Politika un kultūra kā vakcināciju skaidrojums: Türkiye un ASV gadījums

Politika un kultūra kā vakcināciju skaidrojums: Türkiye un ASV gadījums

Politikai un kultūrai ir tikpat svarīga loma, izskaidrojot vakcinācijas šķērsli kā veselību. Turcijā pastāv neuzticība valstij, reliģiski iemesli Amerikas Savienotajās Valstīs un pretestība abortiem. "Neatkarīgi no tā, ko jūs sakāt, es rīkojos pretēji. Ja jūs man sakāt, ka man vajadzētu valkāt masku, es nevalkāju masku. Un es neesmu vakcinēts." Šis citāts nāk no Ercan, farmaceita un homeopāta no Stambulas un viena no daudzajiem turkiem, kuri nevēlas vakcinēt pret CoVid-19. "Turcijā daudzi cilvēki izmanto spēku, lai aizstāvētos pret valsts spēku," saka Einārs Vigens, Oslo universitātes Turcijas studiju ārkārtas profesors. Kopā ar Tuvo Austrumu studiju doktorantu Nalanu Azaku viņš analizēja vakcinācijas nozīmi gan vēsturiski, gan saistībā ar jauno koronavīrusa vakcīnu. Pēc Vigena teiktā, šīs ir būtiskas zināšanas cīņā pret infekcijas slimībām. "Nepietiek tikai ar vakcīnas attīstību, bet arī jāsaprot sava kultūras un politiskā nozīme sabiedrībā," viņš uzsver. Paaugstināta vakcinācija pret neuzticēšanos valstij Ziemeļvalstīs, augstais uzticības līmenis starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm bieži tiek uzsvērts kā vissvarīgākais instruments cīņā pret koronavīrusa pandēmiju. Tomēr Turcijā starp pilsoņiem un valsti ir daudz mazāka uzticība, un autoritārais prezidents Recep Tayyip Erdoğan ir pazīstams ar savu plašo varas izmantošanu pret pretiniekiem. Visas vakcinācijas šobrīd ir brīvprātīgas Turcijā. Tomēr vakcinācijas spēks bija efektīvs instruments Turcijas veselības politikā ilgi pirms Erdogana termiņa. "Turcijā ir viens no augstākajiem vakcinācijas līmeņiem bērniem visā pasaulē, bet viena no zemākajām gripas vakcinācijām vecākiem cilvēkiem. To var izskaidrot ar to, ka PVO bērnu vakcinācijas programma bija obligāta, kamēr gripas vakcinācija bija brīvprātīga," skaidro Vigens. Viņš atsaucas uz ilgu obligātās vakcinācijas vēsturi. Kopš 1884. gada vakcinācija bija obligāta apmeklēt skolu, un no 1930. gada tas bija obligāti visiem cilvēkiem, kas dzīvo Turcijā vai kuri tur uzturējās neatkarīgi no viņu tautības. "Piespiešanas panākumi ir noveduši pie tā, ka citi līdzekļi tiek atstāti novārtā, piemēram, uzticības nodibināšana vai cilvēku pārliecība, ka vakcinācija viņiem ir laba." Ne tikai individuāls lēmums Vigens uzskata, ka arī cilvēkus var piespiest vakcinācijai. "Lai arī vakcinācija ir pilnīgi brīvprātīga, sabiedrībā ir daudz faktoru, kas mudina cilvēkus tos ņemt." 2021. gada decembrī nedaudz mazāk par 60 procentiem Türkiye iedzīvotāju tika vakcinēti pret COVID-19. Vigens atsaucas uz interviju, kurā lielas Turcijas naftas kompānijas darbinieks sacīja, ka nevakcinētiem cilvēkiem draud viņu darba zaudēšana. "Es nezinu, vai tie faktiski tiek atbrīvoti, bet tas kaut ko saka par dažādiem veidiem, kā mudināt cilvēkus vakcinēties, izņemot valsts piespiešanu. Piemēram, daži cilvēki pieņem, ka viņiem nav atļauts ceļot, ja viņi nav vakcinēti." Vigens uzskata, ka vakcsi Turcijā nevar izskaidrot ar individuālismu. "Es pēdējā laikā neesmu redzējis nevienu pētījumu, bet turki parasti ir sasnieguši augstu vērtēšanas līmeni kolektīvā domāšanā. Tomēr tas ne vienmēr rada uzticību valstij, jo valsts netiek uzskatīta par kolektīvu." Vakcināciju pagrieziena punkts 2015. gadā, 2015. gadā divi vecāki, kuri nevēlējās, lai viņu bērni netiktu vakcinēti tiesā. Türkiye Augstākā tiesa nolēma, ka tā pārkāpj konstitūciju, lai piespiestu kādu vakcināciju. Kopš tā laika to ģimeņu skaits, kas savus bērnus izņem no vakcinācijas programmas, ir strauji palielinājies. 2018. gadā šis skaits bija aptuveni 13 000. Vecāki apgalvoja, ka vakcinācija var saturēt kaitīgas vielas, kas cita starpā var izraisīt autismu. Šis ir plaši izplatīts arguments, kas atgriežas pie bijušā akadēmiskā un diskreditētā ārsta Endrjū Veikfīlda, kurš 1998. gadā publicēja stingri kritizētu pētījumu par saikni starp vakcīnu pret masalām, cūciņām un masaliņām (MMR) un autismu. Vigens atzīst Veikfīldas argumentus starp vakcinācijas pretiniekiem Turcijā. "Informācija un dezinformācija par iespējamām vakcināciju blakusparādībām ir izplatījušās daudzās kopienās un kanālos kopš 2015. gada. Šķiet, ka arvien vairāk cilvēku šos argumentus uzņem no ārpuses, un šajā ziņā tā ir daļa no plašāka starptautiska tēla." Vakcinācijas nacionālisms un pravietiskā medicīna Vigens redz citus un pārklājošus iemeslus vakcinācijas skepsei Turcijā. Daži cilvēki apvieno izturību pret vakcinācijām ar tik saukto "pravietisko medicīnu". "Šī ir kultūras specifiska alternatīvās medicīnas forma, kurā dažādi“ tradicionālie stāsti ”ir saistīti ar hadītu piemēriem. Pravietis Muhameds kalpo kā paraugs, un galvenā uzmanība tiek pievērsta lūgšanai un badošanās, nemaz nerunājot par riekstiem, datumiem un medu: tātad farmācijas zāļu nevis farmācijas zāļu vietā." Nacionālisms ietekmē arī valdošo vakcināciju skatījumu Turcijā. Tiek piedāvātas dažādas koronavīrusu vakcīnas, un prezidents Erdogans ir skaidri lūdzis iedzīvotājus uzņemties Turcijas izstrādāto vakcīnu, kuru viņš raksturo kā "tradicionālu" vakcīnu. Turcijas vakcīna Turkovac atšķiras no vakcīnām no Pfizer, Biontech un Moderna, kuru pamatā ir jaunā mRNS tehnoloģija, un, piemēram, vairāk kā vakcīna no Astrazentas. Reliģiskā vakcīnas atbrīvojums ASV Hanne Amanda Trangerud pēta reliģiski balstītu vakcīnas skepsi ASV.