Zinātnieki atvieglo pareizo ekstrēmisma zaudējumu Francijas vēlēšanās - tomēr nenoteiktība paliek

Francijas zinātnieki ir pauduši atvieglojumu, ka labās ekstrēmistu partija vakardienas parlamenta vēlēšanās tika uzvarēta nacionāli (marginālā). Tomēr skaidra uzvarētāja neesamība zinātniekiem ir nenoteiktība, un daudzi neuzskata, ka jaunā valdība sniegs pozitīvu ieguldījumu pētniecībā un augstākajā izglītībā.

RN tika rīkots kā favorīts pēc tam, kad 30. jūnijā uzvarēja vēlēšanu pirmajā kārtā, un zinātnieki baidījās, ka tas varētu nozīmēt pētniecības budžetu samazinājumus, imigrācijas ierobežojumus un plašas klimata skepses ieviešanu Francijas nacionālajā asamblejā. Bet vakar partija pārsteidzoši ieņēma trešo vietu balsīšanā par izskrējienu, aiz kuras kreisā jūgendstila parti Populaire (NPF) un centra ansambļa alianse, kurā iekļauta prezidenta Emanuela Makrona renesanses partija. Neviena no divām vadošajām grupām neuzvarēja absolūtu vairākumu, un tagad viņiem ir jāveic sarunas, lai izveidotu valdību.

"Mēs izvairījāmies no katastrofas," saka Imunologs un Francijas Zinātņu akadēmijas prezidents Alains Fišers. "Tagad var cerēt, ka starptautiskie zinātnieki turpinās strādāt Francijā." Bet nav skaidrs, vai rezultāts patiešām ir uzvara pētniekiem, viņš piebilst. "Mēs nezinām, kurš valdīs, bet es negaidu, ka mums ir lielas izmaiņas politikā. Eiropas un Francijas parlamenta vēlēšanu kampaņās zinātnes un izglītības nebija, un budžeta ierobežojumi nozīmē, ka pētījumi nebūs prioritāte."

bailes no ekstrēmajām tiesībām

Pagājušajā mēnesī Makrons sauca pēc rūgtas sakāves ar parakstījuši Nobela prēmijas laureāti un simtiem citu zinātnieku , brīdināja par vīzu ierobežojumiem pētniekiem un studentiem, kā arī draudus akadēmiskajai brīvībai, ieskaitot.

"RN jau sen ir briesmas mūsu sektoram", saka aizejošais pētniecības ministrs Silvijs Retaileau . "Jums vienkārši jāredz, kas notika pēc galējā labās puses uzvaras Ungārijā un Polijā ar augstāko izglītību un pētniecību." Ungārijas universitātes ir bijušas kļuva mazāk autonoms

RN uzvara būtu parādījusi "draudus starptautiskai sadarbībai un finansējumam, ieskaitot kontroli pār pamatiem", piebilst Retaileau. "Izolācija nav iespēja. Mēs nevaram strādāt bez brīvas pētnieku, studentu un ideju apmaiņas."

RN programma aicināja veikt ātru, īstermiņa sabiedrisko izdevumu pieaugumu, kas “ierobežotu pētījumus un citas investīcijas. Humanitārās un sociālās zinātnes, klimata pētījumi un pāreja uz atjaunojamo enerģiju cieš visvairāk. Vairāki RN politiķi ir atklāti klimatiski,” saka Retaileau.

Rūpīgi optimistisks

Vakardienas izvēles rezultāts ļauj dažas no šīm bailēm. "Pētniecības ministrija, iespējams, turpinās pastāvēt, lai gan tā būtu praktiski pazudusi, ja RN būtu uzvarējis vēlēšanās," saka Patriks Lemaire, Francijas stipendiju kompāniju un 12 asociāciju alianses prezidents.

Lemaire uzskata, ka zinātne būs labāka Renesanses partijas pakļautībā jaunas vadības vadībā. Tā kā NPF ir lielākā parlamentārā grupa, jaunā valdība vairāk varētu koncentrēties uz vides un enerģijas pārejām un labāku atbalstīt pētījumu un augstāko izglītību nekā tās priekšgājējs. Lemaire arī cer, ka zinātniskās zināšanas tiks izmantotas valsts politikas izstrādē.

Citi pētnieki ir mazāk optimistiski. Boriss Gralaks, Francijas Nacionālās zinātnisko pētnieku savienības (SNCS-FSU) ģenerālsekretārs, bija baidījies no daudz sliktākas vēlēšanu prognozes, taču nākamajos gados joprojām nav lielas cerības uz Francijas zinātni. "Pirms divdesmit gadiem visas svarīgās industrializētās valstis saprata, ka ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā," viņš saka. "Vācija, ASV, Ķīna, Japāna un Koreja ir palielinājuši savus izdevumus, bet Francija to nedarīja. Ietekme šeit sāka justies pirms 10 gadiem, un, ja ne radikāli tiek veikta, tiek veikta publikāciju, pētnieku un doktorantu skaits Francijā turpinās samazināties."

"Jaunajai valdībai bez skaidra vairākuma būs citas īstermiņa prioritātes."