ASV vēlēšanas 2024: būtisks brīdis zinātnei-dabas lasītāju viedoklis

ASV vēlēšanas 2024: būtisks brīdis zinātnei-dabas lasītāju viedoklis

Amerikas Savienoto Valstu nākotne un to globālā pozīcija . Jo īpaši daudzi respondenti pauda bailes no ekstrēmisma un autoritārā retorikas pieauguma bijušā prezidenta Trumpa pakļautībā.

"Daži no manis domā, ka jums vajadzētu ieiet ugunī tieši," saka Ēriks Poppletons, ASV biofiziķis Maksa Planka medicīnas pētījumu institūtā Heidelbergā, Vācijā, kurš piedalījās aptaujā. "Bet šobrīd es jūtos ērtāk palikt Eiropā, kad Trump tiek izvēlēts, kas ir skumji, jo es gribu atgriezties."

Poppleton nav viens. Apmēram 77 % respondentu identificēja kā pētniekus, un 86 % paziņoja, ka izvēlei būs ietekme uz to, vai Amerikas Savienotās Valstis joprojām ir pievilcīga vieta zinātniskai karjerai. "Valsts, kas netic faktiem, nav droša vieta zinātnes karjeras veidošanai," uzrakstīja apšaubīts. Atbildes tika sniegtas mēneša sākumā ar dabas tīmekļa vietne , sociālajā medijā un Dabas instruktāža , e-pasts.

Klimata pārmaiņas un zinātne

Klimata pārmaiņas ir to iemeslu saraksta augšgalā, kas minēja respondentus, kāpēc izvēle viņiem bija personīgi svarīga, 34 % izvēloties šo tēmu. Uzsvars uz globālo sasilšanu, iespējams, atspoguļo faktu, ka Amerikas Savienotās Valstis ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu emitents pasaulē ir un spēj veikt pasauli virs klimata klinšu klimatiem. Kamēr Hariss apsolīja risināt klimata krīzi un turpināt ieguldīt zaļajā enerģijā, Trumps skaidro, ka viņš vēlas uzlabot fosilā kurināmā attīstību.

Respondenti atkal minēja progresu klimata pārmaiņu jomā kā vissvarīgāko iemeslu, kāpēc izvēle ir svarīga zinātnei (26 %), kam seko bažas par zinātnes finansēšanu (24 %) un globālo zinātnes politiku (23 %).

Mazākums uzskatīja, ka šādas bailes ir pārspīlētas un apgalvoja, ka zinātne tiks progresēta neatkarīgi no politikas vai ka neviens no diviem galvenajiem kandidātiem nevēlas tikt galā ar lielajiem izaicinājumiem, kurus Amerikas Savienotās Valstis un pasaule šuj pretējo. "Mērķim, objektīvai zinātnei, kas balstīta uz faktiem, vienmēr būs vieta, kur uzlabot cilvēka stāvokli," rakstīja nopratināta persona, kas vēlējās, lai karikatūras varoņa kļūdu zaķis būtu jābūt prezidentam. "Jautājums ir par to, vai cilvēki vēlas dzirdēt faktus vai nē."

Rūpes un prioritātes

Skaidrs vairums respondentu - 86 % - atbalsta Harisu, saskaņā ar kuru procents ir aptuveni vienāds abiem respondentiem ASV (944 respondenti) un ārzemēs (842 respondenti) (sk. "Atbalsts Harisam"). Neskatoties uz to, 6 % respondentu deva priekšroku Trumpam un 4 %, lai dotu priekšroku alternatīviem kandidātiem, piemēram, Džilai Šteinai no ASV Zaļās partijas un deklarētajiem sociālistiem Berniju Sandersu, kurš 2016. gadā zaudēja demokrātu nomināciju Hilarijai Klintonei.

Bažas un prioritātes ievērojami atšķīrās starp Harisu un Trumpa atbalstītājiem. Harisa atbalstītāji sauca klimata pārmaiņas, kā arī drošības jautājumus, sociālo taisnīgumu un sabiedrības veselību nekā viņu galvenās bažas. Daži arī teica, ka uzticēšanās zinātnei ir svarīga. Kamēr Trumps sevi attēlo kā politiski motivētu, Keita Radforda, Kalifornijas Tehnoloģiju institūta Bioķīmijas un biofizikas pētniece Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā Pasadenā, raksta: "Harisa un viņas partija parāda vēlmi atjaunināt politiku, kas balstīta uz pierādījumiem. Šī ir zinātnes sirds."

Trumpa atbalstītāji uzsvēra ekonomikas un drošības jautājumus, nevis viņu galvenās rūpes. Daba sazinājās ar šādu respondentu Jēkabu Van Rensburgu, ekonomistu no kuģniecības uzņēmuma Johanesburgā, Dienvidāfrikā, kurš sacīja, ka, viņaprāt, otra Trumpa administrācija izbeigs karus Ukrainā un Tuvajos Austrumos. "Zinātnes finansēšanai - īpaši klimata pārmaiņu jomā - nav nozīmes, kad notiek plaši izplatīti kari," sacīja Van Rensburgs.

Palieciet vai iet?

Amerikas Savienoto Valstu pētnieki bija vairāk nekā divas reizes biežāk nekā viņu starptautiskie kolēģi, lai apsvērtu svarīgas izmaiņas viņu dzīvē, ja viņu vēlamais kandidāts zaudēja (sk. "Gaidāmā dilemma"), ar kuru šis garastāvoklis atšķīrās atkarībā no politiskās izvēles. Harisa atbalstītāji vairāk sliecās apgalvot, ka viņi apsvērtu pārvietošanu vai mainītu savu studiju vietu nekā tie, kas dod priekšroku Trumpam.

Dabas purna respondenti ietvēra zinātniekus, kuri domā par ierašanos Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV zinātnieki un imigrācijas zinātnieki, kuri domā par uzturēšanos valstī. Daudzos gadījumos respondenti norādīja uz otras Trumpa prezidentūras risku. Trumps ir izraisījis bažas par rasismu un ksenofobiju, pateicoties tās antiimigrantu retorikai un Dažādas politikas ieviestas tās prezidentūras laikā no 2017. gada līdz 2020 href = "https://www.nature.com/articles/d41586-029766-8" tracth-trocles/d41586-029766-8 "' "Noklikšķiniet uz" Data-LaBel = "https://www.nature.com/articles/d41586-02976-8" Data-track-category = "ķermeņa teksts"> Ārzemju studenti un zinātnieki grūti izpētīt un strādāt Amerikas Savienotajās Valstīs .

Virsnieks sacīja, ka Trumpa prezidentūras laikā viņš jau ir devies no Amerikas Savienotajām Valstīm, jo ​​baidījās, ka valsts var kļūt par neveiksmīgu demokrātiju. Viņš atteicās no darba piedāvājuma dēļ, tomēr viņš saka, ka priecājās, ka nekad nav atteicies no pilsonības savā dzimtenē. "Es uztraucos, ka man varētu nākties mēģināt atkal doties," viņš rakstīja.