Ginekoloģija: dabiski risinājumi menstruālām sūdzībām

Ginekoloģija: dabiski risinājumi menstruālām sūdzībām

Mēnesi pēc mēneša daudzas sievietes saskaras ar izaicinājumu, kas iet roku rokā ar menstruālām sūdzībām. Tomēr sarežģīti cēloņi un mehānismi ir paslēpti aiz kaitinošajiem simptomiem, kurus arvien vairāk atšifrē zinātniskos pētījumos. Šis raksts ne tikai apgaismo zinātniskās zināšanas par menstruācijām, bet arī sniedz dabiskas dziedināšanas metodes, kas sola efektīvu ārstēšanu, nepaļaujoties uz farmaceitiskiem līdzekļiem. Turklāt tiek apspriesti profilaktiskie pasākumi un dzīvesveida izmaiņas, kas var atbalstīt sievietes, lai mazinātu simptomus un ievērojami uzlabotu dzīves kvalitāti. Iegremdējieties kopā ar mums dabisko risinājumu pasaulē tēmai, kas ietekmē katru sievieti un atklāj mūsdienu ginekoloģijas iespējas šodien.

menstruālo sūdzību cēloņi un mehānismi: zinātnisks pārskats

Menstruālās sūdzības, kas pazīstamas arī kā dismenoreja, ir raksturīgas krampjiem līdzīgas sāpes vēdera lejasdaļā, kas rodas tieši pirms menstruācijas vai tās laikā. Šos simptomus galvenokārt izraisa prostaglandīnu izdalīšanās endometrijā. Prostaglandīni ir lipīdu savienojumi, kuriem ir dažādas fizioloģiskas funkcijas, ieskaitot dzemdes muskuļu kontrakciju, kas noved pie zināmajiem menstruālajiem krampjiem.

Zinātniskie pētījumi identificē divus galvenos dismenorejas veidus: primāro un sekundāro dismenoreju. Primārā dismenoreja attiecas uz menstruālām sāpēm, bez ginekoloģiskām slimībām, sākot parasti vienu līdz divus gadus pēc menarche (pirmās menstruācijas). No otras puses, sekundārā dismenoreja ir saistīta ar ginekoloģiskiem traucējumiem, piemēram, endometriozi, dzemdes miomu vai iegurņa orgānu iekaisumu.

• Primārā dismenoreja: ir saistīta ar dabisko menstruāciju bez patoloģiskiem atklājumiem. Bieži izraisa augsta prostaglandīna koncentrācija endometrijā.
• sekundārā dismenoreja: ginekoloģisko slimību vai anomāliju rezultāti. Diagnozei nepieciešama medicīniskā pārbaude.

Sāpju intensitāti var ietekmēt vairāki faktori, ieskaitot psiholoģiskos un ar dzīvesveidu saistītos aspektus. Stress, trauksme un depresija var palielināt sāpju uztveri. Vingrošanas un liekā svara trūkums var arī pasliktināt simptomus, savukārt regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga ķermeņa masas indekss (ĶMI) var veicināt atvieglojumus.

Sāpju mazināšanas pasākumi parasti ietver nesteroīdus iekaisuma inhibitorus (NPL), lai kavētu prostaglandīna sintēzi, kas samazina kontrakciju intensitāti un tādējādi sāpes. Hormonālos kontracepcijas līdzekļus izmanto arī menstruālā cikla regulēšanai un prostaglandīnu ražošanas samazināšanai. Ir svarīgi, lai skartās medicīniskās konsultācijas iegūs individuāli pielāgotu ārstēšanas stratēģiju un izslēgt iespējamās veselības problēmas.

Dabiskas dziedināšanas metodes un to efektivitāte menstruālo sūdzību ārstēšanā

Dabisko dziedināšanas metožu pielietošana menstruālo sūdzību mazināšanai kļūst arvien populārāka. Tie ietver fitoterapeitisko pieeju, uztura izmaiņas, fiziskās aktivitātes un relaksācijas metodes. To efektivitāti atbalsta dažādi zinātniski pētījumi, lai gan rezultāti dažreiz ir neviendabīgi.

• fitoterapeitiskās pieejas: dārzeņu preparāti, piemēram, zāļu tējas no mūku pipariem (Vitex Agnus-Castus), ingvera (Zingiber officinale) un kamile (Matricaria Recutita), ir izrādījušies efektīvi, lai samazinātu menstruāciju sāpes. Sistemātisks pārskats parādīja, ka ingvers menstruālo sāpju samazināšanā var būt tikpat efektīvs kā nesteroīdiem iekaisuma inhibitoriem (NPL).
• Diētas izmaiņas: Pāreja uz pretiekaisuma uzturu, bagāta ar omega-3 taukskābēm un trans taukskābju roku var būt preventīva pret menstruālo sāpēm. Lai samazinātu krampjus, ieteicams arī magnija absorbcija, kas atrodas riekstos, veselos graudos un zaļajos lapu dārzeņos.
• Fiziskās aktivitātes: Regulāra kustība, īpaši aerobika, joga un pilates, var veicināt menstruālo sūdzību mazināšanu, izplatot endorfīnus (ķermeņa dabisko sāpju mazinātājus). 2017. gada metaanalīze atbalsta pozitīvo efektu mērenu vai intensīvu fizisko aktivitāti menstruālo sāpju gadījumā.
• Relaksācijas paņēmieni: Stresa pārvaldības un relaksācijas paņēmieni, piemēram, meditācija, progresējoša muskuļu relaksācija un elpošanas vingrinājumi var palīdzēt samazināt menstruālo sūdzību intensitāti. Šo metožu efektivitāte var atšķirties individuāli, bet daudzas sievietes ziņo par būtisku simptomu mazināšanu, regulāri praksē.

Ir svarīgi, lai individuālās atšķirības būtu saistītas ar šo metožu efektivitāti un ka ir ieteicama medicīniska konsultācija par smagām menstruācijām. Vairāku pieeju kombinācija var sasniegt labākos rezultātus, mērķējot uz dažādiem menstruālo sūdzību aspektiem.

Profilaktiski pasākumi un dzīvesveida izmaiņas, lai mazinātu menstruālās sūdzības

Menstruālās sūdzības var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Tomēr dzīvesveids un daži profilaktiskie pasākumi ir izrādījušies efektīvi, lai mazinātu simptomus. Ir svarīgi, lai šīs izmaiņas tiktu uzskatītas par nepārtraukti un kā daļu no visaptverošas pieejas labai.

• Regulāras fiziskās aktivitātes: Vairāki pētījumi rāda, ka fiziskie vingrinājumi, ieskaitot aerobiku, jogu un stiepšanos, var veicināt menstruālo sāpju samazināšanos, uzlabojot asinsriti un samazinot stresu. Regulāri vingrinājumi var samazināt arī pirmsmenstruālus simptomus, piemēram, depresiju un garastāvokļa svārstības.
• sabalansēts uzturs: Diēta, kas bagāta ar omega-3 taukskābēm, magniju un vitamīniem (īpaši B vitamīniem un E vitamīnam), var palīdzēt mazināt menstruālās sāpes. Ieteicams arī samazināt sāls, cukura, kofeīna un alkohola patēriņu, jo tie veicina iekaisumu un pasliktina simptomus.
• Stresa pārvaldība: Stress ir identificēts kā faktors, kas var pasliktināt menstruālās sūdzības. Tādas prakses kā meditācija, dziļuma vingrinājumi un progresējoša muskuļu relaksācija var būt efektīva, lai pazeminātu vispārējo stresa līmeni un tādējādi samazinātu menstruālo sāpju smagumu.

Šajā tabulā parādīts profilaktisko pasākumu kopsavilkums un to iespējamā ietekme uz menstruācijām:

Svarīga ir arī piemērota miega higiēna, jo miega trūkums var ietekmēt hormonu līdzsvaru un pastiprināt menstruālos simptomus. Mērķim vajadzētu būt 7-9 stundu augstas kvalitātes iegūšanai katru vakaru.

Ieteicams ietekmēt cilvēkus novēro individuālas atšķirības, izmantojot profilaktiskus pasākumus un dzīvesveida pielāgojumus un, ja nepieciešams, meklējiet atbalstu no veselības speciālistiem. Integrējoša pieeja, kas ņem vērā individuālās vajadzības un preferences, var būt visefektīvākā, lai mazinātu menstruālās sūdzības un veicinātu vispārējo veselību.

avoti un turpmākā literatūra

Atsauces

• Witthöft, A. M., & Beuter, K. (2019). Ginekoloģijas pamati studijām un praksei . Medicīnas zinātniskā izdevniecības uzņēmums.
• Daley, A. J., Thomas, A., Cooper, H., & Fitzpatrick, H. (2017). Fiziskās aktivitātes ietekme uz pirmstiesas simptomiem sievietēm: sistemātisks pārskats un metaanalīze . British Journal of Sports Medicine, 51 (9), 718-726.
• Šteiners, M., un dzimis, L. (2000). Premenstruālo traucējumu diagnoze un pārvaldība . Narkotiku vēstule, 34 (31), 25-31.

Zinātniskie pētījumi

• Wong, C. L., Farquhar, C., Roberts, H., & Proctor, M. (2016). perorālās kontracepcijas tabletes menstruālo sūdzību ārstēšanai . Cochrane sistemātisku pārskatu datu bāze, (3), CD002120.
• Armor, M., Smith, C. A., Steel, K.A., & Macmillan, F. (2019). Joga menstruālo sūdzību sniegšanai: sistemātisks pārskats un metaanalīze . Eiropas žurnāls par sāpēm, 23 (9), 1613-1622.

Papildu literatūra

• Ju, H., Jones, M., & Mishra, G. (2014). dismenorejas izplatība un riska faktori . Epidemioloģiskās atsauksmes, 36 (1), 104-113.
• Proctor, M., & Farquhar, C. (2006). Dysmenorrea diagnoze un pārvaldība . BMJ, 332 (7550), 1134-1138.
• Palmers, B. F., & Clegg, D. J. (2020). elektrolīts un menstruālais cikls . The Journal for Clinical Endocrinology & Metabolism, 105 (6), 2375-2381.