tā bija obligāta visiem cilvēkiem, kuri dzīvo vai uzturas Turcijā, neatkarīgi no tautības. "Piespiešanas panākumi ir noveduši pie citu līdzekļu nolaidības, piemēram, uzticības veidošanas vai pārliecināšanas cilvēkiem, ka vakcinācija viņiem ir laba." Ne tikai individuāls lēmums Vigens uzskata, ka arī cilvēkus var izdarīt spiediens uz vakcināciju. "Lai arī vakcinācija ir pilnīgi brīvprātīga, sabiedrībā ir daudz faktoru, kas liek cilvēkiem to ņemt." 2021. gada decembrī nedaudz mazāk par 60 procentiem Türkiye iedzīvotāju bija vakcinēti pret CoVID-19. Vigens atsaucas uz interviju, kurā lielas Turcijas naftas kompānijas darbinieks sacīja, ka nevakcinētiem cilvēkiem draud zaudēt darbu. "Es nezinu, vai tie tiešām tiks atbrīvoti, bet tas kaut ko saka par dažādiem veidiem, kā mudināt cilvēkus vakcinēt, nevis ar valsts piespiešanu. Piemēram, daži cilvēki ir pieņēmuši, ka, ja viņi netiks vakcinēti, viņiem neļaus ceļot." Vigens uzskata, ka vakcīnas skepse Turcijā nevar izskaidrot ar individuālismu. "Es nesen neesmu redzējis nevienu pētījumu par to, bet turkiem ir tendence gūt augstu kolektīvo domāšanu. Tomēr tas nebūt nenozīmē uzticību valstij, jo valsts netiek uzskatīta par kolektīvu." Pagrieziena punkts vakcinācijām 2015. gadā, 2015. gadā divi vecāki, kuri atteicās no vakcinētiem bērniem, nonāca tiesā. Turcijas Augstākā tiesa nolēma, ka piespiešana kādu vakcinēt ir antikonstitucionāla. Kopš tā laika to ģimeņu skaits, kas atbrīvo savus bērnus no vakcinācijas programmas, ir strauji pieaudzis. 2018. gadā šis skaits bija aptuveni 13 000. Vecāki apgalvoja, ka vakcinācijās var būt kaitīgas vielas, kas cita starpā var izraisīt autismu. Šis ir izplatīts arguments, kas datēts ar bijušo akadēmisko un diskreditēto ārstu Endrjū Veikfīldu, kurš 1998. gadā publicēja ļoti kritizētu pētījumu par saikni starp masalām, cūciņu un masaliņu (MMR) vakcīnu un autismu. Vigens atzīst Veikfīldas argumentus starp anti-vakcinācijas aktīvistiem Turcijā. "Informācija un dezinformācija par vakcināciju iespējamām blakusparādībām ir izplatījušās daudzās kopienās un kanālos kopš 2015. gada. Šķiet, ka arvien vairāk cilvēku uzņem šos argumentus no ārpuses, un šajā ziņā tā ir daļa no plašāka starptautiska attēla." Vakcīnas nacionālisms un pravietiskā medicīna Vigens redz papildu un pārklājošus iemeslus vakcīnu skepsi Turcijā. Daži cilvēki izturību pret vakcinācijām saista ar tā saukto “pravietisko medicīnu”. "Šī ir kultūrai specifiska alternatīvās medicīnas forma, kas apvieno dažādus“ senos stāstus ”ar hadīta piemēriem. Pravietis Muhameds kalpo kā paraugs, un uzsvars tiek likts uz lūgšanu un badošanos, nemaz nerunājot par riekstiem, datumiem un medu: diētu un dzīvesveidu, nevis farmācijas narkotikas." Nacionālisms ietekmē arī valdošo vakcināciju skatījumu Turcijā. Tiek piedāvātas dažādas koronavīrusu vakcīnas, un prezidents Erdogans ir īpaši aicinājis iedzīvotājus uzņemties Turcijas izstrādāto vakcīnu, kuru viņš raksturo kā “tradicionālu” vakcīnu. Turcijas Turkovac vakcīna atšķiras no Pfizer, BionTech un Moderna vakcīnām, kuru pamatā ir jaunā mRNS tehnoloģija, un, piemēram, līdzīgāka par AstraZeneca vakcīnu. Reliģiskā vakcīnas atbrīvojums ASV Hanne Amanda Trangerud pēta reliģiski balstītu vakcīnas skepsi ASV.