Pieaugošā vakcināciju skepse: ietekmējošie faktori un pretpasākumi, lai palielinātu vakcināciju Vācijā.

Pieaugošā vakcināciju skepse: ietekmējošie faktori un pretpasākumi, lai palielinātu vakcināciju Vācijā.

Vakcinācija ar vecākiem: cēloņi un risinājumi

Vakcīnas ir vienas no visefektīvākajiem profilaktiskajiem pasākumiem pret infekcijas slimībām. Pateicoties saskaņotai globālajai vakcinācijas kampaņai, tādas slimības kā bakas tika izskaustas visā pasaulē. Arī poliomielīts un masalas daudzās pasaules daļās ir kļuvušas reti. Neskatoties uz to, pieaugošās sazvērestības teorijas ir mazinājušas uzticēšanos vakcinācijas centieniem, it īpaši pašreizējās CoVid 19 pandēmijas laikā.

Jauns pētījums, kas publicēts žurnāla speciālistu progresā pediatrijā, pārbauda ievērojamus riska faktorus saistībā ar vakcinācijas aizturi, īpaši gripas un cilvēka papilomas vakcīnās. Tomēr tiek izslēgtas prasības, kas saistītas ar SARS-COV-2 vīrusu.

Bērni atrodas viņu vecāku aprūpē, tāpēc vecāku piekrišana ir būtiska bērnu vakcinēšanai. Tomēr vecāku uzticēšanās vakcīnās ir ievērojami pasliktinājusies, izplatot mītus par kaitīgām vakcinācijas sekām. Šīs sazvērestības teorijas bieži atbalsta fakts, ka daudzās attīstītajās valstīs vakcinācijas profilakse -Īpašuma slimības ir kļuvušas ārkārtīgi reti sastopamas un tādējādi veido tikai nelielu daļu no bērnišķīgas saslimstības un mirstības.

Šo sazvērestības teoriju traģiskā secība ir pieaugoša neuzticēšanās vecāku vakcīnu efektivitātei un priekšrocībām. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pirmsskolas vecuma pirmsskolas vecuma septītajam vecumam nav jāsaņem ieteicamās vakcinācijas vecāku negatīvās attieksmes dēļ, savukārt vairāk nekā 25 % ASV vecāku kavē savu bērnu vakcināciju. Bērniem, kuri nav vakcinēti vecāku negatīvās attieksmes dēļ, ir paaugstināts risks saslimt ar vakcināciju novēršamās slimības, kas savukārt var izraisīt uzliesmojumus, kā tas ir noticis ar masalām un garo klepu pēdējos gados.

Vakcināciju nosaka Pasaules Veselības organizācija (PVO) un tās stratēģiskā imunizācijas ekspertu grupa (leģenda) kā "aizkavēta vakcīnu pieņemšana vai noraidīšana, neskatoties uz vakcinācijas pakalpojumu pieejamību". Vecāku attieksme pret vakcinācijām ir atkarīga no laika, vietas un attiecīgajām vakcīnām. PVO šajā kontekstā sauc trīs C: ērtības, līdzdalībnieks un uzticēšanās. Attieksme pret vakcināciju svārstās no visu vakcīnu absolūtās noraidīšanas līdz vēlmei pieņemt visas ieteiktās vakcīnas bez jautājumiem

Ir dažādi iemesli, kāpēc vecāki noraida vakcināciju saviem bērniem. Tas ietver bailes no blakusparādībām, uztveri, ka vakcinācijas, kas saistītas ar pašlaik zemo vakcīnu izplatības izplatības izplatību, ir patiesi vajadzīgas, šaubas par vakcīnu, individuālistiskas domāšanas, morālas bažas un viedokļiem par vai pret vakcināciju efektivitāti. Daudzi vecāki uzskata, ka vakcīnas izraisa slimības, nevis novērš. Daži pat apgalvo, ka bērna imūnsistēmu var novājināt pārāk daudz vakcīnu, kuras apgalvotie toksīni ir ietverti vakcīnās un ka visu vakcinācijas kustību veicina negodīgi ražotāji, kurus interesē tikai viņu peļņas norma. Vairāk nekā trešdaļa vecāku uzskata, ka bērni pirmajos divos dzīves gados saņem pārāk daudz dažādu vakcīnu, savukārt vairāk nekā 90% vecāku uzskata, ka vienā dienā jāievada ne vairāk kā trīs vakcīnas.

Pastāv skaidra saikne starp alternatīvo medicīnu, uz dabu orientētu dzīvi un vakcināciju ar vecākiem, kuri noraida savu bērnu vakcināciju. Šie vecāki, kuri izmanto alternatīvas medicīniskās sistēmas līdz četrām reizēm biežāk, bieži uzskata, ka slimība ar vakcinācijas novēršanu var būt labāka bērnam nekā vakcinācijai. Šajā vecāku grupā šādas preferences tiek izteiktas arī ar bioloģisko pārtiku un alternatīvo skolu pieeju.

Neskatoties uz oficiālo ietekmīgā raksta izņemšanu 1998. gadā, kurā tika apgalvots saikne starp autisma spektra traucējumiem un masalu mumphs-rubella (MMR) vakcīnu un autora Endrjū Veikfīldas diskreditāciju, miljoniem vecāku turpina ticēt šādai saiknei. Šie vecāki arī apgalvo, ka šis savienojums attiecas ne tikai uz MMR vakcīnu, bet arī uz vakcīnām.

Raksturīga kļūda, mēģinot labot nepareizu uzskatu, ir pieņemt, ka informācijas sniegšana labos šo nepareizo pārliecību. Cilvēki pieņem vai noraida informāciju, pamatojoties uz viņu ideoloģisko informāciju par informācijas avotu. Jo īpaši farmācijas nozare, kuru vairāk interesē peļņa, nevis par vispārējiem ieguvumiem narkotiku attīstībā, lielā mērā ir zaudējusi uzticamību auditorijai. Jūsu savienojumi ar pētniecības, medicīnas un valdības kopienām tiek uzskatīti arī par neizdevīgu stāvokli. Kad cilvēki zaudē uzticību savai valdībai, tas noved pie apspiešanas sajūtas. Tas, savukārt, var izraisīt sazvērestības teorijas, kas galu galā veicina daudzu vecāku vakcinācijas saglabāšanu.

Plaši izplatītais vakcināciju sadalījums ir izraisījis arī faktu, ka nedrošie vecāki uzskata ieteikumu vakcinēt savus bērnus kā sociāla spiediena veidu. Pēc tam šie vecāki palielina arī šo vakcināciju blakusparādības, nevis redzu to priekšrocības. Tas jo īpaši attiecas uz vecākiem, kuri uztur intensīvu izglītības stilu, un tiem, kuri ārstu vietā saņem satraucošu informāciju par vakcināciju no ģimenes, draugiem vai grāmatām. Vakcīnu apsvēršana ir īpaši izcelta drukātajos plašsaziņas līdzekļos, radio, sociālajos medijos un internetā.

Īpaši satraucoši ir tas, ka sociālie mediji un internets bieži sniedz maldinošu vai neprecīzu informāciju. Diemžēl šī informācija bieži tiek ievietota blakus pareizajai informācijai, ja nav pārbaudīta avoti. Pētnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka tīmeklī balstītas iejaukšanās, kas piedāvā faktisku vakcinācijas informāciju, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, varētu neitralizēt maldinošu vai neprecīzu ieguldījumu ietekmi.

Adatu fobija un sāpīgas vietējās reakcijas uz vakcinācijām ir arī nozīme līdz 10% vecāku noraidījumiem, it īpaši, ja viņi ir piedzīvojuši sāpīgas vakcinācijas pašas bērnībā. Tas jāapvieno, nomierinot, spiedienu uz injekcijas vietu, vietējo narkotisko vielu izmantošanu un bērna uzmanības novēršanu vakcinācijas procesā.

Labākais veids, kā reaģēt uz vakcināciju un noraidīšanu, ir dažādas pieejas, ieskaitot personīgās sanāksmes, piedāvāt pedagoģisku informāciju tiem, kas pieņem vakcinācijas, bet vēlētos novēlotu grafiku. Tomēr šī tehnoloģija nebūtu efektīva, ja ir balstīta uz vakcinācijas saistītu briesmu vai vakcinācijas uztveri, ar vakcināciju saistītu briesmu vai vakcinācijas noraidīšana. Vēsturiski runājot, vakcināciju sociālajiem motīviem nebija izšķiroša loma, mainot vecāku uzskatus, īpaši uzņēmumos, kas nodrošina individuālu atbildības brīvību. Sistemātisks pārskats parādīja, ka vecāki uzskata jēdzienu, ka vakcinācijas "dod labumu citiem" par svarīgu, bet galu galā viņu lēmums ir balstīts uz viņu pašu uztvertajām priekšrocībām.

Veselības ekspertiem joprojām ir liela nozīme kā uzticamiem informācijas avotiem. Faktiski diskusijas ar ārstiem par bažām par vakcināciju un faktisko un vieglu informāciju par saprastu pozitīvi ietekmē vecāku attieksmi. Tāpēc medicīnas speciālista empātiska un komunikatīva pieeja ir būtiska vecāku uzticībai