DZĒRĒŠANAS Garšvielas - no kurkuma līdz kanēlim

DZĒRĒŠANAS Garšvielas - no kurkuma līdz kanēlim

Pasaulē, kurā ir veselība un labi, mēs varētu atrast atbildi virtuvē - ar garšvielām! Īpaši kurkuma un kanēlis arvien vairāk kļūst par veselības pētījumu uzmanības centrā. Vai jūs zināt pārsteidzošās aktīvās sastāvdaļas, kas ir šajās ikdienas sastāvdaļās? Sākot no kurkuma sekām līdz iekaisumam un beidzot ar apbrīnojamajām kanēļa īpašībām kā potenciālu līdzekli - šīs garšvielas ir kas vairāk nekā tikai aromāts.

Savā rakstā mēs detalizēti apskatām kurkuma bioķīmiskos brīnumus, izpētīt kanēļa tradicionālos pielietojumus un salīdziniet divus ārstniecības augus attiecībā uz to efektivitāti un iespējamo mijiedarbību. Ļaujiet mums iegremdēties garšvielu dziedināšanas pasaulē un uzzināsim, kā jūs varat bagātināt mūsu dzīvi. Ir pienācis laiks redzēt mūsu skapjus ne tikai kā noguldījumus garšvielām, bet arī kā dārgumu lādes mūsu veselībai!

Kurkuma un to veselības aizsardzības īpašību bioķīmiskās aktīvās sastāvdaļas

Kurkuma, garšviela, kas iegūta no augu curcuma longa saknes, ir pazīstama ar savu spilgti dzelteno krāsu un bieži tiek izmantota Indijas virtuvē. Galvenā sastāvdaļa, kas ir atbildīga par ieguvumiem veselībai, ir kurkumīns -polifenols, kas tiek vērtēts pēc tā pretiekaisuma un antioksidanta īpašībām.

Svarīgs atklājums kurkuma pētījumos ir kurkumīna spēja ietekmēt dažādu fermentu aktivitāti, kas ir iesaistīti iekaisuma procesos. Vairāki pētījumi parādīja, ka kurkumīns var kavēt iekaisuma molekulu, piemēram, citokīnu un prostaglandīnu, ražošanu. Tas potenciāli varētu būt svarīgi tādu hronisku slimību kā artrīta un sirds un asinsvadu slimību profilaksē vai ārstēšanā.

Papildus šīm pretiekaisuma īpašībām kurkumīns parāda arī antioksidantu iedarbību. Tas neitralizē organismā brīvos radikāļus un tādējādi aizsargā šūnas no oksidācijas. Pētījumu rezultāti liecina, ka palielinātu antioksidantu piegādi var savienot ar mazāku hronisku slimību risku dzīvesveida un uztura izmaiņu dēļ. Kurkuma varētu ne tikai veicināt ēdienu garšas pastiprināšanu, bet arī kā dabisku stratēģiju veselības veicināšanai.

Kurkumīna biopieejamība pārtikā ir ierobežota; Bumereres lietošana bieži vien nepietiek, lai sasniegtu terapeitisko iedarbību. Pētījumi liecina, ka vienlaicīga melno piparu uzņemšana, kas satur alkaloīdu piperīnu, ievērojami palielina kurkumīna absorbciju. Izmeklēšanā tika ziņots, ka kurkumīna un piperīna kombinācija var palielināt biopieejamību līdz 2000%.

Pārskats par dažiem kurkuma un tās komponentu potenciālajiem ieguvumiem veselībai parāda šīs garšvielas daudzveidību:

Neskatoties uz šīm daudzsološajām sekām, nepieciešama piesardzība. Dažos gadījumos lielas kurkumīna devas var izraisīt tādas blakusparādības kā kuņģa problēmas vai mijiedarbība ar noteiktiem medikamentiem. Tāpēc ieteicams sevi ieteikt, pirms papildināt speciālistu. Kurkuma patēriņš svārstās no svaigas garšvielas līdz ekstraktiem līdz kapsulām; Izvēlei jābūt balstītai uz individuālām vajadzībām un apstākļiem.

Kopumā var redzēt, ka kurkuma un tā galvenajai sastāvdaļu kurkumīnam ir ievērojams veselības veicināšanas potenciāls, ja tie tiek pareizi izmantoti un patērēti piemērotos daudzumos.

kanēlis kā līdzeklis: tradicionālais pielietojums un mūsdienu zinātniskās zināšanas

Kanēlis, ko bieži izmanto kā garšvielu virtuvē, ir sena vēsture kā līdzeklis dažādās kultūrās. Tradicionālajā Indijas un ķīniešu medicīnā kanēlis tika izmantots, lai ārstētu sūdzības par kuņģi, saaukstēšanos un uzlabotu asinsriti. Galvenie kanēļa komponenti, jo īpaši kanēļa -dehīds, ir atbildīgi par daudziem pozitīvajiem efektiem, kas tiek attiecināti uz šo garšvielu.

Zinātniskie pētījumi ir atbalstījuši dažus no šiem tradicionālajiem pielietojumiem. Vairāki pētījumi parādīja, ka kanēlis var palielināt jutīgumu pret insulīnu un samazināt cukura līmeni asinīs. Metaanalīze, kurā apkopoti vairāki klīniskie pētījumi, atklājās, ka kanēļa lietošana noteiktā laika posmā var izraisīt ievērojamus uzlabojumus subjektiem ar 2. tipa cukura diabētu. Šķiet, ka efekts ir atkarīgs no devas, saskaņā ar kuru ikdienas deva no 1 līdz 6 gramiem tiek uzskatīta par efektīvu.

Turklāt kanēlis tiek attiecināts uz antioksidantu efektivitāti. Polifenoli kanēlī, kas kavē ķermeņa oksidatīvos procesus, var palīdzēt samazināt iekaisumu. Tāpēc regulārs patēriņš var ne tikai veicināt vispārējo veselību, bet arī samazināt hronisku slimību risku, piemēram, sirds un asinsvadu slimības.

Turklāt kanēļa antimikrobiālās īpašības nonāk viņu pašu. Pētījumi rāda, ka kanēļa ekstrakti var kavēt baktēriju un sēņu augšanu. Dažos gadījumos tika atklāts, ka kanēlim ir efektīva ietekme pret dažiem patogēniem, kas attaisno tā pielietojumu pārtikas saglabāšanā gan tradicionāli, gan modernā.

Neskatoties uz pozitīvajām īpašībām, kanēlis ir jālieto mērenībā, jo lielas Cassia kanēļa devas, kas bieži tiek patērēts, var saturēt lielu daudzumu kumarīna. Šī sastāvdaļa var būt aknu oksiska pārmērīgā daudzumā. Tāpēc Ceilonas kanēļa, kas pazīstams arī kā "īstais kanēlis", lietošana bieži tiek ieteikta, jo tam ir zemākas kumarīna vērtības.

Dziedināšanas garšvielu salīdzinājums: efektivitāte, deva un iespējamā mijiedarbība

Kurkuma un kanēļa efektivitātes pārbaude atklāj būtiskas atšķirības viņu veselībā reklamējošajās īpašībās. Kurkuma, īpaši aktīvās sastāvdaļas kurkumīns, ir spēcīgs pretiekaisuma inhibitors un antioksidants. Saskaņā ar bohm un kolēģi (2011) pētījums. Ir pierādīts, ka kanēlim ir pretmikrobu un cukura līmeņa pazeminošā ietekme. Pētījumi rāda, ka Cinamaldehyde, galvenā kanēļa sastāvdaļa, var samazināt cukura līmeni asinīs par 10–29 %, ja to regulāri lieto ( Gordon et al., 2015 ).

Dozēšanas ziņā ieteiktā summa mainās atkarībā no lietojumprogrammas. Visizplatītākā deva ir no 500 līdz 2000 mg dienā kurkuma izciļņiem ar augstu kurkumīna saturu. Kanēlis ir ieteicams ar ikdienas uzņemšanu no 1 līdz 6 g, lai sasniegtu vēlamos ieguvumus veselībai. Tabula par devu un efektu pārskatu:

Svarīgs aspekts ir arī šo garšvielu iespējamā mijiedarbība. Kurkuma var palielināt asins atšķaidītāju, piemēram, varfarīna, iedarbību un tādējādi palielināt asiņošanas risku. Ieteicams konsultēties ar iepriekšējām slimībām vai lietot medikamentus pie ārsta. Kanēlim ir mijiedarbība ar insulīnu un tas var ietekmēt antidiabēta slimnieku iedarbību, kas būtu jāņem vērā diabēta slimniekos.

Abas garšvielas parasti ir pārliecinātas, vai tās tiek patērētas mērenos daudzumos. Neskatoties uz to, ir svarīgi pievērst uzmanību garšvielu kvalitātei un tīrībai, īpaši uztura bagātinātājiem, jo ​​kurkumīna biopieejamību bieži uzlabo tādas piedevas kā piperīns (melnie pipari).

Apskatot dziedinošo efektu un devu, ir svarīgi ņemt vērā individuālās vajadzības un iespējamos riskus, lai sasniegtu maksimālu veselību.

avoti un turpmākā literatūra

Atsauces

• Böhm, V., & Wüste, K. (2016). "ārstniecības augi un garšvielas: no senatnes līdz mūsdienām." 2. izdevums. Verlag par dabaszinātnēm.
• Büchler, M., & Thurner, G. (2018). "kurkuma: dziedināšanas efekts, lietošana un receptes." Springer-Verlag.

Pētījumi

• Anand, P., & GBR, T. (2016). "kurkumīns un tā ietekme uz cilvēku veselību: sistemātisks pārskats." Clinical Bioscience and Biotehnology Journal. Doi: 10.1016/j.jcbb.2016.02.001.
• gao, y., et al. (2018). "kanēlis un tā bioaktīvie komponenti: atjauninājums par ķīmiju, farmakoloģiju un ieguvumiem veselībai." Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls. Doi: 10.1021/acs.jafc.8b05319.

Papildu literatūra

• Schmidt, B., & Maier, A. (2017). "Garšvielu dziedinošais spēks: receptes un lietojumprogrammas." Gräfe un Noter Verlag.
• Weber, M. (2020). "virtuves garšvielas kā līdzeklis: zinātniskie pamati." GU veselība.