2024. gada ASV vēlēšanas: noteicošais brīdis zinātnei — Dabas lasītāju viedoklis

2024. gada ASV vēlēšanas: noteicošais brīdis zinātnei — Dabas lasītāju viedoklis

The ASV prezidenta vēlēšanas ir sašķēlusi tautu, bet zinātnieki, šķiet, piekrīt. Saskaņā ar aptauju, kurā piedalījās aptuveni 2000 lasītāju, To veica žurnāls Nature, lielākā daļa pētnieku gan no ASV, gan ASV iekšienē atbalsta demokrātu kandidāti Kamalu Harisu. Turklāt trešā daļa zinātnieku, kas balsoja par viņu, sacīja, ka viņi varētu mainīt savus dzīves vai studiju plānus, ja 5. novembrī uzvarēs republikāņu kandidāts Donalds Tramps.

Apmēram deviņi no 10 respondentiem, no kuriem aptuveni puse dzīvo ārpus ASV, uzskata, ka ASV vēlēšanas ir svarīgas un uzskata, ka tām varētu būt būtiska ietekme uz tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība un zinātnes politika (skatiet “Spēcīgas vēlēšanas”). Lai gan aptauja statistiski neatspoguļo Nature lasītājus vai zinātnieku aprindu kopumā, tā liecina par plaši izplatītām bažām par Savienoto Valstu nākotne un tās globālā pozīcija. Jo īpaši daudzi respondenti pauda bažas par ekstrēmisma un autoritārās retorikas pieaugumu bijušā prezidenta Trampa laikā.

"Daļa no manis domā, ka jums vajadzētu ieiet tieši ugunī," saka Ēriks Popltons, ASV biofiziķis Maksa Planka Medicīnas pētījumu institūtā Heidelbergā, Vācijā, kurš piedalījās aptaujā. "Taču šobrīd es jūtos ērtāk palikt Eiropā, ja Tramps tiks ievēlēts, kas ir skumji, jo es vēlos atgriezties."

Poppltons nav viens. Apmēram 77% respondentu sevi identificēja kā pētnieki, un 86% teica, ka izvēle ietekmēs to, vai ASV joprojām būs pievilcīga vieta, kur turpināt zinātnisko karjeru. “Valsts, kas netic faktiem, nav droša vieta, kur veidot karjeru zinātnē,” rakstīja kāds respondents. Atbildes tika publicētas šī mēneša sākumā vietne Nature, sociālajos medijos un iekšā Dabas instruktāža, e-pasta biļetens.

Klimata pārmaiņas un zinātne

Klimata pārmaiņas bija pirmajā vietā to iemeslu sarakstā, kurus respondenti minēja, kāpēc vēlēšanas viņiem bija svarīgas, un 34% aptaujāto izvēlējās šo jautājumu. Uzsvars uz globālo sasilšanu, iespējams, to atspoguļo ASV ir otrā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja pasaulē un vieni paši spēj vadīt pasauli pāri klimata klintij. Lai gan Heriss ir solījis risināt klimata krīzi un turpināt investēt zaļajā enerģijā, Tramps saka, ka vēlas veicināt fosilā kurināmā attīstību.

Respondenti atkal minēja progresu klimata pārmaiņu jomā kā galveno iemeslu, kāpēc vēlēšanas ir svarīgas zinātnei (26%), kam seko bažas par zinātnes finansējumu (24%) un globālo zinātnes politiku (23%).

Taču mazākums uzskatīja, ka šādas bailes ir pārspīlētas, apgalvojot, ka zinātne virzīsies uz priekšu neatkarīgi no politikas vai ka neviens no lielākajiem kandidātiem nav gatavs risināt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ASV un pasaule. "Objektīvai, objektīvai zinātnei, kas balstīta uz faktiem, vienmēr būs vieta cilvēka stāvokļa uzlabošanā," rakstīja kāds respondents, kurš vēlējās, lai multfilmas varonis Bugs Bunny būtu prezidents. "Jautājums ir par to, vai cilvēki vēlas dzirdēt faktus vai nē."

bažas un prioritātes

Skaidrs vairākums respondentu – 86% – atbalsta Herisu, un procentuālais īpatsvars ir aptuveni vienāds gan ASV (944 respondenti), gan ārvalstu (842 respondenti) respondentiem (sk. “Atbalsts Herisam”). Tomēr 6% aptaujāto dod priekšroku Trampam un 4% sacīja, ka dod priekšroku alternatīviem kandidātiem, piemēram, Džila Steina no ASV Zaļās partijas un sociālists Bernijs Sanderss, kurš 2016. gadā zaudēja Demokrātu partijas nomināciju Hilarijai Klintonei.

Harisa un Trampa atbalstītāju bažas un prioritātes būtiski atšķīrās. Herisa atbalstītāji kā savas galvenās bažas biežāk minēja klimata pārmaiņas, kā arī drošības jautājumus, sociālo taisnīgumu un sabiedrības veselību. Daži arī teica, ka uzticēšanās zinātnei ir svarīga. Kamēr Tramps sevi attēlo kā politiski motivētu, Kalifornijas Tehnoloģiju institūta Pasadenā bioķīmijas un biofizikas pētniece Keita Radforda raksta: "Harisa un viņas partija demonstrē gatavību atjaunināt politiku, kuras pamatā ir pierādījumi. Tā ir zinātnes sirds.

Trampa atbalstītāji kā savas galvenās bažas mēdza uzsvērt ekonomikas un drošības jautājumus. Daba sazinājās ar vienu šādu respondentu Džeikobu van Rensburgu, ekonomistu kuģniecības uzņēmumā Johanesburgā, Dienvidāfrikā, kurš sacīja, ka uzskata, ka otrā Trampa administrācija, visticamāk, izbeigs karus Ukrainā un Tuvajos Austrumos. "Zinātnes finansēšana - īpaši klimata pārmaiņu jomā - nav svarīga, kad notiek plaši kari," sacīja van Rensburgs.

Palikt vai iet?

Pētnieki Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā divas reizes biežāk nekā viņu starptautiskie kolēģi apsvēra svarīgu izmaiņu veikšanu savā dzīvē, ja viņu izvēlētais kandidāts zaudēja (sk. “Neatliekamās dilemmas”), lai gan šis noskaņojums mainījās atkarībā no politiskās izvēles. Harisa atbalstītāji par 50% biežāk apgalvoja, ka apsvērs iespēju pārcelties vai mainīt savu koledžas galamērķi, nekā tie, kas atbalsta Trampu.

Dabas aptaujas respondentu vidū bija zinātnieki, kas domā par ierašanos ASV, kā arī ASV zinātnieki un imigrācijas zinātnieki, kas domā par palikšanu valstī. Daudzos gadījumos respondenti norādīja uz Trampa otrās prezidentūras briesmām. Tramps ir izteicis bažas par rasismu un ksenofobiju ar savu pret imigrantiem vērsto retoriku un dažādas politikas, kas īstenotas viņa prezidentūras laikā no 2017. līdz 2020. gadam, apgrūtināja ārvalstu studentu un zinātnieku iespējas studēt un strādāt ASV.

Viens no aptaujātajiem sacīja, ka vienreiz Trampa prezidentūras laikā pameta ASV, jo baidījās, ka valsts kļūs par neveiksmīgu demokrātiju. Viņš atgriezās darba piedāvājuma dēļ, taču saka, ka ir priecīgs, ka nekad nav atteicies no savas dzimtenes pilsonības. "Es uztraucos, ka man var nākties mēģināt vēlreiz staigāt," viņš rakstīja.