Zinātne aiz akupunktūras: jaunākās zināšanas un klīniskie pētījumi
Akupunktūra - termins, kas vairs nav rosīgs tikai alternatīvās medicīnas aprindās. Arvien vairāk cilvēku meklē efektīvus risinājumus saviem simptomiem un ir atvērti vecajai ķīniešu metodei. Bet kas patiesībā ir aiz smalkajām adatām, kuras ir sadurušas ādā? Kuriem mehānismiem ir sava loma? Kā šīs ārstēšanas metodes ietekmē mūsu ķermeni? Dažos pēdējos gados pētījumi nav atklājuši interesantus atklājumus, kas pārspēj tiltu starp tradīcijām un mūsdienu medicīnu. Šajā rakstā mēs apskatīsim akupunktūras pamatus, analizējam pašreizējos klīniskos pētījumus un apspriežam, kā akupunktūru var saprātīgi integrēt mūsdienu terapeitiskajās pieejās. Esiet sajūsmā par aizraujošiem faktiem un atzinumiem, kas var pavērt pilnīgi jaunas perspektīvas!
Akupunktūras pamati: darbības mehānismi un režīmi
Akupunktūra ir sena tradicionālās ķīniešu medicīnas terapeitiskā tehnika, kuras pamatā ir pieņēmums, ka veselības enerģijas līdzsvars, kas pazīstams kā Qi, ir būtisks veselībai. Šī enerģija plūst caur meridiāniem ķermenī. Traucējumi vai aizsprostojumi šajā upē var izraisīt slimības. Ievietojot adatas noteiktos punktos, akupunktūras punktus ķermenī līdzsvars ir jāatjauno un tiek nodota Qi plūsma.
Akupunktūras darbības veids ir sarežģīts, un to ietekmē dažādi mehāniski un bioķīmiski procesi. Viens no galvenajiem pieņēmumiem ir nervu galu stimulēšana. Šī aktivācija var veicināt neirotransmiteru izdalīšanos, kuriem ir sāpju reljē un dziedinošie efekti. Pētījumi rāda, ka akupunktūra palielina endorfīnu un citu neiroķīmisko vielu koncentrāciju ķermenī, kas veicina sāpju mazināšanu un uzlabošanos vispārējā labi. Citi mehānismi ir:
Iekaisuma procesu regulēšana
Imūnsistēmas ietekmēšana
Asins cirkulācijas uzlabošana
Dažādos pētījumos tika dokumentēts, ka akupunktūrai ir pozitīva ietekme uz dažādām slimībām, ieskaitot hroniskas sāpes, migrēnas, ar stresu saistītus traucējumus un dažas kuņģa -zarnu trakta problēmas. Mehāniskā pieeja parāda, ka akupunktūra var aktivizēt arī intracelulāros signālu ceļus, kas veicina audu dziedināšanu un atjaunošanos. Pētījumi šajā jomā ir nepārtraukti, un, lai arī daži mehānismi ir labi atklāti un dokumentēti, pilnīga ietekme joprojām ir intensīvas zinātniskas diskusijas temats.
Vēl viens svarīgs aspekts ir pašas akupunktūras prakses variācija. Tradicionālās pieejas, piemēram, ķīniešu akupunktūra, atšķiras no mūsdienu rietumu metodēm, kurām bieži ir zinātniskāks pamats. Akupunktūras punktu izvēle, adatas dziļums, elektriskās stimulācijas vai moksibustācijas izmantošana var mainīties atkarībā no pamatā esošās filozofijas un individuālajām pacienta vajadzībām, kas ļauj vieglāk pielāgot ārstēšanas metodes konkrētajam kontekstam.
Pašreizējie klīniskie pētījumi: uz pierādījumiem balstīti rezultāti par akupunktūras efektivitāti
Pēdējos gados ir veikti daudzi klīniskie pētījumi, lai pārbaudītu akupunktūras efektivitāti dažādās medicīnas jomās. Šie pētījumi atšķiras pēc viņu metodoloģijas, mērķa grupas un novērtētajiem veselības stāvokļiem, bet piedāvā vērtīgu datu bāzi akupunktūras novērtēšanai.
Svarīga metaanalīze, kas tika publicēta žurnālā Pain 2021. gadā, analizēja 29 randomizētus kontrolētus pētījumus ar vairāk nekā 5000 dalībniekiem. Rezultāti parādīja, ka akupunktūra ievērojami veicina sāpju mazināšanu hronisku sāpju gadījumā, ieskaitot muguras un locītavu sāpes. Turklāt tika noskaidrots, ka pacienti, kuri saņēma akupunktūru, salīdzinot ar kontroles grupām, kuras nesaņēma akupunktūru, ziņoja par būtisku uzlabojumu kopumā.
Turpmākie izmeklējumi bija vērsti uz akupunktūras lomu migrēnas un spriedzes galvassāpju ārstēšanā. Pētījums galvassāpju un sāpju žurnālā parādīja, ka akupunktūra pacientiem ar hroniskām galvassāpēm varētu samazināt krampju biežumu un intensitāti līdz pat 50 %. Šie rezultāti apstiprina hipotēzi, ka akupunktūra var būt efektīva kā alternatīva vai papildinoša terapijas forma sāpju ārstēšanā.
1. tabulā parādīts izvēlēto pētījumu kopsavilkums par akupunktūras efektivitāti:
Svarīgāka ir arī akupunktūras pārbaude garīgās slimībās, īpaši depresijā. Pētījumi rāda, ka akupunktūrai ir būtiska pozitīva ietekme uz depresijas simptomiem. Nejaušināts pētījums parādīja, ka pacienti, kuri regulāri saņēma akupunktūru, uzrādīja dzīves kvalitātes uzlabošanos salīdzinājumā ar kontroles grupām.
Ir svarīgi ņemt vērā atšķirības pētījumu kvalitātē. Jo īpaši placebo pārbaužu izmantošana un subjektu un ārstēšanas apžilbināšana ir būtiska rezultātu derīgumam. Neskatoties uz daudzsološajiem pierādījumiem, daži zinātnieki redz nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem, lai izprastu mehānismus, izmantojot akupunktūru, un nodrošinātu rezultātu konsekvenci dažādos pētījumos.
Ieteikumi akupunktūras integrācijai mūsdienu ārstēšanas koncepcijās
Akupunktūras integrācijai mūsdienu ārstēšanas koncepcijās ir nepieciešama sistemātiska pieeja, lai nodrošinātu medicīnas speciālistu un pacientu drošības pieņemšanu. Ir svarīgi, lai akupunktūra nebūtu izolēta, bet tiek izmantota kā papildu terapija. Lai to sasniegtu, jāņem vērā šādi pasākumi:
Apmācība un apmācība: veselības aprūpes speciālistiem jābūt pieejamām visaptverošām akupunktūras apmācības programmām, lai labāk izprastu paņēmienus, indikācijas un zinātniskos pamatus.
Starpnozaru sadarbība: Jāizveido rāmis, kas veicina apmaiņu starp akupunktūru un citiem veselības speciālistiem, lai izstrādātu pacientu orientētus ārstēšanas plānus.
kvalitātes nodrošināšana: Standartu un protokolu ieviešana, lai nodrošinātu, ka akupunktūras ārstēšanas kvalitāte ir būtiska. To var panākt, regulāri apmācot un sertifikātus.
Vēl viens centrālais punkts ir balstīts uz pierādījumiem. Akupunktūras integrācijai klīniskajā praksē jābalstās uz labi ieslodzītajiem pētījumiem. Var izveidot klīniskās vadlīnijas, kas regulē akupunktūras izmantošanu dažādām slimībām.
slimība
Ieteicamā lietojumprogramma Ārstēšanas ilgums
hroniskas sāpes
Papildu terapija
6-12 sesijas
stress un spriedze
terapeitiskais mērķis
4-8 sesijas
slikta dūša (piemēram, pēc ķīmijterapijas)
pavadošā ārstēšana
2-6 sesijas
Galvenie faktori ir arī uzticēšanās un caurspīdīgums. Pacienti jāinformē par akupunktūras potenciālu un robežām, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus. To varētu izdarīt, piemēram, izmantojot izglītības sarunas, informācijas materiālus vai darbnīcas.
Turklāt pētniecībai ir izšķiroša loma. Nepārtrauktiem pētījumiem un publikācijām vajadzētu ne tikai apgaismot efektivitāti, bet arī akupunktūras drošību. Šī informācija ir svarīga, lai integrētu akupunktūru vispārējā medicīnas praksē un novērstu iespējamos pārpratumus.
Labi pārdomāta integrācijas koncepcija var palielināt akupunktūras pieņemšanu. Ir pierādīts, ka ārstējošo ārstu pozitīva attieksme pret papildu terapiju palielina varbūtību, ka viņi tiks iekļauti ārstēšanas kontekstā.
Kopumā pašreizējo akupunktūras pētījumu analīze rāda, ka šo gadsimtu procesu arvien vairāk atbalsta zinātniskās zināšanas. Mehānismi, kas ir saistīti ar akupunktūras ietekmi, kļūst arvien skaidrāki, izmantojot nepārtrauktus pētījumus, un sniedz svarīgu informāciju par to integrāciju mūsdienu ārstniecības pieejās. Klīnisko pētījumu pierādījumi parāda ne tikai akupunktūras efektivitāti dažādās slimībās, bet arī norāda uz nepieciešamību ņemt vērā tradicionālās dziedināšanas metodes holistiskā medicīniskā sistēmā. Ņemot vērā šos atklājumus, ir svarīgi, lai gan medicīnas speciālisti, gan pacienti atzītu un izmantotu akupunktūras potenciālu kombinācijā ar parasto terapiju, lai nodrošinātu visaptverošāku aprūpi. Nākamajiem pētījumu posmiem vajadzētu koncentrēties uz ilgtermiņa efektu dziļāku pārbaudi un klīniskās lietošanas vadlīniju optimizāciju, lai pilnībā izmantotu šīs terapijas formas labumu.
avoti un turpmākā literatūra
Atsauces
Vogels, H., un fon Amons, K. (2017). Akupunktūra: darbības pamati, metodes un mehānismi. *Vācu ärzteblatt, 114*(25), A-1182.
Schmidt, K., & Tönnis, B. (2018). Akupunktūra sāpju terapijā: pierādījumi un izcelsme. *Sāpju analīze un terapija*, 14 (3), 122–129.
Pētījumi
Vickers, A. J., Vertosick, E. A., Lewith, G., et al. (2018). Akupunktūra hroniskām sāpēm: sistemātisku pārskatu pārskata atjaunināšana. *Britu medicīnas žurnāls, 363*, K2739.
Lee, J. H., Choi, T. Y., Lee, M. S., et al. (2013). Akupunktūra akūtām muguras sāpēm lejasdaļā: sistemātisks pārskats. *Klīniskais žurnāls par sāpēm, 29*(2), 172-178.
L., L., Wang, H., Liu, Y., et al. (2020). Akupunktūra osteoartrīta ārstēšanai: sistemātisks pārskats un metaanalīze. *BMC papildinošā medicīna un terapija, 20*, 111.
Papildu literatūra
Huang, H., & Zhang, H. (2017). Akupunktūra mūsdienu medicīnā: filozofija un prakse. *Springer Verlag*.
Stahn, S., & Schneider, T. (2020). Akupunktūras loma integrējošā medicīnā. *Schattauer Verlag*.
Häberle, S. (2019). Akupunktūra: starpdisciplināra pieeja. *Elsevier izdevums*.
Kommentare (0)