Zinātnieki Francijā pauduši atvieglojumu, ka vakar notikušajās vispārējās vēlēšanās tika uzvarēta galēji labējā partija Rassemblement National (RN). Tomēr skaidra uzvarētāja trūkums rada zinātnieku nenoteiktību, un daudzi netic, ka jaunā administrācija dos pozitīvu ieguldījumu pētniecībā un augstākajā izglītībā.

Pēc uzvaras pirmajā balsošanas kārtā 30. jūnijā RN tika uzskatīts par vairākumu, un zinātnieki bažījās, ka tas varētu nozīmēt pētniecības budžeta samazinājumu, imigrācijas ierobežošanu un plašas klimata skepticisma ieviešanu Francijas Nacionālajā asamblejā. Taču partija vakar notikušajā otrajā kārtā pārsteidzošā kārtā ieņēma trešo vietu aiz kreisās partijas Nouveau Parti Populaire (NPF) un Centra ansamblis – alianses, kurā bija prezidenta Emanuela Makrona Renesanses partija. Neviena no vadošajām grupām neieguva absolūto vairākumu, un viņiem tagad ir jāved sarunas, lai izveidotu valdību.

"Mēs esam izvairījušies no katastrofas," saka imunologs un Francijas Zinātņu akadēmijas prezidents Alēns Fišers. "Tagad var cerēt, ka starptautiskie zinātnieki turpinās strādāt Francijā." Bet nav skaidrs, vai rezultāts patiešām ir pētnieku uzvara, viņš piebilst. "Mēs nezinām, kas valdīs, bet es negaidu, ka mums būs būtiskas izmaiņas politikā. Zinātne un izglītība nav bijušas Eiropas un Francijas parlamentu kampaņās, un budžeta ierobežojumi nozīmē, ka pētniecība nebūs prioritāte."

Bailes no galēji labējiem

Pagājušajā mēnesī Makrons aicināja uz rūgtu sakāvi Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanas jaunas Nacionālās asamblejas vēlēšanas. Zinātnieki ir izteikušies par galēji labējās uzvaras iespējamo ietekmi. Viedokļa raksts avīzēLe Monde, parakstījuši Nobela prēmijas laureāti un simtiem citu zinātnieku, brīdināja par vīzu ierobežojumiem pētniekiem un studentiem un akadēmiskās brīvības draudiem, cita starpā.

"RN jau sen ir radījis draudus mūsu nozarei," saka aizejošā pētniecības ministre Sylvie Retailleau. "Jums tikai jāpaskatās, kas notika ar augstāko izglītību un pētniecību pēc galēji labējās uzvaras Ungārijā un Polijā." Ungārijas universitātes ir pēdējos gados arvien mazāk autonoms kļūt.

RN uzvara būtu radījusi "draudus starptautiskajai sadarbībai un finansējumam, tostarp fondu kontrolei", piebilst Retailleau. "Izolācija nav risinājums. Mēs nevaram darboties bez brīvas pētnieku, studentu un ideju apmaiņas."

RN programma aicināja strauji, īstermiņā palielināt valsts izdevumus, kas "ierobežotu pētniecību un citus ieguldījumus. Humanitārās un sociālās zinātnes, klimata pētniecība un pāreja uz atjaunojamo enerģiju ciestu visvairāk. Vairāki RN politiķi ir atklāti skeptiski pret klimatu," saka Retailleau.

Piesardzīgi optimistisks

Vakardienas vēlēšanu rezultāts mazina dažas no šīm bailēm. "Pētniecības ministrija, iespējams, turpinās pastāvēt, lai gan tā gandrīz noteikti būtu pazudusi, ja RN būtu uzvarējusi vēlēšanās," sacīja Patriks Lemērs, Francijas zinātnisko biedrību un 12 asociāciju alianses prezidents.

Lemērs uzskata, ka zinātnei jaunā vadībā klāsies labāk nekā Renesanses partijas laikā. Tā kā NPF ir lielākā parlamentārā grupa, jaunā valdība varētu vairāk koncentrēties uz vides un enerģētikas pāreju un labāk atbalstīt pētniecību un augstāko izglītību nekā tās priekšgājējs, viņš piebilst. Lemērs arī cer, ka zinātniskās zināšanas tiks izmantotas valsts politikas veidošanā.

Citi pētnieki ir mazāk optimistiski. Francijas Nacionālās zinātnisko pētnieku savienības (SNCS-FSU) ģenerālsekretārs Boriss Graks bija baidījies no daudz sliktākas vēlēšanu prognozes, taču viņam joprojām nav lielas cerības uz Francijas zinātni turpmākajos gados. "Pirms divdesmit gadiem visas lielākās rūpnieciski attīstītās valstis saprata nepieciešamību ieguldīt pētniecībā," viņš saka. "Vācija, ASV, Ķīna, Japāna un Koreja ir palielinājušas savus tēriņus, bet Francija to nav izdarījusi. Sekas šeit sāka izjust pirms 10 gadiem, un, ja netiks veikti radikāli pasākumi, publikāciju, pētnieku un doktorantu skaits Francijā turpinās samazināties."

"Jaunajai valdībai bez skaidra vairākuma būs citas īstermiņa prioritātes."