Kustības un sporta nozīme naturopātijā

Kustības un sporta nozīme naturopātijā

Mūsdienu pasaulē, kurā robežas starp tradicionālo medicīnu un alternatīvajām dziedināšanas metodēm ir arvien izplūdušas, kustības un sporta loma naturopātijā kļūst arvien nozīmīgāka. Neskatoties uz dziļi iesakņošanos daudzās kultūrās visā pasaulē, rodas jautājums par šādu terapijas veidu zinātnisko stiprinājumu. Šis raksts iegremdējas kustību terapijas zinātniskajos pamatos naturopātijā, izceļ atbilstošus gadījumu izpēti un veiksmes stāstus un piedāvā praktiskus ieteikumus ķermeņa un prāta saskaņošanai, izmantojot kustību un sportu. Mēs pārbaudām, kā šo seno gudrību atbalsta mūsdienu zinātne un kā to var izmantot, lai veicinātu slimību veselību un profilaksi. Sagatavojieties no jauna atklāt kustības pārveidojošo spēku un to, kā to var integrēt naturopātiskajā ārstēšanas plānā.

Kustību terapijas zinātniskais pamats naturopātijā

Kustību terapija, kas iestrādāta naturopātijas kontekstā, balstās uz pieņēmumu, ka regulāras fiziskās aktivitātes un vingrinājumi ir būtiskas sastāvdaļas slimību profilaksē, ārstēšanā un rehabilitācijā. Darbības mehānismi, kas sasniedz terapeitisko iedarbību, ir dažādi un ietver fizioloģiskos, bioķīmiskos un psiholoģiskos aspektus.

Fizioloģiskā līmenī kustība veicina sirds un asinsvadu sistēmas funkcionalitātes uzlabošanu. Regulāra aktivitāte palielina sirdsdarbības spēju, uzlabo asinsriti un optimizē asinsspiedienu. Tā rezultātā rodas uzlabota skābekļa padeve visam ķermenim. Turklāt kustībai ir pozitīva ietekme uz muskuļu skeleta aparātu, veicinot muskuļu masas saglabāšanu un veidošanu, uzlabojot locītavu mobilitāti un stiprinot kaulu kņadu.

bioķīmiskais ietekmē hormonu līdzsvaru un metabolisma procesus. Piemēram, kustība veicina endorfīnu, tik saukto laimes hormonu, kuriem ir sāpju novēršanas efekts un kas labi palielinās, izdalās. Regulārai kustībai ir arī pozitīva ietekme uz glikozes metabolismu, uzlabojot jutīgumu pret insulīnu un tādējādi samazinot 2. tipa diabēta risku.

Vēl viens svarīgs aspekts ir kustības psiholoģiskais efekts . Tas ietver garīgās veselības uzlabošanos, piemēram, pieņemot stresu, trauksmi un depresijas simptomus. Turklāt regulāra kustība stiprina sevis pārliecību un veicina sociālos kontaktus, kas arī veicina vispārējo veselību.

• Sirds un asinsvadu funkcijas uzlabošana
• Muskuļu skeleta sistēmas pastiprināšana
• Pozitīva ietekme uz hormonālo līdzsvaru un metabolismu
• Hronisku slimību riska samazināšana, piemēram, 2. tipa cukura diabēts
• Garīgās veselības uzlabošana

Plaša zinātniska pētījuma atbalsta plaša virzošā kustību terapijas pozitīvā ietekme uz naturopātiju, kas parāda regulāras fiziskās aktivitātes efektivitāti dažādu klīnisko attēlu profilaksē un ārstēšanā.

Gadījumu izpēte un veiksmes stāsti: kustība un sports kā naturopātiskas terapijas forma

Dažādos gadījumu pētījumos kustības un sporta efektivitāte tika pārbaudīta kā papildu terapija naturopātijā. Viena no tām bija vērsta uz hronisku slimību, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, depresijas un sirds un asinsvadu slimību, ārstēšanu. Pētījumā tika atklāts, ka regulāra mērena kustība var ievērojami uzlabot cukura līmeni asinīs diabēta tipa 2 pacientiem. Strukturēta kustību programma arī samazināja ķermeņa svaru un uzlaboja jutīgumu pret insulīnu.

Runājot par tādām garīgām slimībām kā depresija, gadījumu izpēte sniedz pierādījumus tam, ka regulāra fiziskā apmācība var izraisīt ievērojamu depresijas vērtību samazināšanos. Sporta pozitīvā ietekme uz garīgo veselību cita starpā tiek attiecināta uz endorfīnu atbrīvošanu, tātad sauktos "laimes hormonus".

• 2. tipa diabēts: regulāra kustība noved pie cukura līmeņa uzlabošanas un jutības pret insulīnu.
• Sirds un asinsvadu slimības: vadītas kustību programmas uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un simptomus.
• Depresija: fiziskā apmācība var ievērojami samazināt depresijas vērtības.

Šie reālie veiksmes stāsti un zinātniski pierādīti gadījumu pētījumi parāda, ka kustība un sports kā dabisks līdzeklis var dot nozīmīgu ieguldījumu dažādu slimību ārstēšanā un profilaksē. Tie uzsver fizisko aktivitāšu integrācijas nozīmi naturopātijas terapeitiskos jēdzienos.

Praktiski ieteikumi kustības un sporta integrācijai naturopātiskajā ārstēšanas plānā

Lai integrētu kustību un sportu naturopātiskajā ārstēšanas plānā, ir svarīgi ņemt vērā atsevišķas pacienta vajadzības, jūsu veselības prasības un personīgās vēlmes. Tas prasa rūpīgu darbību izvēli un pielāgošanu, lai nodrošinātu, ka tās ir gan efektīvas, gan ilgtspējīgas. Šie praktiskie ieteikumi kalpo kā vadlīnijas naturopātijas speciālistiem:

• Sākotnējā pārbaude: Lai izslēgtu kontrindikācijas noteikta veida fiziskām aktivitātēm, un sniegtu individuāli pielāgotus ieteikumus.
• Mērķis: Skaidru, sasniedzamu mērķu definīcija saskaņā ar veselības stāvokļiem un pacienta personīgajām vēlmēm veicina motivāciju un apņemšanos.
• šķirne un progresēšana: dažādu kustību formu sajaukums (piemēram, aerobika, spēka treniņš, elastības vingrinājumi un līdzsvara vingrinājumi) var palīdzēt padarīt terapiju daudzveidīgu un interesantu. Pakāpeniska intensitātes un ilguma palielināšanās nodrošina nepārtrauktus uzlabojumus.

Ieteikumiem vajadzētu arī uzsvērt, cik svarīgi ir pārvietoties ikdienas dzīvē. Daži ieteikumi ietver:

• Ikdienas aktivitātes: Pusdienu pārtraukuma laikā, izmantojot kāpnes, un pastaigas pusdienu pārtraukuma laikā.
• uzraudzība: Darbības dienasgrāmatas vai digitālo lietotņu izmantošana var palīdzēt dokumentēt progresu un atbalstīt pacientu viņu mērķu sasniegšanā.

Šim integrējošajai pieejai ir izšķiroša būtiska cieša sadarbība starp pacientiem un naturopātiskajiem māksliniekiem. Regulāri padomi un pielāgojumi aktivitātes plānā ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka kustības mērķi joprojām ir atbilstoši un pieejami.

Šie pasākumi jāuzskata par daļu no visaptveroša naturopātiskās ārstēšanas plāna, kas ietver arī citus dzīvesveida aspektus, piemēram, uzturu, stresa pārvaldību un miega paradumus. Holistiska pieeja, kas pacientam ir individuāli pielāgota, var sasniegt vislabākos rezultātus.

avoti un turpmākā literatūra

Atsauces

• Amerikas Sporta medicīnas koledža. (2018). ACSM vadlīnijas vingrinājumu pārbaudei un recepti . 10. izdevums. Wolters Kluwer Health.
• Warburton, D.E. R., Nicol, C. W., & Bredin, S. S. D. (2006). Fizisko aktivitāšu veselības priekšrocības: pierādījumi . Kanādas Medicīnas asociācijas žurnālā, 174 (6), 801-809.
• Stenglers, M. (2001). naturopātijas rokasgrāmata . Grunts līnijas grāmatas.

Pētījumi

• Pedersens, B. K., un Saltins, B. (2015). vingrinājums kā medicīna - uz pierādījumiem balstītas priekšrocības un praktiska pielietošana . Journal of Physiology, 593,2, 555-568.
• Froboese, I., Reimers, A.K., Feicke, J., & Wallmann-Sperlich, B. (2017). Kustības veicināšanas nozīme primārajā profilaksē - Vācijas Sporta zinātnes asociācijas pozīcijas dokuments . Vācu sporta medicīnas žurnāls, 68 (10).

Papildu literatūra

• Schneider, S., & Grillitsch, M. (2017). Kustība un sports pret garīgām slimībām . Springer-Verlag.
• Rīders, A., Lohmans, H. (red.) (2014). Kustību terapija un fiziskās aktivitātes onkoloģijā . Schattauer Verlag.
• Weineck, J. (2020). Optimāla apmācība: veiktspējas-fizioloģiskās apmācības teorija ar īpašu bērnu un jauniešu apmācības apsvēršanu . 16. izdevums. Spitta Verlag.