Pieaugošā vakcinācijas skepse: ietekmējošie faktori un pretpasākumi, lai palielinātu vēlmi vakcinēties Vācijā.

Pieaugošā vakcinācijas skepse: ietekmējošie faktori un pretpasākumi, lai palielinātu vēlmi vakcinēties Vācijā.

Vecāku nevēlēšanās vakcinēties: cēloņi un iespējamie risinājumi

Vakcīnas ir viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem pret infekcijas slimībām. Pateicoties saskaņotai globālai vakcinācijas kampaņai, visā pasaulē ir izskaustas tādas slimības kā bakas. Arī poliomielīts un masalas ir kļuvušas retas daudzās pasaules daļās. Tomēr pieaugošās sazvērestības teorijas ir mazinājušas uzticību vakcinācijas centieniem, īpaši pašreizējās COVID-19 pandēmijas laikā.

Jauns pētījums, kas publicēts Advances in Pediatrics, pārbauda ievērojamus riska faktorus, kas saistīti ar vakcinācijas vilcināšanos, jo īpaši attiecībā uz gripas un cilvēka papilomas vīrusa vakcīnām. Tomēr pretenzijas saistībā ar SARS-CoV-2 vīrusu ir izslēgtas.

Bērni ir vecāku aprūpē, tāpēc vecāku piekrišana bērnu vakcinēšanai ir ļoti svarīga. Taču vecāku uzticību vakcīnām būtiski mazina izplatītie mīti par vakcinācijas kaitīgajām sekām. Šīs sazvērestības teorijas bieži apstiprina fakts, ka ar vakcīnām novēršamas slimības daudzās attīstītajās valstīs ir kļuvušas ārkārtīgi reti sastopamas un tādējādi veido tikai nelielu daļu no bērnu saslimstības un mirstības.

Šo sazvērestības teoriju traģiskās sekas ir vecāku pieaugošā neuzticēšanās vakcīnu efektivitātei un ieguvumiem. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs līdz pat septītajai daļai pirmsskolas vecuma bērnu vecāku pretestības dēļ netiek veiktas ieteicamās vakcinācijas, savukārt vairāk nekā 25% ASV vecāku atliek savu bērnu vakcināciju. Bērniem, kuri nav vakcinēti vecāku pretestības dēļ, ir paaugstināts risks saslimt ar ar vakcīnu novēršamām slimībām, kas savukārt var izraisīt uzliesmojumus, kā tas pēdējos gados ir noticis ar masalām un garo klepu.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) un tās Imunizācijas stratēģiskā ekspertu grupa (SAGE) definē vilcināšanos ar vakcīnu kā "vakcīnu novēlotu pieņemšanu vai noraidīšanu, neskatoties uz imunizācijas pakalpojumu pieejamību". Vecāku attieksme pret vakcināciju atšķiras atkarībā no laika, vietas un izmantotajām vakcīnām. PVO šajā kontekstā nosauc trīs C: ērtības, līdzdalība un uzticēšanās. Attieksme pret vakcināciju svārstās no absolūtas visu vakcīnu noraidīšanas līdz gatavībai bez šaubām pieņemt visas ieteiktās vakcīnas.

Ir dažādi iemesli, kāpēc vecāki atsakās no bērnu vakcinācijas. To vidū ir bailes no blakusparādībām, priekšstats, ka vakcinācija nav īsti nepieciešama, jo pašlaik ir zema ar vakcīnu novēršamu slimību izplatība, šaubas par vakcīnu efektivitāti, individuālistiska domāšana, morālas bažas un viedokļi par vai pret vakcināciju. Daudzi vecāki uzskata, ka vakcīnas izraisa slimības, nevis to novērš. Daži pat apgalvo, ka bērna imūnsistēmu var vājināt pārāk daudz vakcīnu, ka vakcīnās ir iespējami toksīni un ka visu vakcinācijas kustību virza negodīgi ražotāji, kurus interesē tikai viņu peļņa. Vairāk nekā trešdaļa vecāku uzskata, ka bērni pirmajos divos dzīves gados saņem pārāk daudz dažādu vakcīnu, savukārt vairāk nekā 90% vecāku uzskata, ka vienā dienā jāievada ne vairāk kā trīs vakcīnas.

Pastāv skaidra saikne starp alternatīvo medicīnu, uz dabu orientētu dzīvesveidu un vilcināšanos pret vakcīnām starp vecākiem, kuri atsakās vakcinēt savus bērnus. Šie vecāki, kuri līdz pat četrām reizēm biežāk izmanto alternatīvās medicīnas sistēmas, bieži uzskata, ka inficēšanās ar vakcīnu novēršamu slimību bērnam ir labāka nekā vakcinācija. Šajā vecāku grupā šādas vēlmes izpaužas arī saistībā ar bioloģisko pārtiku un alternatīvo skolas pieeju.

Neskatoties uz to, ka oficiāli tika atsaukts ietekmīgais 1998. gada raksts, kurā tika apgalvots, ka pastāv saikne starp autisma spektra traucējumiem un masalu, cūciņu un masaliņu (MMR) vakcīnu un autora Endrjū Veikfīlda diskreditāciju, miljoniem vecāku turpina ticēt šādai saiknei. Šie vecāki arī apgalvo, ka šī saistība attiecas ne tikai uz MMR vakcīnu, bet uz vakcīnām kopumā.

Mēģinot labot maldīgos uzskatus, pieļauta kļūda ir pieņemt, ka informācijas sniegšana izlabos šos nepatiesos uzskatus. Cilvēki pieņem vai noraida informāciju, pamatojoties uz viņu ideoloģiski ietekmēto informācijas avota pieņemšanu. Jo īpaši farmācijas nozare, kas vairāk interesējas par peļņu, nevis vispārējiem ieguvumiem zāļu izstrādē, ir lielā mērā zaudējusi uzticamību sabiedrībā. Viņu saikne ar pētniecības, medicīnas un valdības kopienām arī tiek uzskatīta par trūkumu. Kad cilvēki zaudē uzticību savai valdībai, tas rada apspiestības sajūtu. Tas savukārt var novest pie sazvērestības teorijām, kas galu galā veicina daudzu vecāku nevēlēšanos vakcinēties.

Plašā vakcinācijas izmantošana ir radījusi arī nedrošus vecākus, kuri ieteikumu vakcinēt savus bērnus uzskata par sociālā spiediena veidu. Šie vecāki tad arī palielina šo vakcināciju blakusparādības, nevis redz to priekšrocības. Tas jo īpaši attiecas uz vecākiem, kuriem ir intensīvs audzināšanas stils, un tiem, kuri satraucošu informāciju par vakcināciju saņem no ģimenes, draugiem vai grāmatām, nevis no ārstiem. Vakcīnas drošības problēmas galvenokārt tiek uzsvērtas drukātajos, apraides, sociālajos medijos un tiešsaistē.

Īpaši satraucoši ir tas, ka sociālie mediji un internets bieži sniedz maldinošu vai neprecīzu informāciju. Diemžēl šī informācija bieži tiek ievietota kopā ar precīzu informāciju, nepārbaudot avotus. Pētnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka tīmekļa iejaukšanās, kas sniedz faktisku informāciju par vakcināciju, izmantojot sociālos medijus, varētu neitralizēt maldinošu vai neprecīzu ziņu ietekmi.

Adatu fobija un sāpīgas lokālas reakcijas uz vakcināciju arī ietekmē līdz pat 10% vecāku noraidījumu, īpaši, ja viņi paši ir piedzīvojuši sāpīgas vakcinācijas bērnībā. Tas ir jācīnās ar sedāciju, spiedienu injekcijas vietā, vietējo anestēzijas līdzekļu lietošanu un bērna uzmanības novēršanu vakcinācijas procesā.

Labākais veids, kā reaģēt uz vilcināšanos un atteikumu pret vakcīnu, ir izmantot dažādas pieejas, tostarp klātienes tikšanās, lai sniegtu izglītojošu informāciju tiem, kas pieņem vakcināciju, bet vēlas aizkavētu grafiku. Tomēr šis paņēmiens nebūtu efektīvs, ja noraidījums būtu balstīts uz reliģiskiem uzskatiem, ar vakcīnu saistīto apdraudējumu uztveri vai vakcīnas neefektivitāti. Vēsturiski vakcinācijas sociālajai motivācijai nav bijusi nozīmīga loma, mainot vecāku uzskatus par vakcināciju, jo īpaši sabiedrībās, kas augstu vērtē individuālo brīvību, nevis kopienas atbildību. Sistemātisks pārskats ir parādījis, ka, lai gan vecāki uzskata, ka jēdziens, ka vakcinācija "dod labumu citiem", ir svarīga, viņu lēmums galu galā ir balstīts uz uztverto ieguvumu viņu pašu bērnam.

Veselības aprūpes speciālistiem joprojām ir svarīga loma kā uzticamiem informācijas avotiem. Faktiski sarunas ar ārstiem par bažām par vakcīnām un faktiskas, viegli saprotamas informācijas sniegšana pozitīvi ietekmē vecāku attieksmi pret vakcināciju. Tāpēc medicīnas speciālistu empātiska un komunikatīva pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu vecāku uzticību