Suche
Mein Konto
Badošanās var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un palielināt sirds slimību risku
Ir daudz pierādījumu par badošanās priekšrocībām. Tomēr jauns pētījums brīdinājis, ka badošanās var radīt arī risku veselībai. Tas liecina, ka badošanās var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un palielināt sirds slimību risku. Ietekme tika novērota pat tad, kad brokastis tika izlaistas. Pētījumā ar pelēm Ikānas Medicīnas skolas pētnieki Sinaja kalnā atklāja, ka ēdienreižu izlaišana var izraisīt reakciju smadzenēs, kas negatīvi ietekmē imūnās šūnas. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, viņi ierosināja, ka hroniskai badošanai ir ilgtermiņa ietekme uz...
Badošanās var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un palielināt sirds slimību risku
Ir daudz pierādījumu par badošanās priekšrocībām. Tomēr jauns pētījums brīdinājis, ka badošanās var radīt arī risku veselībai. Tas liecina, ka badošanās var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un palielināt sirds slimību risku. Ietekme tika novērota pat tad, kad brokastis tika izlaistas.
Pētījumā ar pelēm Ikānas Medicīnas skolas pētnieki Sinaja kalnā atklāja, ka ēdienreižu izlaišana var izraisīt reakciju smadzenēs, kas negatīvi ietekmē imūnās šūnas. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, viņi ierosināja, ka hroniska badošanās var ilgstoši ietekmēt ķermeni. Rezultāti tika publicēti žurnāla Immunity 23. februāra numurā.
Kā badošanās ietekmē imūnsistēmu
Lai saprastu, kā badošanās ietekmē imūnsistēmu, pētnieki pētīja divas peļu grupas: vienai grupai tika dotas brokastis uzreiz pēc pamošanās, bet otra grupa izlaida brokastis. Asins paraugi tika ņemti no abām grupām neilgi pēc pamošanās, četras stundas vēlāk un astoņas stundas vēlāk.
Salīdzinot asins ziņojumus, tika konstatēta atšķirība monocītu skaitā, kas ir baltās asins šūnas, kurām ir izšķiroša nozīme cīņā pret infekcijām, sirds slimībām un vēzi. Monocīti veidojas kaulu smadzenēs un no turienes migrē pa visu ķermeni.
Pētījuma sākumā visām pelēm bija vienāds monocītu skaits. Bet pēc četrām stundām 90 procenti monocītu badošanās pelēm bija pazuduši no asinsrites. Pēc astoņām stundām to skaits turpināja samazināties. Tomēr monocītu skaits grupā bez badošanās palika nemainīgs, sacīja pētnieki.
Turklāt pētnieki atklāja, ka badošanās pelēm monocīti migrēja atpakaļ uz kaulu smadzenēm, lai paliktu tur, un tajā pašā laikā samazinājās jaunu šūnu ražošana.
Kad peles pēc 24 stundu badošanās atkal tika barotas ar barību, monocīti, kas bija paslēpušies kaulu smadzenēs, dažu stundu laikā migrēja atpakaļ asinsritē. Šis pēkšņais monocītu pieaugums asinsritē izraisīja paaugstinātu iekaisuma līmeni. Izmainītie monocīti vairs neaizsargāja pret infekcijām, un organisms kļuva mazāk izturīgs pret infekcijām.
Badošanās izraisa stresa reakciju smadzenēs
Pētījumā tika pārbaudīta arī saikne starp smadzenēm un monocītiem badošanās laikā. Viņi atklāja, ka badošanās izraisa stresa reakciju smadzenēs, kas nekavējoties izraisa liela mēroga monocītu migrāciju no asinīm kaulu smadzenēs un atpakaļ asinsritē neilgi pēc barošanas. Šī stresa reakcija uz badošanos arī liek cilvēkiem kļūt izsalkušiem un dusmīgiem,” saka eksperti.
Ar badošanos saistītie riski rodas pēc ēšanas atsākšanas, jo tas izraisa monocītu plūdus, kas atgriežas asinīs. Tādā veidā badošanās var pasliktināt organisma spēju reaģēt uz infekciju, skaidro pētnieki.